Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Saredz ne tikai apgrūtinājumu, bet arī iespējas

2015. gadā pašvaldība uzsāka sadarbību ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), izstrādājot dabas aizsardzības (DA) plānu Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidum. Tas apliecina šīs 20 892 hektāru plašās teritorijas unikālās un daudzveidīgās dabas, ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, ietverot arī tūrisma attīstības potenciālu.

Veiksmīgas sadarbības rezultātā pašlaik alūksnieši īsteno projektu, kas saistīts ar infrastruktūras uzlabošanu antropogēnās slodzes mazināšanai uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām, kā arī pieejamības nodrošināšanai Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū. Šī projekta mērķis ir uzlabot esošo un izveidot jaunu kvalitatīvu tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīklu.

"Citviet Eiropā zemes īpašumi ar lielu bioloģisko daudzveidību maksā lielu naudu un lielākoties netiek pārdoti, bet gan mantoti no paaudzes paaudzē. Mums līdz šādai izpratnei par dabas vērtībām vēl tālu, tāpēc iedzīvotāju izglītošanai ir būtiska nozīme. Dabas aizsardzības plāns ir kā pamats tam, lai iedzīvotājiem veidotos lielāka izpratne par to, ka īpaši aizsargājamām dabas teritorijām – pat ar ierobežojumiem saimniekot tajā – ir ļoti liela vērtība. Veiksmīgāk dabas aizsardzības plānus izdosies ieviest, ja iedzīvotājiem radīsies vēlme sadarboties, kad varēsim strādāt kā komanda. Kad iedzīvotāji paši sajutīsies kā komūna, kurai pieder šī vērtība," runājot par dabas aizsardzības plānu nozīmi īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) pārvaldībā un interešu saskaņošanā, atzīst Alūksnes novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite.

 

Jāsniedz lielāks atbalsts

Kopējais Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus (AAA) robežas garums ir aptuveni 97 kilometri, no tiem 19 km vijas pa Vaidavas upi, 18 km – pa ceļiem, bet 47 km ir Latvijas un Igaunijas robeža, kas līkumo gar Pērļupīti, Līčupi, Peļļupīti un šķērso Sveķu purvu, kā arī Ilgāja, Smilšāja un Peļļu ezeru. Līdz šim Veclaicenē jau bija izveidoti seši mazi tūrisma maršruti Kornetos – Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Veclaicenes pagasta pārvaldi tur uzbūvēja Skatu torni Dzērvju kalnā, uzstādīja informatīvas zīmes un sakopa vairākas dabas teritorijas.

Jaunā projekta ietvaros plānots uzbūvēt skatu torni Dēliņkalnā, izveidot piecus atpūtas un dabas izziņas pieturas punktus jeb dabas mājas, labiekārtot stāvlaukumus, atjaunot trīs un izveidot vēl vienu pašapkalpošanās tūrisma informācijas punktu, izstrādāt mobilo aplikāciju, izveidot veselības maršrutus, kā arī uzlabot ceļa maršrutu posmus. Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Inese Zīmele-Jauniņa stāsta, ka šī projekta kopējās izmaksas ir 1 204 700,00 eiro, tostarp saņemtais ERAF finansējums sasniedz 500 000,00 eiro, valsts budžeta dotācija pašvaldībām – 26 470,59 eiro, bet pašvaldības līdzfinansējums ir 61 764,71 eiro. "Gandarījums ir liels, jo konkurss bija atklāts un konkurence liela – kopumā tika iesniegti 32 projektu iesniegumi. Mums bija sestais labākais projekts," norāda I. Zīmele-Jauniņa. Projekta realizācija noslēgsies nākamā gada otrajā pusē.

"Uz dabas aizsardzības plānu skatījos kā uz lielu perspektīvu, saredzot iespēju nākotnē. Es pats šajā aizsargājamo ainavu apvidus teritorijā esmu piedzimis un uzaudzis, to labi pārzinu, un man tā ir ļoti mīļa. Vienmēr esmu gribējis te izveidot labu projektu, un tas ir izdevies," atzīst Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers.

Tāpat kā citviet Latvijā, arī Alūksnes pusē DA plāns paredz virkni ierobežojumu saimnieciskajai darbībai. "Sabiedrība neiebilstu pret tiem, ja no valsts saņemtu adekvātu kompensāciju par lauksaimniecību un mežizstrādi attiecīgajā platībā, kā tas ir ārzemēs. Pie mums šis finansējums ir ļoti zems un, kad iedzīvotāji sadzird, ka tiek izstrādāts plāns, kļūst ļoti bažīgi, pieņemot, ka radīsies jaunas teritorijas, kurās tiks noteikti jauni liegumi," skaidro D. Adlers. Viņš turpina: "Laikā, kad sākām izstrādāt dabas aizsardzības plānu, daudzi mežu īpašnieki nekavējoties izņēma jaunas ciršanas atļaujas un daudzviet aizsargājamo ainavu teritorijā izcirta mežu. Plāns vēl nebija apstiprināts, un te ir tā lielākā problēma. Dažām vietām šajā teritorijā bija jānosaka stingrāks zonējums, un šis lēmums bija jāpieņem nekavējoties."

