"Mums jāspēj novērtēt vidi, kurā uzturamies. Ir divi veidi, kā to darīt, – ienesot zaļo dabu telpā vai arī pašiem dodoties vidē. Mūsu mērķis ir aicināt cilvēkus dabā, nevis pakļaut dabu sev, bet tai pielāgoties," atzīst jauniešu biznesa projekta konkursa Radām novadam komandas TreeHouse place organizators un Jauno arhitektu kluba Atelpa vadītājs Matijs Babris.
Radām novadam mērķis ir dot iespēju apliecināt sevi talantīgiem, uzņēmīgiem Latvijas jauniešiem, izstrādājot un īstenojot dažādus biznesa projektus.
Matijs ir Rīgas Tehniskās universitātes arhitektūras studiju virziena topošais maģistrs, bet ideja par multifunkcionālu, dabai draudzīgu platformu izbūvi kokos – un tādas šogad jūlijā izveidotas Strenču novadā – radusies sadarbībā ar organizāciju Piedzīvojumu gars. Sasaistē ar citu organizāciju – Movement Spontaneous jeb Spontānais pārgājiens – ideja attīstījusies, tā raisījusi iedvesmu būt tuvāk dabai, izvest cilvēkus no birojiem – naktī, mežā –, turklāt radot iespējas arī padzīvot ārā, zaļā dabā.
Pāriet uz analogo vidi
"Ar TreeHouse place esam sakņoti arī sociālajā vidē, piemēram, Facebook.com, citās sociālajās platformās, kur cilvēkiem, ieraugot skaistu bildi vai video, rodas iedvesma iziet ārā no digitālā formāta un nonākt analogajā formātā. Lai arī vēl nedarbojamies ilgi, mūsu platformas turpina augt. Vajadzība pēc dabas tuvuma sabiedrībā ir labi novērojama. Pilsētnieki sūdzas par to, ka viņiem pietrūkst zaļās vides. Pats esmu no Salaspils, mūsu birojs atrodas zaļā rajonā Ķīpsalā, taču pilsētas centrā zaļās vides jūtami pietrūkst," uzskata Matijs Babris.
Viņš atminas izjūtas, ko piedzīvojuši ar nakts pārgājienu dalībniekiem, katrā no spontāni izvēlētajiem maršrutiem noejot kājām aptuveni 20 kilometrus. Kopumā pa Latviju pieveikuši vismaz divus tūkstošus kilometru. Organizācija sadarbojas arī ar uzņēmumu Pasažieru vilciens – pārgājienos uz konkrēto galamērķi parasti dodas ar pēdējo vakara vilcienu un no rīta ar pirmo transportu atgriežas pilsētā.
"Drīzumā organizēsim skaistu kampaņu, kur katrā vilcienā būs bilde no kādas vietas Latvijā, ko var aplūkot, aizbraucot uz turieni," stāsta Matijs un rāda nakts piedzīvojumu fotogaleriju. Dabas sniegto izjūtu cienītājiem šādos pārgājienos ir divi emocionāli ieguvumi – saulriets un saullēkts –, taču tie nav vienīgie ieguvumi. "Maršruts rodas, improvizējot pārgājiena laikā un dažkārt apzināti veidojot sajūtu impresiju, bet, ja mēs ejam dabā, tam visam jānotiek dabiski. Tajā pašā laikā plānojam, piemēram, apzinot tuvākās sabiedriskā transporta pieturas, dalībniekiem izsūtām sarakstus ar līdzi ņemšanai nepieciešamajām lietām," piedzīvojuma stratēģiju izklāsta Matijs.
Pēc pārgājiena katrs tā dalībnieks saņem nozīmīti – sakrājot noteiktu skaitu nozīmīšu, pārgājiena dalībnieks arvien paaugstina savu dalībnieka pieredzes līmeni, līdz nonāk tajā līmenī, kur pats var organizēt pārgājienus. Jāpiebilst, ka tagad pirmā līmeņa grupā, kurā ir trīs izieti pārgājieni, ir jau simts cilvēku. "Mūsu mērķis ir sajust dabu. Kad cilvēki dodas dienas pārgājienos, parasti viņiem patīk aizrauties, redzēto iemūžinot attēlos, tādējādi viņi apkārtējo vidi vairāk redz caur ekrānu. Naktī neko nobildēt nevar, bet vidi var sajust ar pārējām maņām. Tās ir unikālas sajūtas," ir pārliecinājies Matijs.
