Tūrisms ir svarīgs
Viens no galvenajiem Maltas ekonomikas sektoriem jau vairākus gadu desmitus ir tūrisms, kas nodrošina ap trešdaļu no valsts iekšzemes kopprodukta jeb IKP. Ceļotājus vilina gan Maltas pludmales, gan lielais skaits kompakti izvietoto Vidusjūras civilizāciju pieminekļu. Atbilstīgi Maltas Tūrisma pārvaldes sniegtajai informācijai 2015. gadā salās ieradās 1,8 miljoni ārvalstu ceļotāju (par 6% vairāk nekā gadu iepriekš), turklāt nedaudz vairāk par 600 tūkstošiem viesu biju kruīzu kuģu pasažieri. Ceļojumiem uz Maltu ārvalstu tūristi iztērēja 1,64 miljardus eiro jeb vidēji 918 eiro katrs ceļotājs. Visvairāk tūristu tradicionāli ieradās no Lielbritānijas – 526 tūkstoši, tālāk seko Itālija – 289 tūkstoši, Vācija – 142 tūkstoši, Francija – 128 tūkstoši, Ziemeļvalstis – 117 tūkstoši, kā arī Nīderlande – 45 tūkstoši cilvēku gadā.
Te gan jāpiebilst, ka tūristu lielā interese kļuvusi arī par Maltas problēmu, jo tiek lēsts, ka optimālais viesu skaits gada laikā ir 1,2 miljoni, bet maksimālais – 1,5 miljoni cilvēku. Tiesa, šajos skaitļos nav iekļauti tie ceļotāji, kas nevis apmetas viesnīcās, bet nakšņo uz kruīzu kuģiem. Paši maltieši tikmēr 2015. gadā devušies 428 tūkstošos ārzemju braucienu, to laikā iztērējot 422,7 miljonus eiro.
Britu viesi
Maltas tūrisma nozarē pastāv vairākas specifiskas nianses. Vispirms jau nozare ir atkarīga no bijušās metropoles Lielbritānijas tūristiem (no 1814. līdz 1964. gadam salas atradās britu impērijas sastāvā). Britiem Malta ir pievilcīga vēsturisku iemeslu un angļu valodas kā oficiālās valsts valodas (līdztekus maltiešu valodai) dēļ, turklāt arī daudzo zemo cenu avioreisu dēļ, tomēr gadījumos, kad parādās citi populāri britu tūristu ceļojumu galamērķi, strauji samazinās gan viņu skaits Maltā, gan Maltas tūrisma industrijas ienākumi.
Piemēram, kad XX gadsimta 80. gados britu vidū kļuva populāri Spānijas kūrorti, Maltas tūrisma nozare piedzīvoja nopietnu kritumu. Cita Maltas tūrisma industrijas iezīme ir reliģiskais tūrisms – bagātīgās vēstures un reliģisko svētku dēļ salas ir iecienīts ceļotāju katoļu galamērķis, savukārt pēdējos gados Maltā tiek attīstīts arī medicīniskais tūrisms, kā arī tiek aktīvi mēģināts piesaistīt kinoindustriju. Maltā jau ir filmēta lielākā daļa epizožu tādām Holivudas filmām kā Gladiators, Troja, Da Vinči kods, Konans Barbars, Pasauļu kari Z un vēl virknei citu.
Vērienīgās ostas
Vēl viens būtisks Maltas ienākumu avots ir transporta loģistika – salas atrodas pašā Vidusjūras baseina centrā, visu reģiona nozīmīgāko tirdzniecības ceļu krustpunktā, un maksimāli izmanto savu ģeogrāfisko stāvokli.
Galvenajā valsts salā Maltā ir trīs ostas, kas tiek izmantotas katra saviem mērķiem. Pirmā – Lielā osta, kas ir pati vecākā Maltas osta un pastāv kopš Romas impērijas laikiem, specializējas galvenokārt kruīzu laineru uzņemšanā. Otrā – Marsahšetes osta – atvēlēta galvenokārt nelieliem kuģiem un jahtām, bet trešā osta – Maltas brīvosta jeb Maršahloka – ir viena no lielākajām dziļūdens ostām Vidusjūras baseinā un spēj uzņemt faktiski jebkādu izmēru kravas kuģus.
Piemēram, pārkrauto konteineru (TEU) skaita ziņā Maršahloka atrodas Eiropas lielāko ostu pirmajā desmitā – 2015. gadā ostā tika pārkrauts 3,1 miljons TEU, kas bija devītais rādītājs starp Eiropas ostām. Tāpat Maltas brīvosta ir viena no nedaudzajām Eiropā, kur konstanti pieaug kravu apgrozījums. Kā liecina Port Economics dati, 2015. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, konteinerkravu apgrozījums Maršahlokā pieauga par 8,1%, atpaliekot tikai no Sauthemptonas Lielbritānijā, bet no 2007. līdz 2015. gadam – pieauga par 63,2%, savukārt atpaliekot tikai no Grieķijā esošās Pirejas ostas.