Izcērtot mežus, zemju īpašnieki tādējādi samazināja dabas vērtību, pašiem to neapzinoties. "Tajā brīdī viņi domāja par savas ģimenes ekonomisko situāciju. Darba nav. Platību maksājumi par liegumiem ir minimāli, un saimnieki ķeras klāt mežam. Tā rodas ieņēmumi, par kuriem kādu brīdi var uzturēt ģimeni. Manā skatījumā tā ir valsts problēma – uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām valstij jāskatās ar lielāku tālredzību un jāsniedz lielāks atbalsts zemju īpašniekiem," uzskata D. Adlers.

 

Visi vēl nav noticējuši

Alūksnē DA plāna sabiedriskā apspriešana norisinājās pērn visa gada garumā, un tajā piedalījās 78 interesenti. Būtiskākie iedzīvotāju iebildumi saistījās ar saimnieciskās darbības ierobežojumu radīto ekonomisko neizdevīgumu meža zemju īpašniekiem un mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma periodu no 15. marta līdz 31. jūlijam. Jāpiebilst, ka pašvaldībai šajā teritorijā pieder ceļi un niecīgs zemes apjoms, 95% zemju Veclaicenes AAA ir privātīpašumi.

"Plāna apspriešanā starp iedzīvotājiem radās interešu sadursme – tie, kas šajā teritorijā apsaimnieko lauksaimniecības zemes, bija ieinteresēti identificēt bioloģiski vērtīgos zālājus, jo tādējādi varētu saņemt citādus platību maksājumus, toties mežu īpašniekus ierobežoja aizliegums veikt kailcirti. Zonējums pastiprināja ierobežojumus 32 fizisku personu zemju īpašumiem dabas parka zonā, dabas lieguma zonā – 22 fizisku personu īpašumiem. Ierobežojumi skāra diezgan daudzus zemju īpašniekus, arī juridiskas personas, taču satraukums, kas izplatījās no mutes mutē, bija lielāks nekā faktiskais ierobežojums un objektīvs tā novērtējums," atzīst A. Prižavoite.

Kad DA plāns noslēdzies un pašvaldībā domājuši par projekta ideju teritorijā, aicinājuši arī iedzīvotājus uz tikšanos. Atsaucība bijusi laba, bet sapulces noritējušas diezgan kaismīgi. "Ne visiem iedzīvotājiem ir vienots viedoklis par to, kam jānotiek viņu teritorijā. Lielākā daļa gaida uzlabojumus, bet ir tādi iedzīvotāji, kas ļoti nevēlas tikt traucēti, jo īpaši tie, kuri dzīvo citā novadā, bet Veclaiceni izvēlējušies mierīgai atpūtai brīvajā laikā. Viņi ir neapmierināti ar traucējumiem, kas varētu būt saistīti ar tūrisma attīstību. Katrā ziņā mēģinām rast kompomisus," stāsta D. Adlers.

Ne visiem iedzīvotājiem ir vienots viedoklis par to, kam jānotiek viņu teritorijā 

Jaunā projekta darbības skars 72 zemju īpašniekus Alūksnes un Apes novada pašvaldību teritorijās. Interesi par projekta aktivitātēm esot apliecinājuši 22 uzņēmēji, kuri piekrituši informācijas izvietošanai tūrisma maršrutos par savu saimniecisko darbību, atspoguļošanai informatīvajos stendos un interneta vidē. Īpaši ieinteresēti esot tie, kuri darbojas tūrisma, ēdināšanas vai naktsmītņu pakalpojumu jomā. Pēc Alūksnes novada pašvaldības rīcībā esošiem datiem, pašlaik Alūksnes novada teritorijā saimnieko 60 mazāki un lielāki uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar tūrismu, – naktsmītņu, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, amatnieki, mājražotāji, gidi. "Mums jaunā projekta realizācija saistās ar cerībām uzlabot novada ekonomisko situāciju. Cilvēki ieklausās un apzinās, ka tā ir iespēja, tikai visi vēl nav noticējuši. Daļa iedzīvotāju uz jauno projektu raugās ar skepsi, sak, te nekad neieplūdīs tūristu masas. Taču, ja pareizi pratīsim radīt un piedāvāt jaunus pakalpojumus, tas ir iespējams. Mūsu teritorija ir bagāta ar kultūrvēsturisko mantojumu, tas papildina dabas vērtības," uzsver D. Adlers, tam piekrīt arī A. Prižavoite, norādot uz vēl trim nozīmīgām teritorijām – Alūksnes pilsētu, Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzeju un Zeltiņu raķešu bāzi.

