Brīdī, kad saistībā ar Eiropas Savienības institūcijās apspriesto bēgļu ierašanos dalībvalstīs notika polarizēšanās "par" un "pret" bēgļiem, bija vērojams – viena daļa Latvijas sabiedrības ikkatrā bēglī saskata skarbu apstākļu upuri, kuru vajag viesmīlīgi atbalstīt, bet otra sabiedrības daļa jebkuru bēgli uztver ar histēriskām bailēm.
Pēdējā laikā sabiedrības polarizēšanās redzama saistībā ar viesstrādniekiem. Vērojams, ka daži uzņēmēji uzskata: darba tirgus viesstrādniekiem jāatver pēc iespējas plašāk, jo tad atbrauks cilvēki, kuri būs gatavi strādāt par tik zemām algām, par kādām Latvijas iedzīvotāji vairs nav ar mieru strādāt. Savukārt viesstrādnieku ierašanās pretinieki ignorē to, ka Latvijā ir jomas, kurās tiešām vakanču ir daudz vairāk nekā atbilstošo speciālistu.
Jāmin arī regulāri aktualizētais temats par ārvalstu studentiem. Nenoliedzami, vairākām augstskolām ārvalstu studentu ierašanās ir iespēja pelnīt naudu, un nav pamata apgalvot, ka ikviens ārvalstu students tik ļoti mīl Latviju, ka te visu mūžu nesavtīgi strādās tikai ar vienu ideālistisku mērķi – stiprināt mūsu valsts labklājību. Taču nav arī taisnīgi visus ārvalstu studentus apvainot, piedēvējot viņiem seklus un pat negodīgus motīvus. Turklāt arī par ārvalstu mācībspēkiem vērojami pretēji viedokļi – viens no viedokļiem ietver centienus noniecināt vietējos Latvijas mācībspēkus, apgalvojot, ka vienīgi ārvalstu lektori spēj nest gara gaismu studentiem, bet otrs viedoklis mudina likt birokrātiskus šķēršļus tam, lai mūsu augstskolās varētu strādāt starptautiski respektēti ārvalstu eksperti.
Ir vērts saprast, ka ārvalstnieki, kuri ierodas Latvijā, ir tikpat dažādi kā mūsu valstī dzimušie un dzīvojošie cilvēki. Turklāt mūžsenā patiesība vēsta – parasti cilvēkus vada nevis ideālistiski sapņi padarīt turīgu visu Latvijas sabiedrību vai centieni mums ieriebt, apdraudot mūsu nācijas identitāti, bet gan pašu personīgie izglītošanās un karjeras plāni, kā arī vēlme dzīvot visumā harmonisku dzīvi
terminologs
ekonomikas pamati
folklorists