Bērnībā pēc egles kopā ar tēti vienkārši gājām uz tuvējo mežu. Īpaši patika, ja kārtīgi bija sasnidzis. Patiesībā egles meklējumi bija vesels piedzīvojums – gan pats pārgājiens, brienot pa sniegu, gan īstā kociņa meklējumi. Sniega purināšana no zariem, dzīvnieku pēdu pētīšana… Protams, arī tad, ja sniega nav, mežā ir daudz interesanta, ko apskatīt. Bet mežā jau vienmēr ir interesanti!
Draud pat kriminālatbildība
Ja esi nolēmis arī savas egles meklējumus pārvērst par ekspedīciju uz kādu tālāku vietu nekā pilsētas tirgus placis, vispirms noskaidro, kam izvēlētais mežs pieder, citādi var sanākt nepatikšanas ar tā īpašnieku, jo ne visas egles nebūt ne visos mežos ir atļauts cirst. Piemēram, lielākais valsts iedzīvotāju skaits koncentrējas tieši galvaspilsētā un Pierīgas pašvaldībās. Ja kaut neliela daļa no mājsaimniecībām nocirtīs mežā eglīti, mežam tiks nodarīts būtisks postījums, jo Rīgai piederošajos mežos egļu ir maz, to īpatsvars nesasniedz pat 10%, un arī tās galvenokārt ir cilvēka roku stādītas, daudzu gadu garumā ravētas un koptas, pirms tam no sēkliņai līdz stādam izauklētas stādaudzētavā, vēsta Rīgas dome. Decembrī un janvārī Rīgas mežu inspektori un mežsargi pastiprināti uzmanīs visus Rīgai piederošos mežus. Turklāt atsevišķās mežniecībās pie iebrauktuvēm egļu jaunaudzēs darbojas videonovērošanas kameras.
Par eglītes ciršanu svešā mežā draud kriminālatbildība un sods var būt pat līdz diviem gadiem cietumā, bet, ja iepriekš nav bijušas sodāmības, drīzāk tiks piemērots piespiedu darbs vai naudas sods, tādā gadījumā lētāk un ērtāk egli ir nopirkt no stādaudzētājiem, mežā nemaz nesperot kāju! Eglīti nedrīkst cirst ne tikai privātā mežā un to pašvaldību teritorijās, kuras šādas atļaujas nav devušas, bet arī publiskos dabas parkos un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas atzīmētas ar ozollapu.
Latvijas valsts mežos drīkst!
Taču a/s Latvijas valsts meži (LVM) mežos katrai mājsaimniecībai decembrī visā Latvijā ļauts nocirst vienu egli. Tikai jāatrod īstais mežs un jāievēro zināmi noteikumi. Latvijas valsts meži visā Latvijas teritorijā apzīmēti ar plāksnīti – LVM īpašuma zīmi. Skatieties stigu un ceļu malās LVM īpašuma zīmi, kur uz dzeltena fona attēlots LVM logotips, kā arī citas informācijas zīmes ar LVM logo. Taču arī valsts mežā eglīti nedrīkst cirst visur. Brauciet garām jaunaudzēm, vienalga, vai tās ir priežu, egļu vai melnalkšņu! Jaunaudzēs nedrīkst cirst eglītes! Jauktā jaunu koku mežā, piemēram, zem bērziem, arī nedrīkst cirst eglītes.
LVM apsaimniekotajos mežos savām vajadzībām vienu eglīti drīkst nocirst meža ceļu malās, grāvju malās, uz stigām, zem elektrolīnijām, pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem.
Proporcionālai eglei augstuma un pamatnes attiecība ir 1,5:1, zari visās pusēs izauguši vienmērīgi, tie ir pietiekami stingri, lai nenolīktu zem rotājumu svara, un galotne nav pārāk kaila. Eglīte augstumā nedrīkst pārsniegt triju metru garumu, tās celma caurmēram jābūt mazākam par 12 cm. Eglīte jānozāģē līdz ar zemi. Ja atstāsiet augstu celmu, uz tā var savainoties meža dzīvnieki.
Svaiga un zaļa svētku laikā
Lai kociņš ilgāk saglabātos svaigs un skujas nesāktu birt jau ap svētku laiku, eglīti iestiprina egles kājā, kurai apakšā ir trauks ar ūdeni, un regulāri pārbauda, vai ūdens traukā nav iztvaikojis. Pirms likšanas ūdenī, egles stumbru iezāģē, lai koks labāk uzsūktu mitrumu. Ūdenim var pievienot glicerīnu, aspirīna tableti un pāris karošu cukura, kas baros koku. Ir dzirdēts arī par citām receptēm – ūdenī atšķaida vienu aspirīna tableti, ēdamkaroti sāls un ēdamkaroti cukura, var pievienot tējkaroti dārzeņu mēslojuma. Daži egli ievieto šķīdumā, kuru pagatavo, litram ūdens pievienojot divas tējkarotes citronskābes, vienu ēdamkaroti želatīna un divas karotes krīta pulvera. Lai egle ilgāk izskatītos labi, to var ievietot traukā ar mitrām smiltīm, kuras ik pa laikam no jauna samitrina.