Ja savulaik atkritumu pārstrāde un resursu atkārtota izmantošana Latvijā nebija pietiekami attīstītas jomas, pašlaik tā ir viena no vides aizsardzības politikas prioritātēm, atzinis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).
Atkārtoti izmantojot resursus, iespējams samazināt gan vides piesārņojumu, gan dabas resursu patēriņu. Savukārt iedzīvotājiem iesaistoties atkritumu šķirošanā, iepakojums var dzīvot vairākas dzīves un polimērs – pat 30 dzīves, jo pārstrādes procesā no tā ražo jaunas PET pudeles, tekstilu, atkritumu un iepirkumu maisus, būvniecības materiālus un pat dārza mēbeles.
"Ja iedzīvotāji atkritumu šķirošanai pievērstos vairāk un to darītu ar pārliecību, ka atkritumus nepieciešams šķirot jau pirmsākumos, tiem no ražotāja nonākot pie patērētāja, vide kļūtu ievērojami tīrāka," atzīst pašvaldību uzņēmuma atkritumu apsaimniekošanas nozarē SIA ZAAO Šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītāja Ginta Gailuma.
Lauksaimnieki kļūst atbildīgāki
Par to, ka pēdējā laikā augusi Latvijas iedzīvotāju apziņa par nepieciešamību šķirot atkritumus, tādējādi sekmējot atkritumu nodošanu otrreizējai pārstrādei, liecina arī ZAAO šogad rīkotā akcija Tīra sēta – laba sēta, kuras laikā secināts, ka arī lauksaimnieki kļūst arvien atbildīgāki pret vidi. Lai motivētu lauku saimniekus nededzināt un neaprakt lauksaimniecībā izmantoto iepakojumu, kas var radīt iespējamību bīstamu ķīmisku savienojumu nonākšanai gaisā vai ūdenī, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO jau kopš 2011. gada piedāvā lauksaimniecībā izmantotā iepakojuma bezmaksas savākšanu. Ik gadu savāktais otrreizējai pārstrādei derīgais materiālu apjoms pieaug par vairākiem simtiem kubikmetru, bet šogad rudenī sasniedzis 6600 kubikmetru.
"Sākotnēji no lauksaimniekiem savācām ļoti mazus apjomus, teiksim, 300 kubikmetru. Šī gada rādītāji jau rada gandarījumu – tas ir milzīgs apjoms. Savā reģionā sākam just, ka mūsu informatīvais darbs nes arī augļus. Gadiem lauku saimniekiem stāstījām, ka dedzināt un aprakt plēves un maisus ir videi kaitīgi, ka kaitējums ar šādu rīcību tiek izdarīts gan pašu apstrādātajiem laukiem, gan saimniecības ļaužu veselībai. Tagad mūsos ieklausās arvien vairāk, jo bezmaksas pakalpojumam ne tikai piekrīt, kad sazināmies, bet paši saimnieki zvana un taujā pēc pakalpojuma. Tagad šis pakalpojums jau ir ar vērtību, lauksaimnieki zina, ka arī nākamgad šīs plēves tiks savāktas, un ir izveidojuši sistēmu to uzglabāšanai. Apziņa ir būtiski augusi," atzīst Ginta Gailuma un turpina, "līdzīgi ir arī ar atkritumu šķirošanu pilsētās – ja kādreiz dalīto atkritumu konteinerus vajadzēja iztukšot tikai reizi divās nedēļās, tad tagad jau divas, trīs reizes nedēļā."
Savākto plastmasas iepakojumu ZAAO sagatavo nodošanai pārstrādes rūpnīcām, kurās ražo granulas jaunu plastmasas izstrādājumu izgatavošanai. "Lielākā daļa mūsu sašķirotās plastmasas nonāk Latvijas atkritumu pārstrādes rūpnīcās – gan PET pudeles, gan polietilēna iepakojums. Jau sagatavotu materiālu, kas ir atbilstošs kvalitātes prasībām katrā no rūpnīcām, no mums savāc sadarbības partneris vides apsaimniekošanas uzņēmums Eco Baltia Vide. Tikai pavisam neliela daļa materiālu nonāk ārpus Latvijas, jo transportēšanas izmaksas uz attālāku rūpnīcu neatmaksājas," skaidro G. Gailuma.
