Pēdējā laikā sabiedrības uzmanības centrā nonākuši jūsu izteikumi par pensiju fondu iespējamo ieguldīšanu autoceļu remontā. Kas sagaida iedzīvotājus, kuri rēķinās ar pensiju fondos esošajiem līdzekļiem?
Drīzumā, 21. aprīlī, plānota Latvijas Valsts ceļu organizēta konference, kurā tiks runāts par esošo situāciju, par iespējām atjaunot Valsts Autoceļu fondu (VAF) un arī par variantiem, kas saistīti ar citu finanšu instrumentu piesaistīšanu ceļu būvei un uzturēšanai. Te ir runa arī par pensiju fondu līdzekļiem. Mēs neviens īsti nezinām, arī es īsti nezinu, kur mani 2. un 3. pensiju līmeņa privātie līdzekļi tiek ieguldīti. Visiem cilvēkiem, kuri mēģina šo jautājumu komentēt, būtu svarīgi saprast, kur īsti privātie pensiju fondi līdzekļus iegulda šobrīd. Šie līdzekļi nestāv plauktā, gaidot katra pensijas saņēmēja pensionēšanās laiku, bet jau šobrīd strādā, turklāt strādā dažādās ekonomikās, ne tikai Latvijā. Mēs redzam, ka zviedru pensiju fondi iegulda savus līdzekļus Latvijas mežu īpašumos. Mums Latvijā vērts izpētīt, vai ir iespēja ieguldīt pensiju fondus ceļu infrastruktūrā. Jāatrod risinājums, lai ieguldījumi būtu stabili un droši visiem nākotnes pensionāriem viņu uzkrājumu drošībai un augšanai.
Runa ir gan par 2. pensiju līmeņa, gan par 3. pensiju līmeņa līdzekļu ieguldīšanu autoceļos?
Par privātajiem fondiem gan 2., gan 3. pensiju līmenī, bet, gribu uzsvērt, tas nav sociālais budžets, kā daudzi apgalvo, gribot maldināt sabiedrību.
Savukārt ir iesaistītas bankas, jums būtu jāvienojas ar komercbankām par virzību uz ieguldījumiem autoceļos.
Nav jāvienojas, jārada iespējas ieguldīt.
Taču ikviena komercbanka var pateikt nē.
Jā, tā ir brīva izvēle, kā pensiju fonds izvēlas savu ieguldījumu portfeli.
Kas liek domāt, ka pensiju fondu ieguldījumi autoceļos būs ienesīgi?
Par ienesīgumu jādomā. Jāatceras pieredze, ko dod publiskās un privātās partnerības projekti, kuros uzņēmējs pats iegulda šobrīd, bet valsts ilgtermiņā ieguldījumus atmaksā. Protams, ja mēs izdarītu to, kas būtu vispareizāk, proti, atjaunotu VAF, tad mums nebūtu jāmeklē citi iespējamie veidi, kas dotu finanšu līdzekļus ceļiem. Patlaban naudas ceļiem ir par maz, to mēs redzam arī pēc sabiedrības noskaņojuma. Bedri, kas 26 gadu laikā izveidojusies, es viena gada laikā aizlāpīt nevaru, taču mans mērķis ir Latvijas autoceļu kvalitāti uzlabot.
Visu interviju lasiet ceturtdienas, 6. aprīļa, avīzē Diena!
Krūmiņliepa
Redziet!
a13