Meklējot alternatīvas plastmasas kokteiļsalmiņiem

Šoruden ar mērķi mazināt plastmasas izstrādājumu lietošanu Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) un Zaļā josta uzsāka akciju, kafejnīcām, bāriem, restorāniem un veikaliem piedāvājot bezmaksas uzlīmes, kas rosina atteikties no plastmasas salmiņiem. Eiropas Savienība (ES) jau uzsākusi vienreiz lietojamo plastmasas piederumu ierobežošanas pasākumus, kas varētu samazināt pasaules jūru un okeānu piesārņojumu.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu aizliegt vienreiz lietojamu plastmasas šķīvju, galda piederumu, vates, maisāmo un baloniem piestiprināmu kociņu, kā arī kokteiļsalmiņu tirdzniecību. Līdz šim EK ierosināto aizliedzamo preču sarakstu EP deputāti papildinājuši arī ar ļoti vieglas plastmasas maisiņiem, oksonoārdāmas plastmasas (plastmasas materiāls, kurā ir piedevas, kas katalizē šā materiāla sadalīšanos mikrofragmentos, bet nepadara to kompostējamu) priekšmetiem un putu polistirola pārtikas iepakojumu. Tirdzniecības aizliegums ES plānots no 2021. gada un, lai tas stātos spēkā, EP par to sarunās jāvienojas ar ES dalībvalstīm.

Runājot par kokteiļsalmiņiem, turpmāk tādus varēsim izmantot, ja tie būs izgatavoti no ilgtspējīga materiāla. Citviet pasaulē, piemēram, vairākos ASV štatos plastmasas salmiņu izmantošana ēdināšanas iestādēs jau ir liegta, un arī LTA norāda, ka mūsu sabiedrība un uzņēmēji izmaiņas, atsakoties no plastmasas salmiņiem, var īstenot raitāk.

Par vienu salmiņu mazāk

"Tirdzniecībā jau esam ieviesuši kārtību, ka plastmasas maisiņi, izņemot superplānos maisiņus, netiek doti bez maksas. Sabiedrībā plastmasu lieto par daudz, un mērķis ir pēc iespējas to ierobežot. Šobrīd gan neesam gatavi pavisam atteikties no plastmasas, bet sākam vismaz ar salmiņu lietošanas mazināšanu," saka LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Eksperti uzskata, ka plastmasas salmiņu izņemšana no ēdināšanas iestādēm un veikaliem varētu būt solis pozitīvu ekoloģisko izmaiņu veicināšanai. Nākamais solis būtu atteikšanās no nevajadzīgiem plastmasas maisiņiem, liekiem iepakojumiem, maisāmiem kociņiem un plastmasas glāzītēm. LTA un Zaļās jostas iniciatīva piedāvā jau tagad pilnībā aizstāt plastmasas salmiņus ar papīra, bambusa vai cita ekoloģiska, videi draudzīga materiāla salmiņiem un plastmasas salmiņus ēdināšanas iestādēs pasniegt tikai tad, ja klients tos pieprasa.

LTA padomes goda priekšsēdētājs un bāra Moltto līdzīpašnieks Dainis Domiņš uzskata, ka arvien vairāk uzņēmumu, tostarp arī mazie uzņēmumi, mēģinās iepirkt produkciju, kas ir ekoloģiski tīra un videi draudzīga. "Plastmasas salmiņi ir viena no tām lietām, no kā varētu atteikties jau pirms ES līmeņa direktīvas stāšanās spēkā 2021. gadā. Bārā Moltto jau ir papīra salmiņi. Apmeklētāji piefiksē, ka tie ir citādi, nekā pierasts. Visi gadu gadiem bija pieraduši pie plastmasas, taču papīra salmiņi ir pieejami jau sen. Tos nelietoja tik plaši vien finansiālu apsvērumu pēc – patlaban tie ir dārgāki, salīdzinot ar plastmasas salmiņiem," norāda D. Domiņš, aicinādams ieviest izmaiņas nodokļu sistēmā attiecībā uz ekoiepakojumiem un ekoproduktiem, tiem uzliekot mazāku nodokļu slogu, līdz ar to veicinot to virzīšanu tirgū.

