Pie brekšiem kormorāna uzraudzībā
"Tie, kuri vakar uz Rāznas brekšiem neatbrauca, nenoķēra neko. Es izmantoju šo vienreizējo iespēju un iešļūcu ezerā, lietutiņam nedaudz smidzinot. Diena pagāja nemanot, – te ūdeni no laivas smeļot, te airus cilājot, te braucot krastā pārģērbties sausā uniformā, un, pa starpu visaptverošam slapjumam un tam spītējot, kādu zivi arī izdevās piemānīt. Daudz divdabja teicienu un divdabju, arī starp mums. Daliet tos nost ar komatiem. Te braukšu, te nebraukšu!? Tā vasara un visa dzīve paies nemanot!" liecina viens no Jāņa Kupras ierakstiem sociālajā tīklā Facebook.
Ar laikapstākļiem, dodoties pie Jāņa ciemos uz Rēzeknes novada Kaunatas Rogu, mums paveicas. Lai gan Jānis teic – šādā dienā, kad augusta nogales saulīte pa zemes virsu rotājas, zivis neķeras. "Taču piemānīt var," – tā makšķernieks. Kad Rāznas brekšos viesojies copes lielmeistars Kazimirs Anspaks no Preiļiem, viņš pierādījis, ka pie labiem brekšiem var tikt arī pilnīgas necopes dienā. Pats Jānis pa to laiku papildinājis materiālu krājumus pludiņu izgatavošanai un ticis pie skaistām gulbja spalvām un dažām ekskluzīvām niedrēm.
"Tā mēs te pa Rāznas brekšiem kormorāna uzraudzībā brekšojamies. Katrai copei savs stāstiņš apakšā, bet tos varēs atcerēties ziemas vakaros," teic Jānis. Drīz vien ezera krastā ieraugām arī pirmo uzraugu – kormorānu jeb jūras kraukļu te esot daudz. Zvejnieki viņus uzskata par saviem konkurentiem zivju ieguvē.
Jūlijs un augusts esot plaužu mēneši. Pie Jāņa izbaudīt copi un Rāznas ezera varenību brauc daudzi – Jānis izsniedz laivu un neskopojas ar saviem pieredzējuša makšķernieka padomiem, viņš šajā ezerā zina katru bedrīti un katru sēklīti.
Jūlijā Rāznas ezers esot devīgs. Kurš vairāk, kurš mazāk, bet pie brekšiem tiekot visi. Populārākie copes veidi ir garā pludiņmakšķere uz sēkļiem vai borta makšķere dziļumā. Ķer arī uz gruntenēm no krasta. Pats Jānis brekšus ķer ar pludiņmakšķeri, un niedru pludiņu kolekcija viņam ir krāšņa un iespaidīga. Šādi pludiņi ir alternatīva tradicionālajiem izstrādājumiem.
"Ar niedru pludiņiem globāli pasaules mērogā gan neko neizmainīšu. Iespējams, ja augtu plastmasas niedres, es taisītu plastmasas pludiņus. Bet, tā kā man te ezerā aug normālas latgaļu niedres, no kurām sanāk brīnišķīgi pludiņi, kāpēc to nedarīt," pasmaida Jānis un piebilst: "Un man ir interesanti to darīt."
Jānis rāda arī kādu citu savu meistardarbu – no latvāņiem izgatavotos futrāļus jeb penāļus dažādu priekšmetu uzglabāšanai. Kāda augstskolas pasniedzēja reiz te iegādājusies prāvu skaitu – viņa bija iecerējusi absolventiem šādos futrāļos pasniegt augstskolas diplomus. "Augs vairs nav indīgs. Savas indīgās dzīves laikā mizā tas iznīdējis visas baktērijas un baciļus. Futrāli nekas negrauž – droši saglabājas viss, ko tajā ieliec," latvāņu izstrādājuma priekšrocību apraksta Jānis.
Aicinājums un izaicinājumi
"Esmu amatieris visās dzīves jomās, neko neprotu," atjoko Jānis, kad viņam vaicāju par pamata profesiju, un turpina: "Man ir no padomju laikiem saglabājusies darba grāmatiņa, kurā kā pēdējais ieraksts lasāms: inženieris ģeodēzists. Brāļu Kaudzīšu valodā runājot – mērnieks. Studēju Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, bet nepabeidzu, jo sākās atmodas un barikāžu laiks, mainījās dzīves ritms un prioritātes. Tomēr savā profesijā darbojos kādus 15 gadus. Strādāju Valsts zemes dienestā, bet, kad beidzās zemes reforma, tik daudz mērnieku vairs nevajadzēja un bija jāsāk kaut kas jauns no nulles. Par bezdarbnieku "pastrādāju", pamācījos un nonācu pie tā, ka dzīvē jādara tas, kas patīk. Varbūt nebūs naudas, bet, filozofiski sakot, beigu beigās, mūžu noslēdzot, nauda tāpat jau vairs nebūs vajadzīga, tādēļ labāk veltīt dzīvi tam, lai darītu, kas patīk."
Kas tad Jānim patīk? "Makšķerēšana un viss, kas saistīts ar dabu," apliecina Rāznas brekšu saimnieks. Bilstu, ka ezers un tā apkārtne Rāznas nacionālajā parkā ir brīnišķīga vide, kurā ļauties dzīves aicinājumam. "Daudziem Rāzna ir izaicinājums. Ir viļņi un vētras ar neparedzamiem apstākļiem," pastāsta Jānis. Viņam ir gadījies iekļūt vētrā uz ezera četrus metrus garajā airu laiviņā – ja nav jūras slimības, tad galvenais nekrist panikā. Arī šī iemesla dēļ Jānis kā ezera gids nevēlas uzņemties atbildību par ciemiņiem, kuri uz copi ierodas alkohola reibumā un savu nostāju pamato, sakot: "Vienu tādu airēšanas "čempionu" no Lipuškiem vedu atpakaļ. Sacēlās vētra, viņš airēja pa vējam tālāk un tālāk un atjēdzās, ka atpakaļ pret vēju būs jābrauc. Tad nu sēž otrā krastā pie Mākoņkalna un raud: "Jāni, ko darīt!?" Atlēts. Nācās braukt pēc viņa un ar to raudošo "atlētu" laivā airēt pret vilni atpakaļ. Cilvēks vairs nebija rīcībspējīgs. Katru gadu kāds te noslīkst, pārsvarā alkohola reibumā. Rāznu tajā nevajag vainot. Bet vai zinājāt, ka ezera nosaukums patiesībā ir vīriešu dzimtē? Latgaliešu cilvēki no laika gala ir teikuši: Rāzns."
Rāznas brekšu saimnieks uzskata, ka zivju ieguve makšķerēšanas procesā patiesībā ir sekundārs notikums. "Pie manis pats makšķerēšanas process ir notikums. Šeit cilvēks ir viņš pats. Te var pabūt ar sevi, saprast, cik esat vērts citādā situācijā. Zivis ir otršķirīgas, un lielākā daļa makšķernieku noķerto lomu arī laiž atpakaļ. Viņi te apliecina sevi. Mums jau nav jāpierāda, ka esam stiprāki par asarīti vai gudrāki par raudiņu. Ir vienkārši jāatpūšas. Un arī nopērkot dārgāku pludiņu, tas jau vēl nenozīmē, ka ar to noķers vairāk zivju."
Statistikas dati liecina, ka gadā Latvijā tiek pārdoti 100 tūkstoši makšķerēšanas karšu. Tas ir ievērojams skaitlis, kas apliecina, ka makšķerēšana lielai sabiedrības daļai ir sirdij tuvs atpūtas process, uzskata Jānis Kupra.
Virsmas platības ziņā Rāzns ir otrs lielākais, bet tilpuma ziņā – lielākais Latvijas ezers. 2016. gadā pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma nodibinājums Vides risinājumu institūts Dr. biol. Matīsa Žagara vadībā veica pētījumu Rāznas ezerā, lai, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, varētu izstrādāt vides problēmu risināšanas plānu Rāznas ezerā, Rāznas nacionālajā parkā.
Pētījuma gaitā secināts, ka ezera ūdens kvalitāte ir laba, zivju barības bāze pietiekama gan zivju mazuļu attīstībai, gan pieaugušu zivju populāciju uzturēšanai. Zivju sabiedrībā dominē asaris, plaudis un rauda. Savukārt niedrēm ir samērā maza loma ezera barības vielu apritē un no ezera ekosistēmas funkcionēšanas viedokļa nekādas apsaimniekošanas darbības attiecībā uz niedrēm nav nepieciešamas. Pētījumā gan uzsvērts, ka pilnīga niedru izpļaušana plašā teritorijā nav vēlama, jo tās pavasara un vasaras periodā veido svarīgu biotopu ūdensputniem un zivīm. Niedru pļaušanu nedrīkst veikt zivju nārsta periodā.
Ūdens, saules un ledus raksti
Jānis gan savus izejmateriālus iegūst kārtējos izbraucienos ar laivu, pa vienai noskatot tās, kas šķiet oriģinālas pēc raksta: "Man patīk niedres vākt pavasarī, kad ezerā ir pēdējais ledus. Niedres stiebra pirmais posms zem ledus parasti raksta ziņā ir unikāls, jo caur ledu uz to iedarbojas saule. Redzat šos melnos punktiņus uz niedres? Tās ir nogulsnes, ja runājam par dabas piesārņojumu. Iespējams, tādi punktiņi veidojas no skābajiem lietiem."
