Jau vairākus gadus vides speciālisti jēdzienu "globālā sasilšana" ir aizstājuši ar apzīmējumu «globālās klimata pārmaiņas», jo, kaut arī pie dažādām neparastām, reģionam neraksturīgām dabas parādībām kopumā tiek vainota pasaules uzkaršana jeb vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, ne vienmēr un visur kļūst arvien siltāks. Klimata pārmaiņu izpausmes jūtam arī mēs Latvijā – 2017. gada vasara bija neierasti lietaina un vēsa, turpretī pērnā – sausa un karsta. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs vēsta, ka 2018. gadā Latvijā gada laikā nolija par 30% mazāk nokrišņu, nekā ierasts. Laikapstākļu nepastāvība un neprognozējamība nav tikai diskomforts iedzīvotājiem, kas plāno, kā pavadīt vasaras brīvdienas, bet rada arī ietekmi uz ekonomiku. Viena no lielākajām siltumnīcas efektu, kas vainojams pie planētas temperatūras paaugstināšanās, izraisošajām nozarēm ir lopkopība, tādēļ vides aizsardzības aktīvisti aizvien vairāk cenšas pievērst sabiedrības uzmanību gaļas un piena produktu lietošanas samazināšanai uzturā. Visā pasaulē 2019. gada janvārī klejo sauklis veganuary un noris kampaņa, kas aicina vismaz mēnesi izmēģināt vegānisku vai vismaz veģetāru dzīvesveidu. Arī Latvijā ar aicinājumu Neapēd zemeslodi! iedzīvotāji tiek mudināti vērtēt, kā viņu ikdienas paradumi ietekmē ne tikai pašu, bet arī planētas veselību.
Esam pārkarsuši
Organizācijas Dzīvnieku brīvība pārstāve un kampaņas Neapēd zemeslodi! koordinatore Ulrika Skakovska ievērojusi, ka, runājot par klimata pārmaiņām, lielai daļai cilvēku ir izbrīns, ka tik ierasta lieta kā dienišķais ēdiens var būt līdzvainīgs sugu izmiršanā kaut kur tālu Dienvidamerikā vai pie Arktikas ledāju kušanas, taču realitāte ir tāda, ka lopkopība rada 15% no pasaules kopējā siltumnīcas gāzu apjoma. Zinātnieki un ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) jau ir izteikuši brīdinājumu, ka nedrīkst pieļaut planētas vidējās gaisa temperatūras celšanos vairāk kā par diviem grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu.
Patlaban esam uzkarsējušies jau par grādu. Vēl grāds, un ekoloģiskās katastrofas būs neizbēgamas. Tādos tempos, kā darbojamies patlaban, šis brīdis nav simtiem gadu tālā nākotnē – runa ir par dažām desmitgadēm, jo par pusgrādu siltāks ir kļuvis tieši pēdējo 30–40 gadu laikā.
Industrijas arvien attīstās, iedzīvotāju uz planētas kļūst arvien vairāk, visi grib ēst daudz un dzīvot bezrūpīgi… "Saskaņā ar ANO rekomendācijām un 2015. gadā noslēgto Parīzes klimata vienošanos turpmāko 12 gadu laikā globāli būtu nepieciešams samazināt CO2 emisijas par 40%. Protams, ir daudz nozaru, kas tās rada, un izmaiņas ir nepieciešamas it visās, taču industriālajai lopkopībai ietekme uz vidi ir aptuveni tāda pati kā transporta industrijai, un tieši šajā jomā pārmaiņas ietekmēt vistiešāk var iedzīvotāji paši, mainot savus uztura paradumus," ir pārliecināta Ulrika. Saražojot 1 kg liellopu gaļas, izdalās vidēji 27 kg CO2 ekvivalentas gāzes. Tas ir līdzvērtīgi tam, cik daudz CO2 izplūst no automašīnas, nobraucot 162 km. Labi ilustrē lopkopības īpatsvaru attiecībā pret neskarto dabu šie skaitļi – 60% no visiem pasaules zīdītājiem ir tieši mājlopi, kurpretī savvaļas dzīvnieki tikai 4%, savukārt 36% veido cilvēki. Ar putnu populāciju ir vēl ļaunāk – no visiem planētas putniem ap 70% ir mājputni un tikai 30% savvaļas spārnotie radījumi!
Draud kari un dabas katastrofas
Turklāt ne mājlopi, ne mājputni paši sevi pabarot nespēj. Patlaban lopkopībai un barības nodrošināšanai tiek izmantota trešdaļa no planētas teritorijas. Lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu, ik gadu tiek nocirstas lietusmežu platības, kas līdzvērtīgas Latvijas teritorijas izmēram. Rezultātā daudzas sugas zaudē savas mājas. Kaut arī šķiet, ka mēs esam tālu no kaut kādiem lietusmežiem un svešiem zvēriņiem, norises pasaulē ir saistītas, jo katrai sugai ir sava vieta barības ķēdē, un viena posma izkrišana neizbēgami ietekmē arī nākamos. Turklāt meži fotosintēzes procesā, kā arī fitoplanktons jūrā absorbē siltumnīcas efekta gāzes, patlaban spējot tikt galā aptuveni ar 50% no visām CO2 emisijām, taču, sarūkot mežu platībām, samazināsies planētas kapacitāte tikt galā ar siltumnīcas efekta gāzēm, un planētas sasilšana pieaugs arvien straujākā tempā. Samazinoties ledāju apjomam, samazinās arī saules enerģijas atstarošana, to absorbē okeāni, tādējādi pastiprināti sasilstot. Tas izraisa ūdens līmeņa paaugstināšanos, arī izmaiņas atmosfērā, plūdus, vētras, sausuma periodus, dzeramā ūdens resursu samazināšanos daudzās teritorijās.
Zinātnieki brīdina, ka daudzas teritorijas kļūs neapdzīvojamas, pieaugs klimata bēgļu skaits, bruņotu konfliktu skaits, cīnoties par dzeramā ūdens un pārtikas pieejamību.
Lai saražotu 1 kg liellopu gaļas, tiek patērēts 5000–20 000 litru ūdens! Pieaugs nabadzība un nevienlīdzība, turklāt ir maldīgi domāt, ka šīs izpausmes skars tikai valstis kaut kur "tur ārā". Cilvēce, iespējams, tuvāko simts gadu laikā bojā neaizies, bet maksāt nāksies mums visiem.
Ietekmē arī cilvēka veselību
Un tagad par pašu gaļu! Ja arī kādam šķiet, ka viņš taču mielojas tikai ar vietējiem labumiem, tā nu gluži nav – barība, kas tiek likta priekšā industriālās lopkopības dzīvniekiem, visticamāk, tiek ražota kaut kur citur pasaulē, jo no Latvijas pļavās ievāktā siena vien lopiņi taču cauru gadu pārtikt nespēj. Barības audzēšanai ir nepieciešama zeme, liels daudzums ūdens, apstrāde un transportēšana, kas arī atstāj būtisku nospiedumu. "Šīs kampaņas Neapēd zemeslodi! ietvaros par dzīvnieku labturību un ētiku pat nerunājam, šoreiz fokusējamies tieši uz vidi. Taču gribu vērst uzmanību, ka tas nav mīts – industriāli ražotajā gaļā atradīsiet gan hormonus, gan antibiotikas. Protams, Eiropas Savienībā ir regulējumi attiecībā uz pieļaujamajām normām, taču zinātnieki ir nobažījušies par sekām, ko šīs vielas var atstāt uz cilvēka veselību, ar apēsto gaļu un piena produktiem nonākot mūsu organismos. 2016. gadā žurnāls Vides Vēstis rakstīja par starptautisku pētījumu, kura ietvaros vienā no trīs ES ražotās gaļas paraugiem tika atrastas pret antibiotikām rezistentu slimību baktērijas. Lai dzīvnieki nesaslimtu, antibiotikas bieži vien tiek dotas profilaktiski. Pērn ap 25 000 ES iedzīvotāju tikusi konstatēta rezistence pret antibiotikām, un tas nozīmē, ka gadījumā, ja viņi saslims ar kādu no kaitēm, kuru ārstēšanai jālieto antibiotikas, zāles neiedarbosies," skaidro Ulrika. Kā alternatīva gan ietekmes uz vidi ziņā, gan labvēlīgāka cilvēka veselībai ir bioloģiskajā saimniekošanā iegūta gaļa.
Pārmērīgs gaļas un piesātināto tauku patēriņš ir vainīgs gan pie liekā svara, gan sirds un asinsvadu saslimšanām, kas ir viens no galvenajiem pāragras nāves cēloņiem. Savukārt gaļas pusfabrikāti, cepta un ar dažādiem uzlabotājiem apstrādāta gaļa ir kancerogēno vielu saturētājs numur viens pārtikas produktu vidū, vēsta Pasaules Veselības organizācija.
Sajuka mapes?
Nitrīts