"Ja visas šīs teritorijas sakārtosim, spēsim izveidot kvalitatīvu mārketingu, tūrisma pakalpojumus varēsim veiksmīgi pārdot. Mums nav ne dzelzceļa, ne ostu, kuru tuvumā parasti tiek veidotas lielas ražotnes, – uz tām nevaram cerēt. Projektā iesaistīties esam aicinājuši arī vietējos mājražotājus. Mūsu perspektīva ir mazie ražotāji un tūrisma attīstība," pārliecību pauž D. Adlers un piebilst: "Dabas aizsardzības plānam ir ļoti liela nozīme dabas vērtību saglabāšanā. Citas pašvaldības ir atturīgas tāpēc, ka viņu teritorijās iedzīvotājiem līdz ar to tiek uzlikti liegumi, bet katrs iedzīvotājs ir vēlētājs. Tāpēc politiķi izvairās runāt par šo jautājumu vai arī kritizē Dabas aizsardzības pārvaldi. Manuprāt, kritika jāvelta lielajai politikai par finansējuma liegumu teritorijām. Iedzīvotāju atbalsts ir atkarīgs no tā, cik naudas ir viņu maciņos."

 

Ar skatu uz Munameģi

Ar Veclaicenes pagasta pārvaldes vadītāju Ivetu Vārtukapteini tiekamies Kornetos. Šajā pagastā vien ir 27 ezeri! No Drusku pilskalna labi var saskatīt Munameģi. Izrādās, Igaunijas kolēģi esot labi informēti par leģendāro frāzi no kinofilmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā, un tagad latviešu Lāsmiņas, kuras dokumentāli var apliecināt savu personvārdu, Munameģa skatu tornī var uzkāpt par brīvu. Savukārt Latvijā neviens cits pilskalns nevar lepoties ar tādu sānu stāvumu kā Drusku pilskalns. Mēs uzkāpjam arī Dzērves kalna skatu tornī. "Priecājamies par jauno projektu, jo tas pavērs iespējas jebkuram uz āru vērstam pakalpojumam, vai tas saistīts ar ēdināšanu vai tūristu izmitināšanu. Novadā ir ļoti maz šādu pakalpojumu, bet ar katru gadu interese pieaug, jo palielinās  tūristu skaits. Starp apmeklētājiem ir daudz arī Igaunijas tūristu," norāda I. Vārtukapteine. Projektā ieplānotajā skatu tornī Dēliņkalnā paredzēts izvietot soļu skaitītāju, tas ļaus fiksēt precīzu Veclaicenes AAA apmeklētāju skaitu.

Latviešu Lāsmiņas, kuras dokumentāli var apliecināt savu personvārdu, Munameģa skatu tornī var uzkāpt par brīvu

DA plāna izstrādes gaitā visvairāk tā noliedzēju Veclaicenes pagastā bijis starp tiem, kam aktuāla mežizstrāde. Lauksaimniekiem attieksme cita. "Ja cilvēks strādā, perspektīva ir. Mums būtu ērtāk, ja tūrisma maršrutos iekļautu arī mūsu saimniecību, tas ir liels pluss. Atšķirībā no pilsētas laukos jau citādi vērtē to, kas ir peļņa. Mums arī 100 eiro ir nauda," jaunā projekta perspektīvas vērtē bioloģiskās zemnieku saimniecības Pauguri īpašniece Inta Rezgoriņa. Viņa gan nenoliedz – līdzšinējās stingrā lieguma prasības ĪADT šķitušas pārāk skarbas: "Nedrīkstējām neko, pat malku savām vajadzībām cirst! Tad speciālisti pārskatīja nosacījumus un tik stingru prasību vairs nav. Mēs arī neesam orientēti uz meža izciršanu." Inta negribētu, lai viņas īpašumam kaimiņos sāktu attīstīt, piemēram, ražošanu vai konvencionālo lauksaimniecību. "Te neviens to negrib. Dzīvojam ļoti mierīgi. Zaķis nāk no meža, nebaidās ne no kā, apēd kāpostus. Bebri gan pie mums ir problēma – zināmā laika posmā tos nedrīkstam aiztikt. Vien suņi tos uztur formā," smej Inta.

Uz vienu no vietām, kur iecerēts būvēt dabas māju, ar auto dodamies pa Kornetu-Peļļu gravas šaurajiem, stāvi līkumotajiem ceļiem. Kārtojot infrastruktūru, abpus ceļam ir izrakti grāvji – un ja pretī brauks cits auto? "Nebrauks," pasmaida pagasta pārvaldes vadītāja. Šis ceļš ved uz Ilgāja ezeru, kura niedrēs vīd robežstabs. Ezera otrs krasts ar tālumā saredzamo skatu torni atrodas Igaunijas teritorijā. Latvijas pusē šīs zemes īpašniecei Margai Kazakai pieder vien zirgs, bet viņu pašu sastopam laivā uz ezera.

Ar katru zemes īpašnieku, kur tiks izveidotas dabas mājiņas, ir noslēgts līgums. "Pašvaldība nāk pretī, par teritoriju piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi," norāda I. Vārtukapteine. Margas kundze rāda uz vietu pļaviņā, kur atradīsies dabas māja, – tā būs brīvi pieejama tūristiem. Ieejas karti dabas mājā varēs iegādāties pašapkalpošanās infocentros. Taujāju saimnieci – vai nav bažu par to, ka tūristi iztraucēs mieru? "Brauciet droši! Ja zvans nestrādā, klauvējiet pie durvīm tā stingrāk. Man nav žēl savas zemes. Esmu veca un kapā līdzi zemīti nepaņemšu," noteic Margas kundze.

 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena