Mēnešiem ilgi īstenotā atbalsta stratēģija, kuras pamatelements bija dīkstāves pabalsts, ir noslēgusies līdz ar jūnija beigām. Turklāt to, ka dīkstāves pabalstu piešķiršana vairs nav jēgpilna, atzinuši arī uzņēmēju pārstāvji. "Gan nozares, gan valsts interesēs ir radīt tādu atbalsta sistēmu, kas sekmē uzņēmējdarbību, nevis veicina bezdarbību," šonedēļ ir paudis Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. Ikvienam tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmējam "mērķis ir strādāt, pelnīt, maksāt nodokļus un nodarbināt strādājošos", nevis nestrādāt un paļauties uz valsts atbalstu, uzsvēris arī tūrisma eksperts Ēriks Lingebērziņš. Līdz ar to var secināt, ka dīkstāves pabalstu ēra vismaz pagaidām ir beigusies.
Tomēr pandēmija vēl turpinās, un daudzi uzņēmumi nevar strādāt ar tik lielu jaudu, kā strādāja līdz 2020. gada pavasarim. Starptautiskais risku pārvaldības uzņēmums Coface jau ir brīdinājis, ka "būs uzņēmumi, kas bez valsts atbalsta izdzīvot nespēs. Arī Baltijā ir iespējams uzņēmumu maksātnespēju skaita pieaugums". Savā prognozē, kas gan neattiecas konkrēti uz Latviju, Coface norāda, ka vislielākais uzņēmumu maksātnespējas risks ir tūrisma un transporta jomā, un uzsver, ka atbalsta pasākumi "jāatceļ pakāpeniski".
Uzņēmumiem, piemēram, tūrisma operatoriem, šovasar atsākot ceļojumu organizēšanu, apgrozījums joprojām ir neliels, bet ir ar uzņēmējdarbību saistīti maksājumi, kas jāveic, turklāt nav jau tikai algas un nodokļi, ir arī telpu īre un maksa, piemēram, par elektrību. Protams, risinājums, kas ļauj ietaupīt, var būt biroja darba aizstāšana ar attālinātu darbu un pakalpojumu tirdzniecība tiešsaistē, taču ir uzņēmumi, kas biroja darbu un pārdošanu pilnībā pārcelt e-vidē nevar objektīvu faktoru dēļ.
Lai pandēmijā jau pamatīgi cietusī Latvijas biznesa vide nepiedzīvotu vēl tādu sašūpošanos, ko radītu uzņēmumu maksātnespējas vilnis, ir svarīgi, lai valsts uzņēmumiem nodrošinātu tādus atbalsta mehānismus, kas ļautu iegūt apgrozāmos līdzekļus ikdienas izdevumiem.
Jūnijā Finanšu ministrija informēja, ka šā gada piecos mēnešos "grantu veidā apgrozāmajiem līdzekļiem komersanti šogad piecos mēnešos saņēmuši 309 miljonus eiro". Te nu politiķiem nevajadzētu skopoties arī turpmāk, jo tas, ja līdz maksātnespējai nonāktu uzņēmumi, kuri līdz Covid-19 krīzei veiksmīgi darbojušies un maksājuši lielas summas nodokļos, nebūtu izdevīgi nevienam.