Dabā neatstāt pēdas
TreeHouse Place radies, radošas idejas apvienojot jaunajiem arhitektiem un organizācijas Piedzīvojumu gars pārstāvjiem – pēdējie savukārt iedvesmu par platformām kokos aizguvuši Nīderlandē, kur TreeHouse pasniedz kā komandas saliedēšanas metodi.
'"Ar iniciatīvu būvēt mājas kokos Piedzīvojuma gara pārstāvji atnāca pie mums uz Jauno arhitektu klubu, apspriedāmies par to, kā Nīderlandes praksi, tās formu un veidu realizēt Latvijā. Pašlaik mēģinām radīt ēkas jeb platformas vidē, kurām ir iespējami mazāka ietekme uz ekoloģiju un vidi. Tas nozīmē, ka, būvējot platformu kokos, neveicam nekādus urbumus un cenšamies maksimāli maz izmantot mehanizēto transportu, tikai, lai baļķus nogādātu uz nepieciešamo vietu. Tādējādi šo objektu radām praktiski uz vietas un tikai uz vienu gadu. Pēc gada platforma tiek demontēta, lai neradītu paliekošu slogu kokiem. Mūsu uzdevums ir dabā neatstāt pēdas," uzsver Matijs Babris. Viņš norāda, ka šī TreeHouse metode ļauj platformas būvēt arī tādās vietās, kur ir aizsargājama vide.
Visi šie platformas koki kā Lego konstruktors ir izjaucami un saliekami atkal. Tā ir modulāra, atkārtojama sistēma
Lai veiksmīgi realizētu projektu, kopā ar kolēģiem no Piedzīvojuma gara Matijs Babris izgājis apmācības Nīderlandē, viņš stāsta, ka nīderlandieši savas prasmes aizguvuši Šveicē. Tiesa, šveicieši līdzīgas platformas būvējot no zaļiem kokiem, tos nozāģējot turpat mežā. "Viņiem tas ļauj nepieciešamajiem baļķiem nodrošināt mazākus diametrus, jo zaļš koks ir izturīgāks un to ir vieglāk uzvilkt augšā. Mēs šo metodi esam pilnveidojuši un izmantojam garākas virves un lielākus trīšus, bet izejmateriāls ir izžāvēti koki. Mums darbojas ekoloģiskais princips – proti, visi šie platformas koki kā Lego konstruktors ir izjaucami un saliekami atkal. Tā ir modulāra, atkārtojama sistēma," skaidro Matijs.
Lai ķertos pie idejas realizācijas Latvijā, jaunie arhitekti veikuši izpēti, noskaidrojuši likumdošanas nianses, uzsākuši sadarbību arī ar Majakokos.lv pārstāvi Valdi Valaini – šis uzņēmums uzbūvējis jau vairākas mājas kokos, izmantojot dabai draudzīgus, bet ilgtermiņa risinājumus. "Pērn veicām pirmo testa būvi, kas bija Piedzīvojumu gara īpašumā Ķeguma pusē. Šogad notika otrais tests – platforma tapa publiskā vietā Strenču novadā, un izskatās, ka šis tests ir bijis veiksmīgs. Nākamgad to izmēģināsim vai nu ārzemēs, vai tepat Latvijā citā vietā. Gribam pārbaudīt, vai ar šo iniciatīvu varam pievērst arī sabiedrības interesi. Mums pašiem šogad mērķis bija saprast, vai varam savienot platformas kopā un nākotnē strādāt kā laukums ar platformām kokos vai pat mazs ciemats. Testēšanas process pagājis veiksmīgi, un drīz varēsim sākt domāt, kā piedāvāt šo projektu pašvaldībām, kas vēlas attīstīt savu reģionu, vai privātiem interesentiem," ieceres atklāj Matijs.