Meistars stāsta, kā viņš izgatavo niedru pludiņus – izmanto divgadīgos, jau sausos stiebrus. Kad niedres sagarumotas, tās kaltē aptuveni mēnesi vai divus, taču ne saulē, jo tad tās kļūst līkas. Katru niedres gabaliņu slīpē. Ja pludiņš sastāv no astoņiem posmiem, katrs ir jānoslīpē. Tamdēļ dienā var izgatavot kādu vienu pludiņu, vairāk nesanāk. Tad niedres lako. "Niedres pēc raksta ir ļoti dažādas, to veido ūdens un saule. Citus, jau sarežģītākus rakstus veido ledus. Redzat – šis būs interesants pludiņš. Tas nav krāsots – daba to iekrāso. Te nav divu vienādu pludiņu, katrs ir unikāls," stāsta Jānis un rāda pludiņu, ko izgatavojis no atrastām putnu spalvām.
Pludiņiem ir dažādas formas, krāsas. Jo resnāks ir pludiņa korpuss, jo lielāku svaru tam var pielikt un tālāk iemest. "Un tad jau katrs izvēlas, atbilstoši vietai un zivīm. Vējainā laikā vajadzēs smagāku pludiņu, respektīvi, pludiņu no resnākas niedres. Ja ir kluss un makšķere nav tālu jāmet, ņem tievāku pludiņu, tas būs viltīgāks – ja gudra zivs, teiksim, kāds vecs sirms līnis," skaidro makšķernieks.
Viņš arī atzīst, ka mūsdienās nevienu vairs nevar pārsteigt par desmit eiro dārgāka makšķere, taču cilvēki sākuši vairāk uzmanības pievērst tam, ko viņi izmanto. "Niedru pludiņu izvēlas arī tāpēc, ka otram tieši tāda nebūs. Un man kā meistaram arī otra tieši tāda paša garastāvokļa nebūs, kad taisīšu nākamo pludiņu. Man arī vairs nebūtu interesanti izgatavot otru tādu pašu," pasmaida Jānis. Viņš izpētījis – Eiropā niedru pludiņš maksā, sākot no desmit eiro. Anglijā tādi pludiņi izgatavoti jau gadu simtiem un ir populāri.
Protams, šis ir ekskluzīvs produkts, taču dabas procesu pazinējs arī norāda: "Mēs bieži vien, dabā ejot, neieskatāmies un neieraugām daudz vērtīgā. Nepamanām to, kas var būt īpašs. Būtībā jau cilvēks pats ir vides sastāvdaļa. No tā, kā rīkojamies, arī atkarīga vide mums apkārt. Vajag kārtīgi dzīvot, galvu sakārtot un ievērot Dieva baušļus. Tie visās reliģijās ir vienādi. Viss ar prātu jādara. Nevajag reformu un revolūciju, dabu nav jāmāca dzīvot. Tā pati zina, ko darīt."
Rāznas brekšu saimnieks Jānis Kupra arī atzīst – viņa izgatavotie pludiņi ir emocionāla prece, ar šiem pludiņiem nevajag mērīt, cik zivju tiks noķerts...
Taujāts, kāda ir personiskā pieredze, makšķerējot ar niedru pludiņiem, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Vizbulis atklāj: "Pirmo reizi Jāņa Kupras no niedrēm darinātos pludiņus ieraudzīju internetā. Manu uzmanību piesaistīja tas, ka ikviens pludiņš bija simtprocentīgs roku darbs, darināts no niedrēm, katrs ar savu neatkārtojamu rakstu. Tie bija kā mazi mākslas darbi, darināti, izmantojot tikai dabā pieejamos materiālus. Iegādājos tos kopā ar latvāņa tubusu kā dāvanu dēlam, kurš ir aizrautīgs makšķernieks. Diemžēl makšķernieku veikali ir pilni ar lētiem, es atvainojos, apšaubāmas kvalitātes mēsliem, kuriem ir attāla līdzība ar pludiņiem – tie ražoti pēc principa: iemet makšķeri, ja gadās noraut auklu ar visu pludiņu, aizmirsti un liec jaunu. Cik ilgi tādi kalpos, neviens jautājumus neuzdod, ka tikai vairāk var pārdot un lētāk nopirkt. Ar Jāņa Kupras pludiņiem ir savādāk. Tā ir augstākā klase. Domāti cilvēkiem, kuri nav "gaļinieki", bet kuriem makšķerēšana ir process, lai izbaudītu dabu."
Oskars sevi dēvē par svētdienas makšķernieku, bet ir viesojies pie Jāņa Kupras Rāznas ezerā un tagad stāsta: "Zinu, ka pludiņi reizes trīs tiek pārklāti ar ekoloģisku jahtu laku, katra kārta tiek žāvēta vismaz diennakti. Ja pēc makšķerēšanas pludiņus nožāvēs un ievietos latvāņa tubusā, ja pret tiem izturēsies tikpat saudzīgi un rūpīgi, kā tie gatavoti, tie kalpos vairākām paaudzēm. Lūk, tā ir patiesā ekoloģiskā domāšana!"
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.