Viņa stāsta, ka 2017. gadā uzņēmums kopumā savācis, sagatavojis un pārstrādei nodevis 1190 tonnas polimēru. "Ar katru gadu šis apjoms palielinās, tomēr redzam, ka joprojām kopējos sadzīves atkritumu konteineros arī ir ļoti daudz iepakojuma materiālu."
Sūta arī uz ārvalstīm
Aptaujājot citus Latvijas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumus par izejvielu piegādi atkritumu pārstrādes ražotājiem, SIA Latvijas zaļais fonds izpilddirektore Solveiga Grīsle atklāj, ka sašķirotā plastmasas iepakojuma atkritumu pārstrādē uzņēmums sadarbojas ar vairākiem lieliem pārstrādātājiem, pārsvarā Eiropā: "Lielāko vidū ir AB Plasta, UAB Granules, UAB Repro-Pet un UAB Somlita Lietuvā. Galvenokārt strādājam ar partneriem ārpus Latvijas, jo Latvijā netiek pārstrādāti visi plastmasas iepakojuma veidi, kā arī cenas Lietuvā un citur ir izdevīgākas."
Savukārt Clean R valdes loceklis Guntars Levics skaidro: "Sadarbojamies ar ļoti daudziem polimēru pārstrādātājiem – gan vietējiem, piemēram PET Baltija, Nordic Plast, gan eksportējam uz ārvalstīm, pārsvarā uz Lietuvu, Poliju, kā arī uz eksotiskākiem galamērķiem, tādiem kā Indija un Indonēzija. Jāpiemin, ka šobrīd noris aktīvs darbs pie mūsu pašu polimēru pārstrādes rūpnīcas izveides Pierīgā, kurā varēs pārstrādāt gan iepakojuma plēves, gan šampūnu pudeles. Plānots, ka ražotne darbu uzsāks 2020. gada sākumā. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds."
Atšķirībā no stikla, papīra un metāla tieši plastmasas izstrādājumi un no plastmasas veidots iepakojums ir visjaunākais materiāls. Mūsdienās 90% plastmasas iegūst no naftas pārstrādes produktiem, izmantojot apmēram 4% no visa naftas patēriņa, taču nafta ir neatjaunojamais dabas resurss. Lielākā daļa cieto plastmasas izstrādājumu dabā praktiski nesadalās, savukārt otrreizējās pārstrādes uzņēmumos, ja ir pareizi sašķirotas, PET pudeles atdzimst jaunai dzīvei, un dzīves cikls sākas no jauna. Publiski pieejami dati liecina, ka, piemēram, PET pudeles ir iespējams pārstrādāt vairāk nekā 30 reižu. Polimēru pārstrādes procesam noslēdzoties, iegūst enerģiju, tos sadedzinot.
Pagaidām vienīgie
Vienīgā PET pārstrādes rūpnīca Latvijā un Baltijas valstīs, kas specializējas izlietoto PET (polietilēnteraftalāta) pudeļu otrreizējā pārstrādē, no tām ražojot augstvērtīgas PET pārslas, ir a/s Pet Baltija. Uzņēmums dibināts 2003. gadā un ietilpst Eco Baltia grupā, kas pēc apgrozījuma ir lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no savākšanas un šķirošanas līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei.
PET pudeļu pārstrādi Pet Baltija uzsāka 2004. gadā, un tolaik pārstrādes rūpnīca atradās Rīgā. Ražošanas apjoma un izmaksu ziņā strādāt ar vienu pārstrādes līniju nav bijis efektīvi, tāpēc ražošana tikusi paplašināta 2008. gadā, kad uzņēmums pārcēlās uz telpām Jelgavas Biznesa parkā, kur tika uzstādīta vēl viena pārstrādes līnija, tā divkāršojot atkritumu pārstrādes jaudas. "Radās ekonomiskais pamatojums šā biznesa turpmākai darbībai, un tā soli pa solim ražošana tika attīstīta tālāk. Iegādājāmies vēl vienu līniju Sicīlijā – paši tur aizbraucām, izjaucām, atvedām un šeit uzstādījām. Esam uzlikuši arī dažādas palīgmateriālu pārstrādes līnijas, piemēram, malto plastmasas korķu izgatavošanai," stāsta Pet Baltija vadītājs Kaspars Fogelmanis.
Taujāts par iespējamiem iemesliem, kāpēc pagaidām Baltijā nav radīta vēl kāda PET pudeļu pārstrādes ražotne, K. Fogelmanis atzīst – tas ir ļoti dārgs un sarežģīts process: "Sākotnēji sarežģītākais bija pielāgot tehnoloģisko līniju iekārtas konkrētai izejvielai – PET pudelēm. Tad nākamais solis – atrast tirgu gatavajai produkcijai, kā arī atrast piegādātājus izejmateriālam."
Uzņēmums sadarbojas ar izlietotā iepakojuma savācējiem un piegādātājiem no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Dānijas, Somijas, Baltkrievijas un citām pasaules valstīm, tajā skaitā no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Arābu reģionā "ir karsts klimats, blīvs iedzīvotāju skaits un ūdens patēriņš ir liels. No Latvijas piegādātājiem saņemam vien 5% izejmateriālu. Tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no iedzīvotāju skaita – jo vairāk iedzīvotāju, jo lielāks ir PET pudeļu tirgus," paskaidro K. Fogelmanis.
Pārstrādes noslēdzošais posms
PET Baltija rūpnīcā tiek pārstrādātas bezkrāsainas un krāsainas PET pudeles, turklāt uzņēmums arī iepērk un pārstrādā tā saucamos PP/PE korķus.
Lai izejvielas būtu iespējams pārstrādāt kvalitatīvā gala produktā, izejvielu piegādātājiem ir jāievēro vairākas noteiktas prasības, piemēram, pudeļu krāsu iedalījuma nosacījumos caurspīdīgu PET pudeļu ķīpā drīkst būt ne mazāk kā 90% caurspīdīgu un ne vairāk kā 10% krāsainu pudeļu. Tur, kur izlietotās PET pudeles sapresētas ķīpās ar korķiem un etiķetēm, nedrīkst atrasties citu atkritumu piejaukumi, piemēram, bīstamie atkritumi, PET pudeles ar metāla korķiem un gredzeniem, kā arī apvalkotas PET jeb jogurta pudeles. Uzņēmums veic katras kravas kvalitātes kontroli.
Pārstrādes procesa sākumposmā izlietotais PET iepakojums nonāk karstās priekšmazgāšanas sistēmā, kur ar tvaiku sakarsētais ūdens no PET iepakojuma nomazgā lielāko daļu smilšu un citus netīrumus, samitrina un daļēji nomazgā etiķetes, kā arī atbrīvo pudeli no korķa. Tālāk tas tiek automātiski sašķirots pa krāsām un no tā tiek nodalīti cita polimēra un metāla priekšmeti. Rezultātā krāsainais PET iepakojums tiek novirzīts uz vienu pārstrādes līniju, kur tas tiek pārstrādāts par krāsainām PET pārslām, bet derīgā pamata plūsma pēc šķirošanas nokļūst dzirnavās un tiek samalta līdz noteikta izmēra PET pārslām. Mazgāšanas iekārtās no pārslām tiek nomazgāta līme, pielipušās etiķetes un citi piemaisījumi. Pēc tam pārslas nonāk flotācijas tipa materiālu atdalīšanas iekārtā. Tā kā PET ir smagāks par ūdeni, tad PET pārslas iekārtā nogrimst, bet vieglākais korķu un etiķešu materiāls uzpeld. Abas materiālu plūsmas tiek atdalītas, un tīrās PET pārslas bez piemaisījumiem nonāk skalošanas iekārtā, tad tiek izžāvētas un no tām vēl atdalīti radušies smalkie PET putekļi un pieķērušās papīra šķiedras. Šajā stadijā ar metāla detektora palīdzību veic galīgo PET pārslu attīrīšanu no metāla daļiņām. Sausās pārslas pilda polipropilēna maisos un, līdz tās tiek nogādātas klientam, uzglabā noliktavā.