Bez zāģiem un urbjiem
TreeHouse place komanda ir ne tikai uz Latviju, bet arī ārvalstīm orientēta organizācija, kuras ilgtermiņa mērķis ir mainīt sabiedrības domāšanu attiecībā uz videi draudzīgu dzīvošanu. Komandā iesaistījušies vairāku nozaru speciālisti – jaunie arhitekti, būvnieki, inženieri, grafiskā dizaina pārstāvji, ekonomikas studenti, alpīnisti, arboristi.
"Darbojamies trīs līmeņos: arboristi apseko objektu, noskaidrojot, vai platformu kokos vispār var būvēt, alpīnisma instruktori apmāca komandas dalībniekus strādāt augstumā, bet TreeHouse place speciālisti nodrošina mezglu un sējumu korektu izmantošanu – tās metodes un stiprinājumus, kas tiek izmantotas mūsu platformu sastiprināšanai. Pamatā tiek izmantoti industriālā alpīnisma mezgli, savukārt darbam ar baļķiem izmanto sējumu sistēmu ar vairākiem mezgliem, kuri drošina cits citu," skaidro Matijs. Lielākos projektos, kur iecerēts būvēt vairākas platformas, tiekot piesaistīti arī Jauno arhitektu kluba speciālisti.
Platformu izejmateriāls ir sauss priedes koks, arī pašas platformas būvē uz priedēm, kas aug grupās. Pēc specifiska klasifikatora rādītājiem un veiktiem aprēķiniem, izmantojot, piemēram, 20–23 centimetru diametra baļķus platformai, tā spēj noturēt 3,5–4 tonnas lielu svaru – ar rezervi. "Platformām ir svarīgs gan koka vieglums, gan izturība. Ir iespējams platformas būvēt arī uz dažām citām koku sugām, tomēr noteicošais attālums, kā varam nosegt laukumu starp stumbriem bez papildus inženiertehniskiem aprēķiniem un arhitektu palīdzības, ir seši metri. Arī baļķi ir 6,3 metrus gari. Apaļos, virpotos baļķus iegādājamies gateros. Turpinot ekoloģisko pamatideju vēl nākamajā līmenī, šogad izmantojām vecos plostu baļķus, kurus nokrāsojām baltus. Tos mums sagādāja Strenču pašvaldība," stāsta Matijs.
Vietas izvēli platformu būvniecībai nosaka vairāki faktori – ūdens tuvums, komunikācijas un inženiertīkli, ceļi un sabiedriskais transports, koku ģeometrija, naktsmāju pieejamība, kā arī pašvaldības atsaucība un finansiālais atbalsts. TreeHouse place pārstāvis paskaidro: "Vietas izvēlē svarīga koku daudzveidība, spēja nodrošināt platformas esamību un tas, vai vietai iespējams piekļūt ar transportu, kāda ir infrastruktūra – vai konkrētajā vietā ir elektrība, ūdens. Elektrība gan nav obligāts priekšnoteikums, bet, realizējot lielāku projektu, tā ir nepieciešama."
Atšķirībā no mājas štābiņa, kur vajadzīgas arī būvzinības, mūsu metode ir unikāla ar to, ka kokiem tā neatstāj paliekošu bojājumu
Tālāko būvniecības procesu Matijs salīdzina ar maza štābiņa veidošanu mājas pagalmā, kur tiek izmantoti tradicionāli būvniecības instrumenti. Taču, strādājot augstumā, to izmantošana saistās ar drošības risku. "Mūsu gadījumā tādi instrumenti, kā zāģi un urbji netiek lietoti, līdz ar to komandas dalībniekiem mazāk iespēju savainoties. Šogad mūsu komandā bija vairāk meiteņu nekā puišu, un tas netraucēja uzbūvēt platformu. Ar trīšu sistēmu pat ir vieglāk strādāt – baļķi uzvilkt augšā var arī viena meitene. Pats sējuma stiprinājums notiek, sienot virves. Procesā nav tādu detaļu, kur vajadzētu darbu ar nopietniem instrumentiem, faktiski tā ir mezglu siešana augstumā, strādājot komandā, un, atšķirībā no mājas štābiņa, kur vajadzīgas arī būvzinības, mūsu metode ir unikāla ar to, ka kokiem tā neatstāj paliekošu bojājumu un izdarāma pilnīgi droši, strādājot kaut vai ar ģimeni," nianses atklāj TreeHouse place pārstāvis.
