Spilgts piemērs pasaulslavenam, bet saudzējamam dabas objektam ir Azūra logs – klints arka, kas atrodas Maltas Republikā ietilpstošajā Gozo salā un iekļauta Natura 2000 dabas objektu sarakstā. Maltas Republikas tūrisma informācijas portāls arī vēsta, ka aktuāls ir jautājums par Azūra loga ietveršanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Aptuveni 28 metrus augstā arka Azūra logs veidojusies no Gozo un Maltas salām raksturīgā kaļķakmens un daudzus gadus bijusi viens no polārākajiem apskates objektiem Gozo salā. Turklāt apmeklētāji ne tikai no attāluma fotografēja gleznaino dabas mākslas darbu, bet arī bija iecienījuši rāpšanos pa to. Bija arī konstatēts, ka populāra ir vizināšanās ar laivu arkas tuvumā. Tagad pastaigas pa Azūra logu un atrašanās zem arkas, peldoties vai nirstot Vidusjūrā, kā arī braucot ar laivu cauri arkai, var izrādīties dubultbīstamas un apdraudēt gan pārgalvīgos apmeklētājus, gan ainavisko dabas vērtību, jo pēdējā laikā konstatēts Azūra loga sairšanas process. Jau vairākkārt secināts, ka no arkas atdalījušies un nokrituši kaļķakmens gabali – gan niecīgi, gan arī ievērojama lieluma –, un nav zināms, kad un cik liela daļa no Azūra loga atkal atdalīsies un kritīs lejup. Vides pētnieki novērojuši, ka šādi nobrukumi notiek regulāri.
Vietējie vides eksperti nobrukumus gan nesaista tikai ar cilvēku rīcību, bet arī ar dabas procesu ietekmi – Azūra logs ciešot no spēcīgajiem jūras viļņiem, kas ar īpaši intensīvu spēku pret arku triecas ziemā, kā arī no vēja. Tiek pieļauts, ka var pienākt brīdis, kad Azūra loga horizontālā, augšējā mala pārlūst un tās daļa iekrīt jūrā, kā rezultātā "loga" vietā var palikt tikai divi paralēli, vertikāli stabi.
Šā gada otrajā pusē Maltas Republikas vides aizsardzības un tūrisma speciālisti aktualizēja vērienīgu kampaņu, kuras mērķis ir palielināt vietējās sabiedrības un arī Gozo salas viesu izpratni par nepieciešamību saudzēt Azūra logu. "Pat ja klints šķiet cieta, stabila un stipra, tā zaudē kaujā ar tik spēcīgu stihiju kā jūra," sacīts informatīvajā materiālā Azūra logu sargājot.
Tagad Azūra loga apmeklētājiem tiek ieteikts būt apdomīgiem un tālredzīgiem – gan pašiem izvairīties no traumu riska, gan arī saudzīgi izturēties pret unikālo dabas objektu. Dažu cilvēku pastaiga pa arkas augšējo malu tai būtisku ļaunumu varbūt arī nenodara, bet, ja pa arku staigā ne tikai simtiem, bet pat tūkstošiem cilvēku, tad gluži bez ietekmes tas nepaliek. Tiek arī ieteikts nerāpties pa Azūra logu, nebraukt ar laivu vai citu peldlīdzekli arkas tiešā tuvumā, neizmantot Azūra logu kā tramplīnu, no kura lēkt jūrā, nenirt pie arkas un vispār nepeldēties tās tiešā tuvumā.
Vides Diena šoruden pārliecinājās, ka vietējie laivinieki, vizinot gan Gozo salas iemītniekus, gan ārvalstu ciemiņus, kuri ieradušies apskatīt Azūra logu, ieteikumus ievēro un savus pasažierus neved tuvu arkai, nodrošinot vien iespēju arku fotografēt no attāluma. Tāpat arī masveidīga Azūra loga apmeklētāju rāpšanās pa arku nebija manāma.
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
Gača