Šogad līdzās jau esošajām ražotnēm uzņēmumā tika atvērta jauna PET granulu ražotne, kurā izgatavo augstvērtīgu izejmateriālu, kas izmantojams arī pārtikas iepakojuma izgatavošanai. "Jaunajā ražotnē sašķirotais PET pudeļu materiāls, kas jau pārstrādāts pārslās, piedzīvo vienu no noslēdzošajiem pārstrādes procesa posmiem. Tas tiek kausēts, atdzesēts un pārvērsts granulās. Granulu ražošanas līnijas attīstīšana jau ir viens solis no PET pudeļu ražošanas. No granulām ražo tā saucamās preformas, no kurām savukārt pūš pudeles," paskaidro K. Fogelmanis un piebilst, "jaunā ražotne būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Mūsdienu modernās tehnoloģijas daļēji risina darbaspēka deficīta jautājumu un kāpina produktivitāti. Liela daļa darba šobrīd tiek paveikta automatizēti."
Ražotnē, kuras telpu un noliktavu platība ir 5881 kvadrātmetrs, darbs norit maiņās, un iekārtas ražo PET granulas divdesmit četras stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Kopumā uzņēmuma pārstrādes jauda ir aptuveni 24 000 tonnu PET pudeļu gadā.
Izgatavoto produkciju uzņēmums 100% apmērā eksportē uz Dāniju, Poliju, Lietuvu, Itāliju, Nīderlandi, Somiju, Čehiju, Rumāniju un Luksemburgu. 60% pircēju ir pārtikas iepakojuma ražotāji, 40% – šķiedras un spriegošanas lenšu ražotāji. Šobrīd uzņēmuma tirgus daļa Eiropā sasniedz 2%, un tā mērķtiecīgi tiek arvien palielināta. "Tas ir iespaidīgs apjoms," uzskata K. Fogelmanis.
Vērts zināt
- Plastmasas iepakojuma atkārtotas pārstrādes un izmantošanas ieguvumi:
- Pārstāde ne tikai ietaupa naftas resursus, bet arī pasargā atmosfēru no siltumnīcas efektu radošajām gāzēm un citiem vides piesārņojumiem. Piemēram, pārstrādājot vienu tonnu plastmasas, tiek ietaupītas 1,8 tonnas naftas produktu. Pārstrādājot vienu kilogramu plastmasas atkritumu, var samazināt klimata pārmaiņu veicinošos oglekļa dioksīda izmešus par aptuveni 1,5 kg.
- Plastmasas pārstrādes procesā izdalās trīs reizes mazāk videi nelabvēlīgo gāzu nekā primārajā ražošanas procesā. Izmantojamās enerģijas patēriņš ir par 70% mazāks, nekā ražojot plastmasas produktus no jauna.
- Pārstrādājot plastmasas izstrādājumus, tiek ievērojami samazināta nepieciešamā atkritumu izgāztuvju platība.
- No otrreiz pārstrādātajām PET pudelēm var ražot visdažādākos produktus. Piemēram, no 27 pārstrādātām PET pudelēm var izgatavot vienu džemperi.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.