Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Vaivaru vadītāja: Latvija rehabilitācijā tehnoloģiski ārkārtīgi atpalikusi

Situāciju veselības rehabilitācijas jomā Latvijā intervijā Romānam Meļņikam raksturo Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari valdes priekšsēdētāja, Latvijas Ārstu rehabilitologu asociācijas prezidente Anda Nulle.Fragments no intervijas:

Kāda ir kopējā situācija Latvijā ar rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību? Kādreiz bija daudz sanatoriju, nu to nav. Vaivari nav tāda kā vienīgā saliņa?

Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari ir vienīgais specializētais stacionārās rehabilitācijas centrs valstī. Vēl stacionāro rehabilitāciju nelielā apjomā sniedz Liepājas reģionālā slimnīca, Vidzemes slimnīca, ļoti nedaudz arīGaiļezers (RAKUS), attīstās Ziemeļkurzemes slimnīcas.

No slimnīcām nemitīgi tiek prasīts samazināt gultasdienu skaitu. Rehabilitācijā tā nevar atļauties. Sanāk, ka slimnīcām tāda rehabilitācijas nodaļa neizdevīga, jo grauj labos rādītājus.

Tieši tā - rehabilitācijā nedrīkst par mērķi izvirzīt mazāku gultasdienu skaitu, rehabilitācijā par mērķi ir jāizvirza augstāks funkcionēšanas līmenis. Jo arī ne vienmēr ir saikne starp ieguldīto laiku un efektivitāti.

Tagad daudz runā par Pasaules Bankas pētījumu, kas dos mārsterplānu, kartējumu... Ļoti labi. Tikai dīvaini, ka šajā pētījumā rehabilitācija ir atstumta maliņā - tai nav pievērsta uzmanība. Varbūt nebija dots tāds uzdevums. Rehabilitācijas jomā pilnīgi noteikti uz mūsu iedzīvotāju skaitu ir vajadzīgs viens specializēts rehabilitācijas centrs kā kompetences, ekselences, references centrs.

Lai labākais aprīkojums, labākie speciālisti ir vienuviet, kas ļauj arī nodrošināt augstāko pakalpojumu līmeni?

Lai ir vismaz viens tāds, kas uzņem pacientus ar smagākām, sarežģītākām saslimšanām. Citos gadījumos, kad varbūt bojājumi mazāk sarežģīti, rehabilitācijai jānotiek tuvāk pacienta dzīvesvietai. Proti, pacienti, kuriem nav nepieciešams komplekss rehabilitācijas pakalpojums, ko nodrošina multidisciplinārā komanda, rehabilitācijas pakalpojumus brīnišķīgi var saņemt arī ambulatori vai dienas stacionāra veidā lokālajās slimnīcās, veselības centros.

Varbūt jums lokālajās slimnīcās, kam neskaidrība par savu nākotni, jāveido filiāles, lai nodrošinātu arī pakalpojumu eksportu šajā jomā?

Tas arī ir iespējams, par to mēs esam domājuši, bet jārēķinās ar slimnīcu īpašnieku vēlmēm. Ja pie mums ir koncentrēti lielākie rehabilitācijas resursi - vienā mūsu centrā vien strādā pāri par 50 fizioterapeitiem, tas ir reāls spēks -, tad tas, ko varam un labprāt arī darītu, ir palīdzēt ar padomiem, ar kaut kādu mobilo komandu. Iespējams, kā programmu vadītāji, sadarbības partneri varam pārraudzīt, kā noris darbība vietās, kur pieredze un kompetence rehabilitācijas jomā nav tik liela.

Ja runājam par pakalpojumu eksportu, pieredze mums jau ir - savulaik pārdevām rehabilitācijas pakalpojumus Azerbaidžānai. Viņiem šī joma nav attīstīta, vismaz ne tādā līmenī kā pie mums. Tas bija vēl pirms naftas cenas krituma. Azerbaidžānas valdība saprata, ka pirkt pakalpojumus no mums ir izdevīgāk nekā Vācijā vai varbūt Turcijā, protams, ņemot vērā arī krievu valodas zināšanas. Azerbaidžānas valsts maksāja par tās pacientu rehabilitāciju.

Kā veicās sadarbība?

Sadarbība divu gadu garumā deva milzīgu pieredzi arī mums - Vaivaru speciālisti teica, ka tik smagus un ielaistus gadījumus viņi nebija redzējuši. Tie bija pacienti ar ļoti smagiem funkcionēšanas traucējumiem. Daudzi bija atsūtīti no attālākiem Azerbaidžānas reģioniem, ne visi spēja saprasties vēl kādā valodā, izņemot azerbaidžāņu.

Līdz ar naftas cenas krīzi sadarbība pārtrūka.

Tad faktiski maksas pakalpojumu eksports rehabilitācijas jomā ir iespējams?

Ir iespējams, bet šobrīd mums nepietiek kapacitātes. Mēs pakalpojumus primāri sniedzam mūsu cilvēkiem, un, ja vien ir valsts finansējums Latvijas iedzīvotājiem, mēs, protams, neorientējamies uz maksas pacientiem.

Bet te būtu jārunā arī par to, ka pasaulē rehabilitācijas speciālisti vairs nestrādā tikai ar rokām - ir vajadzīgs arī tehnoloģiskais aprīkojums.

Esam šajā ziņā atpalikuši?