Ārvalstu bizness
Līdztekus transportam Maltas atrašanās Vidusjūras centrā ļauj tai pelnīt arī, piesaistot ārvalstu kompānijas. Atrašanās Maltā nodrošina uzņēmumiem pieeju vienlaikus gan Eiropas, gan Ziemeļāfrikas tirgiem. Maltas priekšrocības ir arī nosacīti lēts darbaspēks (vidējā darba alga gadā bruto pērn bija nedaudz virs 17 tūkstošiem eiro) un augsta līmeņa izglītības sistēma, kas tiek operatīvi pielāgota ārvalstu investoru prasībām.
Piemēram, kad investori izrādīja interesi par iespējām izveidot Maltā lidmašīnu tehniskās apkalpes uzņēmumu, vietējās augstākās mācību iestādes gandrīz vienlaikus nokomplektēja atbilstoša profila studentu grupas, un šobrīd 95% šajā jomā strādājošo darbinieku ir paši maltieši. Līdzīga situācija ir arī citās nozarēs, no kurām zināmākās ir elektronikas ražošana un farmācija. Pateicoties izglītības kvalitātei un mācību iestāžu spējai operatīvi reaģēt uz pieprasījumu, Maltas valdība arī aktīvi strādā, lai panāktu ne tikai ražotņu, bet arī kompāniju pētniecisko centru pārcelšanu uz salām. Šāda politika, apvienota ar dažādām nodokļu atlaidēm, jau novedusi pie tā, ka Maltā sākušas darbu vairākas ārvalstu informāciju tehnoloģiju kompānijas, kuras nodarbojas ar programmnodrošinājumu izstrādi, īpaši specializējoties maksājumu karšu apkalpošanai nepieciešamajā programmatūrā.
Maltas priekšrocības ir vispārējā angļu valodas, kas ir starptautiskā biznesa valoda, izplatība, labvēlīga attieksme pret investoriem, kā arī no Lielbritānijas pārņemtā britu biznesa kultūra, kas ir tendēta uz efektivitāti un rezultātu (piemēram, Maltā nav Vidusjūras reģiona valstīm tik raksturīgo siestu, kas bieži dzen izmisumā ārvalstu investorus). Tāpat Malta ir politiski stabila un prognozējama valsts, bet maltiešiem netrūkst vēsturiskās pieredzes labu tirdzniecības un citu attiecību uzturēšanā ar visu Vidusjūras reģionu.
Vājie punkti
Maltas ekonomikai, protams, ir arī vājie punkti, un galvenokārt jau atkarība no importa, tajā skaitā energoresursu importa, kā rezultātā valstij ilgstoši ir negatīva ārējās tirdzniecības bilance. Jāpiebilst, ka 100% degvielas Maltā tiek importēts, tāpat valsts ir atkarīga no importa vēl virknē citu stratēģiski svarīgu jomu, to vidū uz Maltu tiek importēts 80% no patērētajiem pārtikas produktiem.
Atkarība no importa stiprinājusi Maltas valdības vēlmi attīstīt atjaunojamās enerģijas avotus, kā arī dažādot energoresursu piegāžu avotus. Pat ņemot vērā, ka vēl pavisam nesen 100% visas elektroenerģijas valstī tika iegūts no naftas, alternatīvās enerģētikas attīstīšana rit ļoti lēnām. Sekmīgāka ir piegāžu dažādošana, jo 2015. gadā tika atklāts galvenokārt par ES līdzekļiem būvēts elektrības savienojums ar Itālijai piederošo Sicīlijas salu (kategoriski noraidot Itālijas vēlmi uzbūvēt Maltā atomelektrostaciju).
Savukārt 2014. gada decembrī Maltas valdība parakstīja 320 miljonus eiro vērtu investīciju līgumu ar Ķīnas kompāniju Shanghai Electric Power (SEP). Pēc darījuma noslēgšanas SEP kļuva par 33% valsts enerģētikas kompānijas Enemalta īpašnieci (samaksājot 100 miljonus eiro), kā arī 90% ļoti augstiem ekoloģiskajiem standartiem atbilstošās Delimaras elektrostacijas īpašnieci (samaksājot 150 miljonus eiro). Tāpat SEP apņēmās segt izdevums 70 miljonu apmērā par Delimaras elektrostacijas pārveidi, lai naftas vietā varētu tikt izmantota gāze.