Fragments no intervijas ar Latvijas Gāzes asociācijas vadītāju Valdi Bergu:Patlaban nopietni cīnāties pret akcīzes nodokļa paaugstināšanu autogāzei, apgalvojot, ka nodokļa likmes palielināšana sagraus nozari. Ja autogāzes cena pieaug, piemēram, no 40 santīmiem līdz 41,5 santīmiem par litru, tās tomēr nav radikālas izmaiņas. Kāpēc tik lielas bažas?Vērojams, ka samazinājusies benzīna izmantošana, dīzeļdegvielas izmantošana palikusi iepriekšējā līmenī, bet autogāzes izmantošanā redzam stabilu augšanas tendenci. Jāpiebilst, ka globālā mērogā autogāzes popularitātes kāpums saistīts arī ar to, ka pēdējā laikā tiek ražotas drošākas autogāzes iekārtas. Patlaban jau daudzas markas automašīnas ražo, iebūvējot autogāzes dzinējus, un tas nozīmē, ka arī autobūves nozare atzīst šādu degvielas veidu.Latvijā autogāze popularitāti ieguvusi tikai pēdējos gados, tas saistīts ar augstajām degvielas cenām, ekonomiskās krīzes ietekmi, kā arī ar cīņu pret ēnu ekonomiku, respektīvi, pret kontrabandas degvielu. Tomēr, piemēram, Lietuvā, Polijā un Somijā autogāzes izmantotāju skaits ir ievērojami lielāks nekā Latvijā. Eiropas Savienībā ir arī tādas valstis, kurās pat tiek subsidēta autogāzes iekārtu uzstādīšana un tiek nodrošināts finansiāls atbalsts tiem mazajiem komersantiem, kuri izmanto autogāzi savā autoparkā, ir valstis, kurās pašvaldības iepērk pilsētas transportu, kas darbināms tieši ar autogāzi. Beļģijā un Somijā akcīzes nodokļa likme autogāzei ir nulle procentu.Savukārt Latvijā pat pusotru santīmu liels cenas pieaugums negatīvi ietekmēs nozari, jo, lai automašīna sāktu braukt ar autogāzi, jānopērk speciāla iekārta, kuras cena ir no 300 līdz 900 latiem, vidēji 500-600 latu. Gan privātpersonām, gan juridiskajām personām tā ir liela summa. Nenoliedzami šis pusotrs santīms pamatīgi "sitīs" pa to uzņēmēju makiem, kuri šādi investējuši savā autoparkā. Un tie ir gan eksportējošie uzņēmumi, gan loģistikas uzņēmumi, gan taksometru kompānijas, kas ieguldījušas pāri par 100 tūkstošiem latu autogāzes iekārtās un zaudēs 30 tūkstošu gadā, ja būs pat neliels sadārdzinājums.Lielākās grūtības varētu būt uzņēmējiem, kuriem ir savi autoparki, nevis privātpersonai, kam ir viena ar autogāzi aprīkota automašīna?Gan uzņēmējiem, gan privātpersonām. Autogāzi parasti izvēlas mazie un vidējie uzņēmumi, firmas, kurās ir piecas, desmit automašīnas. Ja uzņēmējiem būs pieejama lētāka degviela, viņi varēs vairāk naudas ieguldīt sava biznesa attīstībā un ražot produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Bet autogāzi izvēlas arī daudzi reģionu iedzīvotāji, kuri noteikti nav tā turīgākā sabiedrības daļa.Degvielas tirgotāji jūsu iebildumus pret akcīzes nodokļa paaugstināšanu autogāzei atbalsta?Jā, atbalsta, jo paralēli citiem produktiem tirgo arī autogāzi.Industrija vienmēr teiks "nē" nodokļu paaugstināšanai. Ļoti grūti iedomāties, ka industrijas pārstāvji saka politiķiem un ierēdņiem: "Jā, paaugstiniet nodokli."Industrija savu viedokli vienmēr balstīs uz aprēķiniem un vienmēr būs par izdevīgāko proporciju. Ja mēs redzam, ka vienā jomā mums ir 25% pieaugums, citos nodokļos - tikai 5% samazinājums, tas, protams, nav izdevīgi un nav arī loģiski.Normāls process būtu, ka tad, ja ierēdņi vēlas paaugstināt kādu nodokli, vispirms izrēķina nodokļa paaugstināšanas ietekmi uz tautsaimniecību un saskaņo ar nozari. Gan autogāzes nozare, gan es personīgi - mēs esam ļoti satraukti par lēmumu pieņemšanas procesu, jo apspriešanās ar nozari nenotiek.Visu interviju lasiet laikraksta Diena 19.septembra izdevumā!
Bergs: Akcīzes celšana autogāzei pamatīgi "sitīs" pa uzņēmēju makiem
Valdība septembrī akceptēja akcīzes nodokļa paaugstināšanu
autogāzei jau 2014.gadā. Savukārt vairāk nekā 12 tūkstošu
iedzīvotāju divu nedēļu laikā parakstījušies pret minētās akcīzes
nodokļa likmes celšanu. Savāktos parakstus Latvijas Gāzes
asociācija plāno iesniegt Saeimā, lūdzot deputātus akcīzes nodokļa
likmi autogāzei tomēr nepaaugstināt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.