Drošību uz šādas platformas kokos var nodrošināt ar divām iespējām: vai nu izveidojot dēļu margas un kāpnes, vai arī ļaujot augšā kāpt pa virvēm kā liftā, uzvelkot ar trīšu sistēmu, savukārt uz platformas atrasties, esot pieāķētam pie drošības virvēm.
Jumts ir debesis
Neapšaubāmi vietas izvēlē noteicošs ir arī pašvaldības atbalsts. "Mūsu mērķis ir aktivizēt pašvaldību konkrētajā vietā, iesaistīt vietējos iedzīvotājus, lai padarītu šo procesu ar maksimālu vietējās sabiedrības līdzdalību. Iedzīvotājiem piedāvājam dažādas akcijas, kur viņi var piedalīties, – vai tā ir koku krāsošana, vai zināšanas par atsevišķu koku īpašu saudzēšanu. Mēs arī varam sniegt pašvaldības interesējošas rekomendācijas kaut vai attiecībā uz kokiem pilsētās, kur mūsu uzrunātie arboristi var palīdzēt novērtēt, kā kurus kokus apkopt, kā novērtēt to veselīgumu. Patiesībā tās ir vērtīgas zināšanas, kuras netiek piedāvātas tradicionālajā un pat ne vienmēr profesionālajā izglītības sistēmā," norāda Matijs Babris.
Kopumā par sadarbību ar TreeHouse place šogad ieinteresējušās sešas pašvaldības, taču, kā atzīst Matijs, Strenču novada pašvaldībai bijis visvairāk priekšrocību projekta realizēšanai. Arī izvēlētajai vietai Gaujmalā bijusi pievienotā vērtība.
Latvija kopumā ir pārpilna ar skaistām vietām, taču problēma ir tā, ka cilvēkiem grūti atrast iemeslu, kāpēc tā vienkārši uz kādu no tām braukt
TreeHouse Place komanda finansējumu savam projektam radusi no RTU Iniciatīvas fonda, kur vinnējuši finansiālā atbalsta iespēju, kā arī no vairākiem sponsoriem. Ievērojamu finansiālu atbalstu sniegusi, piemēram, DNB banka. "Tradicionālajos konkursos, kuros pieteicāmies, bija standarta pieteikums, bet vērtētājiem patika mūsu ekoloģiskā pieeja, princips saglabāt vietu dabā, kāda tā ir, tajā pašā laikā to papildināt un padarīt interesantāku. Manuprāt, Latvija kopumā ir pārpilna ar skaistām vietām, taču problēma ir tā, ka cilvēkiem grūti atrast iemeslu, kāpēc tā vienkārši uz kādu no tām braukt. Cilvēkiem vajag notikumu, un ar TreeHouse vietu mēs varam padarīt saistošu. Labs piemērs tam ir Dabas koncertzāle. Savukārt mēs cenšamies padarīt vietu skaistāku, izmantojot tos resursus, kas nāk no dabas," projekta ideju akcentē Matijs.
Tējnīca kokos no zālēm, kas savāktas apkārtējās pļavās. Krūzītes no māla, kuras dalībnieki turpat uz vietas izgatavo paši. Dalība platformas maketa rasējumā, kur katrs var nākt klajā ar savu redzējumu par to, kā izskatīsies mājīga platforma kokos. Izglītojošas lekcijas. Pirtī iešana un komandas saliedēšanas aktivitātes. Muguras izstaipīšanas vingrinājumi pēc garas darba dienas. Vienreizējas sajūtas, guļot šūpuļtīklā – tur, augšā, pie koku galotnēm, kur vējš ieaijā, bet koku lapotnes iekļauj kā liela, zaļa siena. Jumts ir debesis. Istabas sajūta, pilna ar skābekli, tīru gaisu, unikālu iespēju justies kā dabas daļai. Šogad pie projekta Strenču novadā strādājuši 25 aizrautīgi jauni cilvēki, bet kopumā TreeHouse place realizēto projektu kontā ir seši šādi videi draudzīgi objekti.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.