Par zaļu Latviju

"Tas būtu ļoti emocionāls, fundamentāls un cerīgs pagrieziens Latvijas vēsturē, kuram sekotu, protams, daudz nopietnāka likumdošanas izstrāde. Pats galvenais, ka  mūsu valstij būtu skaidri iezīmēta prioritāte un nākotnes uzdevumi, kuriem sekotu jauna – zaļā – ekonomika, pārmaiņas lauksaimniecībā, nopietni ieguldījumi zinātnē un tehnoloģijās, veselības tūrisms, jauna uzņēmējdarbība, tās atbalsta programmas, kas dotu iespēju atgriezties tiem, kuri ir aizbraukuši. Viss, kas saistīts ar ekoloģiju un jaunajām tehnoloģijām, zaļo ekonomiku, – tas viss varētu mainīt mūsu tautsaimniecību. Mums ir jābūt nākotnes vīzijai, un uz to ir jātiecas," uzsver Jaunzeme. Iniciatīvu atbalsta gan sabiedrībā zināmas personības, piemēram, Vija Kilbloka, Nora Ikstena, Kārlis Streips, Inese Vaidere, Pēteris Apinis u. c., gan vides nozares eksperti, piemēram, Jānis Brizga. Balsot var no sava profila sociālajos tīklos, apmeklējot saiti www.talkas.lv.

Arī ar katru savu mazo ikdienas izvēli – pirkumu, ceļošanu u. c. – mēs balsojam par kaut kādu virzienu, politiku, tāpēc aicinu pievērst uzmanību tieši tiem sīkumiem, ko veicam ikdienā, jo, kā saka, "Devil is in the details" (būtiskais slēpjas sīkumos). Jo atbildīgiem pret vidi būt ir iespējams un vajag arī tad, ja to nepieprasa īpašas kampaņas. Vislielāko ekoloģisko pēdu atstājam ar mazajām lietām, ko regulāri paveicam ikdienā. Mums liekas – ai, kas tur daudz, viens maisiņš! Bet gadā ir 365 dienas, un uz planētas mūsu ir daudzi miljardi… Un tas ir tikai viens no piemēriem!

Vislielāko ekoloģisko pēdu atstājam ar mazajām lietām, ko paveicam ikdienā

Ja nebūtu sušķu ikdienā, arī lielu atkritumu vākšanas kampaņu mums nevajadzētu, tādēļ būtiska ir sabiedrības un sevišķi jaunās paaudzes izglītošana vides jautājumos. Apsveicami, ka aizvien vairāk parādās dažādas iniciatīvas, kas uzrunā sabiedrību, mudinot uz ilgtspējīgu, zaļu domāšanu.

Pavasaris pavisam nemanot ir pienācis, tāpēc ejiet dabā, taču domājiet, kas paliek aiz jums, un neaizmirstiet par atbildību pret vidi arī ceļojot. Pieaugot sabiedrības labklājībai, arvien populārāki kļūst ceļojumi uz eksotiskajām valstīm. Eksotisko suvenīru tirgus nodara lielu kaitējumu videi daudzviet uz planētas, šķiet, ka mums jau nu gan nav tik traki, un tomēr. Putnus apdraud olu kolekcionāri un izbāžņu kārotāji. Naktsvijoles un dzegužpuķes joprojām sastopam jāņuzāļu pušķos, taču tas apdraud šo sugu nākotni.

Lielākā daļa pasaules apdraudēto sugu mitinās vietās, kur ir zema ekonomiskā attīstība. Daudzas no tām limitēti varētu izmantot legāli, tādējādi uzlabojot vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus, tomēr šobrīd apdraudēto sugu tirdzniecība palīdz iegūt līdzekļus noziedzīgiem grupējumiem, kas tos izmanto ieroču iegādei, korupcijas veicināšanai u. c. Arī tie ir šķietami sīkumi, kuru summai ir liela ietekme.