Arī ātrās ēdināšanas restorānu Hesburger tīkls rūpējas par samazinātu atkritumu daudzumu, kas rodas uzņēmuma tīklā veikto darbību rezultātā. Hesburger attīstības direktore Ievas Salmela skaidro: "Pirmkārt, katrā restorānā veicam atkritumu šķirošanu – šobrīd šķirojam plastmasu un kartonu, taču plānojam Latvijā ieviest arī bioatkritumu šķirošanu. Otrkārt, restorānos līdzi ņemšanai paredzēto produkciju iesaiņojam papīra, nevis plastmasas iepakojumos. Izņēmums ir smūtiju iepakojums, kas tiek izgatavots no bioplastmasas. Treškārt, lai mazinātu patērēto plastmasas daudzumu, savā restorānu ķēdē esam ieviesuši kustību Par vienu salmiņu mazāk. Tas nozīmē, ka klientam, veicot pasūtījumu, automātiski netiek līdzi dots dzēriena krūzītes vāciņš un salmiņš. Protams, pēc klienta lūguma darbinieks tos izsniedz, kā arī, veicot pasūtījumu auto kasē (drive-in), tas tiek nodrošināts. Uzskatu, ka tādos uzņēmumos kā mūsu ir svarīgi paredzēt zaļāku domāšanu, tai kļūstot par vienu no darbības stūrakmeņiem." Taujāta, vai uzņēmums plāno 2021. gadā vispār atteikties no salmiņiem vai arī pāriet uz videi draudzīgiem līdzīgiem izstrādājumiem, I. Salmela atzīst, ka tiek strādāts pie šī jautājuma, lai atrastu piemērotāko variantu, taču šobrīd vēl ir pāragri paziņot par vienu vai otru risinājumu.

Jāpiebilst, ka, piemēram, Kaņepes kultūras centrā no kokteiļsalmiņu lietošanas vispār ir atteikušies.

Alternatīva no niedrēm

Pasaulē uzņēmēji jau ķērušies pie alternatīvas plastmasas kokteiļsalmiņiem, tos izgatavo ne tikai no papīra, bet arī no bambusa, stikla un metāla. Taujāts, kādi kokteiļsalmiņu veidi būtu piemērotākie kafejnīcu un restorānu biznesā, šefpavārs, restorāna 36. līnija līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs atzīst, ka metāla salmiņi kafejnīcās un restorānos nav izmantojami higiēnisku apsvērumu dēļ.

No kokteiļsalmiņiem atteikties vispār restorāns neplāno, jo daudzu dzērienu pasniegšanā tie ir neatņemama sastāvdaļa. "Pasaulē ražošana attīstās strauji, un, domāju, tirgū drīz parādīsies alternatīva no paššķīstoša izejmateriāla par pieejamu cenu. Pašlaik neviens nav gatavs piemaksāt par tirgū piedāvātajiem alternatīvajiem salmiņiem. To ražošana no ekoloģiskiem materiāliem ir dārga. Tā ka gaidām izdevīgus piedāvājumus," norāda L. Aleksejevs.

Latvijā pašlaik ir pieejama alternatīva plastmasas salmiņiem. Dita un Jānis Katlapi šogad izveidojuši savu uzņēmumu, kurā top no niedrēm izgatavoti, videi draudzīgi salmiņi. Niedriņi – šis zīmols ir guvis popularitāti, un interneta veikalā pasūtītos salmiņu iepakojumus ražotāji jau nogādājuši uz vairākām Eiropas valstīm un uz ASV. "Interese izrādījās daudz lielāka un straujāka, nekā varējām iedomāties, turklāt ir interese ne tikai no privātpersonām, bet arī no uzņēmumiem, kuri saistīti ar ēdināšanas biznesu.

Tagad daudzas kafejnīcas, kas ir dabai draudzīgi orientētas, niedru salmiņus grib piedāvāt kā stila elementu.

Tas arī var būt kā suvenīrs, ko paņemt līdzi uz mājām, jo niedru salmiņus var izskalot, izžāvēt un lietot atkārtoti," atzīst J. Katlaps.

Tiesa, par EK priekšlikumu aizliegt plastmasas salmiņu apriti tirgū Katlapi nav zinājuši. D. Katlapa, izklāstot savu pieredzi, teic: "Ideja par niedru salmiņiem radās negaidīti. Kādu vakaru sēdējām šajā lapenē Jāņa vecāku mājās pie Tukuma, malkojām mohito un prātojām, ka šeit ir liela teritorija ar daudziem neizmantotiem resursiem un vajadzētu to sākt attīstīt. Jāņa mamma jokojoties ieminējās, ka tepat pie Bebru dīķa daudz niedru, ar tām varētu kaut ko darīt. Laba doma! Aizgājām līdz dīķim, sagriezām niedres un sākām eksperimentēt."

Jānis stāsta, kā eksperimentu laikā viņi nonākuši līdz optimālam salmiņu izgatavošanas risinājumam, lai tie būtu termiski apstrādāti, tātad droši lietošanā. Ne visas niedres šim nolūkam der – jaunie uzņēmēji skrupulozi izvērtē katru stiebru. Taujāti par ražošanas apjomiem, Katlapi atzīst, ka pašlaik tas ir laikietilpīgs roku darbs, bet tiek plānots rast tehnoloģiskus risinājumus, lai kāpinātu salmiņu izgatavošanas apjomus un spētu interesentiem piedāvāt lielāku daudzumu.

Pašlaik Niedriņi piedāvā iepakojumus pa divdesmit vai četrdesmit salmiņiem standarta izmēros. "Esam ļoti jauns uzņēmums, ir ātri jāiet uz priekšu," atzīst J. Katlaps un piebilst: "Protams, bez kokteiļsalmiņiem ir iespējams iztikt, taču mēs tos gribam piedāvāt kā ekoloģiski tīru stila elementu."

Stila lieta un paradums

Vēl viena joma, uz kuru plastmasas salmiņu izmantošanas aizliegums varētu atstāt būtisku ietekmi, ir medicīna, jo pacientiem plastmasas salmiņi var būt nepieciešami ārstniecības procesā. Klīnikas Alma vadītājs, ģimenes ārsts Andris Lasmanis gan problēmas šajā ziņā nesaskata, atgādinot, ka vēl pirms plastmasas salmiņu izgudrošanas pacientiem slimnīcās tika piedāvātas krūzes ar snīpīti.

"Arī tā slimniekam var iedot padzerties. Turklāt mūsdienu pasaulē var atrast videi draudzīgus salmiņus, kas izgatavoti no ekoloģiski nekaitīgiem izejmateriāliem. Funkciju vajadzētu saglabāt, bet materiālu mainīt," uzskata A. Lasmanis. Taujāts, vai pašlaik pieejamo ekoloģiski nekaitīgo salmiņu samērā augstā cena nebūs šķērslis to iegādei medicīnas iestādēs, ārsts norāda: "Medicīna kopumā ir dārga. Arī viena slimniekam nepieciešama tablete var maksāt vienu vai divus eiro. Kompjūteraparatūra, ar ko veic pacienta izmeklējumus, arī ir desmitreiz dārgāka nekā parasts dators. Tāpat gulta, kas pielāgota slimniekiem, ir dārgāka nekā parasta gulta. Domāju, ka videi draudzīgāku salmiņu cena nebūs šķērslis tos izmantot medicīnā. Turklāt jācer arī, ka šādu produktu ražotāju skaits pieaugs un konkurence tirgū ļaus samazināt izstrādājuma cenu."

Pieļaujams, ka apbēdināti par plastmasas salmiņu izzušanu no aprites varētu būt sabiedrības jaunākie pārstāvji – bērni. Jūrmalas sākumskolā Taurenītis plastmasas salmiņus gan nelieto jau sen. Izglītības iestādes vadītāja Sarmīte Limba stāsta: "Mūsu sākumskolu, kuru apmeklē bērni no pusotra līdz 13 gadiem, šī ES direktīva neietekmēs nekā, jo esam ekoskola un daudzus videi draudzīgus principus savā ikdienā esam ieviesuši bez lielajiem ES norādījumiem un bez valstiski ieviestajiem norādījumiem, tostarp arī atteikšanos no plastmasas salmiņiem. Skolas dzīvē tas nerada nekādas papildu rūpes. Pašiem mazākajiem bērniņiem izvēlamies pudelītes ar mazu snīpīti, lai neveicinātu nepieciešamību pēc salmiņiem. Būtībā salmiņu lietošana ir paradums, bez kura var iztikt."

Tikai kā stila tendenci un modes lietu kokteiļsalmiņu lietošanu vērtē arī biedrības Homo ecos pārstāvji. "Esam dzirdējuši arī tādas versijas, ka salmiņš it kā pasargājot zobus no nokrāsošanās, lietojot krāsainus dzērienus. Tomēr domāju, ka salmiņa lietošana – tas ir tikai paraduma jautājums, jo bez salmiņa noteikti var iztikt. Manuprāt, sabiedrība plastmasas salmiņu aizliegumu pieņems daudz vieglāk, nekā sperot nākamo soli un atsakoties no vienreiz lietojamiem plastmasas traukiem," uzskata Homo ecos vadītājs Artūrs Jansons. 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.​