Arborētums (arbor – no latīņu val. – koks) ir izveidots 1975. gadā, atklāts 18. septembrī – Meža darbinieku dienā. Tā ir unikāla meža, dabas procesu izzināšanas vieta. Taksonu jeb dažādību skaita ziņā Kalsnavā apskatāma viena no lielākajām kokaugu kolekcijām Latvijā, kur 143 hektāru platībā vairāk nekā trim tūkstošiem taksonomisko vienību tiek veikti ilglaicīgi novērojumi par attīstību un piemērotību mūsu klimatam. Trīs tūkstoši nav koku, bet sugu, šķirņu, varietāšu un formu skaits, taču, ja skaitītu kokus – tie būtu vairāki desmiti tūkstošu stādu!
Vai šajā Vidzemes Centrālās augstienes kolekcijā izdzīvo stiprākie? «Jā, jo tā ir arborētuma būtība. Te augam jāpierāda sevi. Nekas netiek apsegts un lutināts, izņemot – pirmajās ziemās piesegts kāds eksotiskāks jaunstādiņš,» pasmaida Jānis Zīliņš. Kalsnavas arborētums ir ne tikai dabas tūrisma objekts, tam ir arī zinātniska, kultūrizglītojoša, saimnieciska un rekreatīva nozīme.
Māca saimniekot mežā
Kalsnavas arborētums ir kā milzu zaļš pagalms, kurā nozīmīga vieta atvēlēta vides izglītībai, – bērniem un viņu pedagogiem pieejama ārtelpa sasaistē ar bioekonomiku. Zaļā pagalma skolā mācību priekšmeti tiek iedzīvināti dabā, tajā iekļautas āra mācību spēles, kuras skolēni pēc tam var spēlēt savu skolu pagalmos. Šeit darbojas starptautiskā vides izglītības programma Izzini mežu, kā arī notiek meža izziņas ekspedīcijas No šūpuļa līdz šūpulim pa divus kilometrus garu taku. Tajās tiek pētīti meža izcirtumi, meklēti koku bojājumu cēloņi, iepazīts meža stādīšanas process, savukārt atsevišķās "stacijās" speciālistu uzraudzībā bērni var izraudzīties un nozāģēt jaunaudzes izkopšanas nolūkos nozāģējamos kociņus.
No kopējās arborētuma platības kokaugu stādījumi te aizņem 98 hektārus. Savukārt īpaši aizsargājamā 27 hektārus plašajā dabas teritorijā Slodas kolekcijas sastādītas ainaviskās grupās un rindās. Apmeklētāji Slodās var iepazīties ar ceriņu dārzu, rododendru mežu, peoniju dārzu un pīlādžu stādījumiem, bērniem vislabāk patīkot skujkoku labirints, kas ierīkots 2010. gadā.
Simt raganu slotu
Sākotnēji Slodās bijusi introdukcijas laboratorija, kur pieradinātas un adaptētas svešzemju kokaugu sugas un šķirnes. Mēs apstājamies pie sniegrozēm, tās uzzied, tiklīdz nokusis sniegs, un droši vien neko nenojauš par gaidāmo nākamo sniega kārtu (Kalsnavā laikraksts Diena viesojās 9. maijā – red.). Latvijas stādaudzētājiem sniegrozes gan neesot retums. Kas ir? Izrādās, jau no XX gadsimta 80. gadu sākuma arborētuma speciālisti nodarbojušies ar savvaļā sastopamo mutantu formu jeb skujkoku raganu slotu vākšanu un pavairošanu. J. Zīliņš mūs aizved pie Maķedonijas jeb Rumēlijas priedes raganu slotas, kas atrasta Krāslavas parkā. Piemēram, bērzam raganu slota ir slimība, kas traucē pumpura attīstību, bet Maķedonijas priedei tā izveidojusies kā ģenētiska mutācija, tāpēc sānzaru vai galotnes dzinumi attīstās īpatnējā bumbveida formā. Neoficiālais jaunās formas nosaukums esot Latgale, pavisam arborētumā ir vairāk nekā 100 dažādu raganu slotu potējumu, sēklaudžu, kas pavairoti no dabā atrastajām slotām parastajās eglēs, priedēs vai lapeglēs, retumis arī balteglēs.
Galvenais instruments
Arborētuma darbinieku galvenais darba instruments ir apjomīgas zināšanas dendroloģijā un mežsaimniecībā, jo, kā teic J. Zīliņš, šīs divas nozares iet roku rokā. "Vai ir runa par parastajām meža koku sugām vai par eksotiskajām vērtībām, jābūt nopietnām priekšzināšanām kokaugu bioloģijā. Arī sezonas darbinieki tiek apmācīti koku kopšanā, stādīšanā un veidošanā. Tas ir smalks un laikietilpīgs darbs," uzsver arborētuma vadītājs. Viņš gan uzskata, ka Latvijā pietrūkst dendroloģijas speciālistu: "Tādā līmenī, lai sagatavotu speciālistus, dendroloģiju pie mums vairs nemāca. Nelielu kursu pasniedz tikai Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē un Daugavpils Universitātē, sagatavojot biologus."
Līdz 1998. gadam arborētumā norisinājies plašs zinātniskais darbs – speciālisti strādājuši introdukcijas laboratorijā, kur datējuši arī nokrišņu daudzumu un gaisa temperatūru. Piemēram, 2006. gada 11. janvārī rododendri te ziedējuši plus 10 grādos, taču tajā ziemā piemeklējis arī mīnus 32 grādus bargs sals. Nākamgad jūlijā gaisa temperatūra sasniegusi plus 38 grādus. "Arborētums kā dendroloģiskā kolekcija ir vērtīgs ar to, ka stādi pārcieš krasas laikapstākļu pārmaiņas. Turklāt Kalsnavā augiem ir ļoti īsa veģetācijas sezona - pavasaris iestājas vēlu, rudens - ļoti agri. Koki un krūmi nepaspēj nobriedināt dzinumus un sagatavoties ziemai, bet, ja izdzīvo Kalsnavā, izdzīvos arī citviet latvijā," saka J. Zīliņš.
Pēdējo gadu Latvijas mīkstās ziemas kokaugiem esot nākušas par labu. "Tādi krūmi, kas līdz šim Kalsnavā nav ziemojuši, pēdējos gados ziemas tomēr ir pārcietuši un izauguši līdz sala zonai – diviem metriem. Tomēr klimata pārmaiņu rezultātā varam sagaidīt, ka mūsu vērtīgākajiem skuju kokiem siltais klimats tomēr nepatiks. Normāli eglei, priedei – jebkurai sugai – ir vajadzīgs miera periods ziemā – nepieciešams laikus doties pie miera un laikus mosties," secina J. Zīliņš.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.