Tehnoloģiski rehabilitācijā ārkārtīgi. Un esam atpalikuši, ne tikai salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Nupat arī Krievija sapirkusi aprīkojumu lielā daudzumā, cita lieta, ka viņiem vēl nav sagatavoti atbilstoša līmeņa rehabilitācijas speciālisti. Mums savukārt ir lieliski fizioterapeiti, ergoterapeiti, audiologopēdi, rehabilitācijas ārsti, bet mums ļoti pietrūkst robottehnoloģijau kas būtiski atvieglotu speciālistu darbu, daudzkārt vienveidīgi trenējot kādas ķermeņa daļas, piemēram, roku kustības pacientiem pēc insulta, lai var atjaunot spēju kaut vai rīkoties ar karoti, uzvilkt zeķi. Protams, robottehnoloģijas nevar nodrošināt to, kas fiziski vairs nav iespējams, taču var uzlabot pacientiem gaitas kvalitāti, nodrošināt pārvietošanos vertikālā stāvoklī ratiņkrēslā sēdošajiem, kas gan nenozīmē, ka, izejot kursu, pacients pats sāks skriet.

Es uzskatu, ka tas ir milzīgs negods valstij, ja nacionālajā rehabilitācijas centrā, kas ir vienīgais tāds valstī, nav nevienas robottehnoloģijas. Igaunija ir vismaz piecus gadus mums priekšā šajā jomā. Hāpsalas rehabilitācijas centrs izveidots kā kompetences, ekselences centrs, koncentrējot tajā modernākās tehnoloģijas rehabilitācijas jomā. Kāpēc gan Latvija nevarētu veidot šādu kompetences, ekselences centru tieši Vaivaros?!

Visu interviju lasiet trešdienas, 14. septembra, avīzē Diena!

Top komentāri

Arnolds
A
Kolēģis, nu pareizāk sakot bijušais, nolikās ar insultu, bija nepieciešamība Vaivaru rehabilitācijas centra palīdzība. Nav kvotu, 8 mēnešus gaidiet rindā, ja par samaksu, tad gaidiet mēnesi, pusotru un - 50 lati dienā. Nebija naudas, vēlāk rehabilitācijai jau vairs nav lielas nozīmes. Vīrs pamocījās un pēc 5 gadiem aizgāja uz citiem medību laukiem.
unkuls kunkuls
u
Oi te nu gan mūld . Pirms 3 gadi vareja braukt uz 30 lidz 45 dienam (runāju par spinālo nodaļu) tagad būs labi ja paņems uz 14 d. Ierakstities var tikai 3 diena un izragstities arī jo ja izrakstas 5dien sanaks ka pa brīvienam tukšas gultas un par to no valsts kases nauda nebus . Fizioterapeiti bus labi ja nebūs praktikanti visu laiku bus praktikanti kuri vēl neko nejēdz , un ir vēl Andrejs vecākais fiz.t. un tas ir vispār piz... lugsieties pie praktikantiem . Nodalas vaditāja ui tā nu ir blin GOVS aizejot pie šis uz kabinetu ,jo pati vina savu putras ganği pacelt nevar var sanakt tadi sudi viņa tak var taurēt ka šo patraucējuši ,bet nu vinu pie pacientiem dabūt klāt nav nemaz tik vienkārši .Runajot par aprikojumu tada nav ir tikai 4 kušetes un sajatas hanteles . Velasmasina kas ir pacienta davinajums tá tagad ir par maksu 2 eiro par mazgasanas reizi inernets 0,7 tv 1 eiro dienaktī . Izraksoties no reh.c. izrakstā sarakstīti brinumi kādas procedūras saņemtas es pat meredzeju specialistu kas man sos pakalpojumus sniedzis bet nu uz papīra esmu visu saņemis un tatad reh.c. naudu ari saņems tur nav nekas kas, kas tiesam butu lai uzlabotu pacientu stavokli ,bet gan visur ir ka vairak naudas dabutu no valsts
Zāļu Vecis
Z
Divas reizes esot Vaivaru rehabilitācijas centrā pateikšu savus dažus iespaidus: 1. Tur nokļūst cilvēki, kas no savioem tuvajiem atstumti, mierinās, lietodami lielos apjomos alkoholu. 2. Turp dodas dāmas, kas naudīgas būdamas, var atļauties un atjaunojoties pārvērš veselības uzlabošanu par brūtgānos meklēšanos, kas pats par sevi arī ir labi. 3. Turp dodas ļaudis, kam nauda, bet kuriem svarīgs ir ik rīta zviedru galds, kur brokastā var tiesāt ne vienu olu, bet tik, cik saiet vēderā. 4. Tur medicīniskie pakalpojumi tiek sniegti ne pēc īstas vajadzības vien mērojoties, bet pēc blata sistēmas, jo visiem jau nepietiek. 5. Tur panākumi iespējami tikai, ja klāt spēj būt arī kāds tuvinieks, jo , piemēram, cilkvēku ratiņkrēslā neviens darbinieks neappuišos tā kā vajadzētu. 6. Vienas istabiņas apmēros, otru biedri izvēlas un nosaka koordinatori, ne pats rehabilitējamais. tad iedomājieties, ka tas otrs iz uzspiests "partneris" ar atšķirīgām garīgām interesēm un tas jāpacieš mēneša vai divu garumā. Vai tas ir mazzsvarīgi, ja jau rehabilitācija? 7. LABAIS- baseins, ar peldēm, kas ir varbūt PATS labākais, ja runājam par veselības atjaunošanu. Darbinātas tad tiek visas muskuļu grupas, fiziska noslodze katra iespēju robežās, ne ēšana, romāni un medikamenti.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē