Laika ziņas
Šodien
Migla
Piektdiena, 23. februāris
Haralds, Almants

Lai poda saturs nenonāk upē

Mūsu upes joprojām cieš no notekūdeņu radītā piesārņojuma.

Nepietiekami attīrīti sadzīves notekūdeņi daudzviet Latvijā no decentralizētajām jeb individuālajām kanalizācijas sistēmām ieplūst pazemes un virszemes ūdeņos, radot piesārņojumu, kas būtiski pasliktina ūdens kvalitāti. Šādu notekūdeņu ieplūšana upēs un ezeros veicina ūdenstilpju aizaugšanu, negatīvi ietekmē zivju populāciju, kā arī peldvietu kvalitāti, tādēļ LIFE GoodWater IP projekta ietvaros novembra sākumā ir uzsākta informatīva kampaņa, kas aicina mājsaimniecības pieslēgties centralizētajai notekūdeņu savākšanas sistēmai.

Iespējas ir, tikai jāizmanto

''Aptuveni 60% no visām mājsaimniecībām izmanto decentralizētu kanalizācijas sistēmu un tikai 26% notekūdeņu no šīm decentralizētajām notekūdeņu savākšanas sistēmām nonāk centralizētajā kanalizācijas tīklā. Varam tikai iedomāties, kur paliek atlikušie procenti. Tie nonāk mūsu upēs, ezeros un pēc tam nokļūst arī Baltijas jūrā, kas izraisa tās eitrofikāciju un negatīvi ietekmē visu jūras ekosistēmu, tāpēc šīs kampaņas ietvaros mudinām cilvēkus pieslēgties centralizētajām notekūdeņu savākšanas sistēmām, jo Latvijā ir daudz mājsaimniecību, kurām ir šāda iespēja, bet kuras to līdz šim nav izmantojušas,'' skaidro biedrības Baltijas krasti projektu vadītāja Elīna Konstantinova.

Trūkst informācijas

Vides aizsardzības interesēs un iedzīvotāju ērtībai Latvijā ir veikti lieli kapitālieguldījumi centralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanā, paplašinot centralizētus kanalizācijas tīklus un ierīkojot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Kopumā vairāk nekā 57 tūkstošiem mājsaimniecību patlaban ir iespēja pieslēgties centralizētajām kanalizācijas sistēmām Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, Jelgavā, Ogrē, Tukumā un Līvānos. Turklāt vairākās pašvaldībās pieslēguma ierīkošanai pieejams līdzfinansējums. Lielākie ieguvumi, pieslēdzot māju centralizētajai kanalizācijai, ir komforts un tīra vide, jo notekūdeņi aizplūst no mājokļa un saimniekam nav jādomā, kad un kā tos savākt un attīrīt. Tāpat nav jāorganizē notekūdeņu izvešana vai jādomā par iekārtu remontu.

''Lielākais risks ir apstāklī, ka iedzīvotāji, kuriem ir decentralizētās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas, neprot ar šīm sistēmām apieties. Problēmu ir vairāk, nekā šobrīd spējam iedomāties, jo regulējums, kas pārraugadarbības ar decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, ir samērā jauns. Informācijas apkopojums par to, kādā stāvoklī ir šīs sistēmas un kā tās reāli darbojas, praktiski nav. Atsevišķās pašvaldībās šāda informācija tiek vākta, taču, lai iegūtu pilnu ainu, mums jāpārzina gan to tehniskais stāvoklis, gan decentralizētās attīrīšanas sistēmas atbilstība konkrētās mājsaimniecības lielumam, kura to izmanto,'' teic tīro tehnoloģiju klastera Cleantech Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Zviedris.

Ūdens kvalitāte nav iepriecinoša

''Šobrīd Latvijā divas trešdaļas upju un ezeru ir ūdens riska objekti, t. i., tiem nav laba ekoloģiskā kvalitāte. Daļai šo objektu galvenais piesārņojuma cēlonis ir punktveida piesārņojums, ko veido ūdenī šķīstoši fosfora un slāpekļa savienojumi, kā arī bioloģiski noārdāmās organiskās vielas, kas rodas no sadzīves notekūdeņiem, arī no decentralizētajām notekūdeņu attīrīšanas sistēmām. Nepietiekami attīrītos notekūdeņos var sastapt arī dažādus patogēnos mikroorganismus, kas var izraisīt infekciju un apdraudējumu arī cilvēka veselībai. Šī ir būtiska problēma, kuru vēlamies aktualizēt, jo arī Eiropas Komisija ir norādījusi, ka mums ir jāuzlabo komunālo notekūdeņu attīrīšana, tostarp arī no decentralizēto kanalizāciju sistēmām,'' saka Elīna Konstantinova.

Kanalizācijas piesārņojuma nonākšana gruntsūdeņos negatīvi ietekmē arī dzeramā ūdens kvalitāti tuvumā esošajās akās, radot riskus veselībai. Latvijas Universitātes zinātnieku veiktais dzeramā ūdens kvalitātes novērtējums piemāju akās Latvijā liecina, ka tikai 15,7% pētīto aku ūdens nesatur ne zarnu nūjiņas, ne enterokokus un ir atzīstams par drošu lietošanai bez iepriekšējas ūdens apstrādes.

''Ne tikai ūdenssaimniecības ir atbildīgas par izlietoto ūdeņu savākšanu un attīrīšanu. Jāsaprot, ka mēs kā indivīdi, kā ūdens lietotāji to izlietojam un novadām kanalizācijas sistēmā, kur mūsu ikdienas ūdens lietošanas paradumi labi atspoguļojas notekūdeņu kvalitātē. Katram pašam ir jārūpējas par vidi sev apkārt, jo citādi varam attapties pēc gadiem, ka dzīvojam piesārņotā vietā, kas degradēs privātīpašuma vērtību, jo kritīsies tam pievienotā vērtība, un radīs virkni citu problēmu, kas saistītas ar notekūdeņu attīrīšanas sistēmas ekspluatāciju. Jādomā stratēģiski, jo, izmantojot centralizēto notekūdeņu attīrīšanas sistēmu, daudzas problēmas atkrīt jau pašā sākumā. Turklāt iegūstam veselīgāku un drošāku vidi sev apkārt,'' skaidro Jānis Zviedris.

Izveidots loģisko risku modelēšanas rīks

Projekta ietvaros ir izstrādāts arī loģisko risku modelēšanas rīks decentralizēto kanalizācijas sistēmu potenciālās ietekmes apzināšanai un raksturošanai apdzīvotās vietās. ''Esam izveidojuši rīku, kas balstīts ģeogrāfiskās informācijas sistēmā un sastāv no diviem līmeņiem. Pirmais līmenis veidots, piemērojot pamata jeb obligātos ievades datus par decentralizēto kanalizācijas sistēmu raksturojošiem parametriem un to potenciālajām ietekmēm uz vidi un virszemes ūdens objektiem. Risku modelēšanas rīka otrais līmenis paredz piesaistīt pamatdatiem papildus fona datus, lai padziļināti vērtētu potenciālo ietekmi uz vidi. Šis rīks kalpo kā atbalsta risinājums pašvaldībām. To iespējams aplūkot dks.lvgmc.lv,'' stāsta Elīna Konstantinova.

Šīs kampaņas ietvaros tiks veikti arī ūdens kvalitātes mērījumi vairākās pašvaldībās. ''Brauksim uz pašvaldībām, rīkosim seminārus un stāstīsim par priekšrocībām, ko sniedz pieslēgšanās centralizētajai notekūdeņu attīrīšanas sistēmai, kā arī par veselības un vides riskiem, ko var izraisīt nepietiekami attīrīti notekūdeņi. Visā Latvijā iedzīvotājiem, kuri to vēl nav izdarījuši, tiks izdalīta informācija, kur vērsties pēc palīdzības un kā nodrošināt pieslēgšanos,'' teic Elīna Konstantinova.

Izstrādātas jaunas vadlīnijas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kopā ar Latvijas Ūdens apgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociāciju nupat ir beigušas vadlīniju izstrādi, kas saistītas ar decentralizēto kanalizācijas sistēmu uzraudzību un pārbaudi. ''Vadlīnijas ir izstrādātas, jo mums atklājās nepievilcīga aina, ka vairākums saistošo noteikumu, kurus pašvaldības ir izstrādājušas, lielā mērā ir ķeksīša pēc. Likumdošana šobrīd īsti nedarbojas. Mums trūkst pienācīgi ticamu un kvalitatīvu datu. Situācija ir bēdīga, jo mājsaimniecības, kurām ir iespēja pieslēgties pakalpojumam centralizēti, tas ir tikai viens skaitlis. Mums ir daudz tādu, kurām šī iespēja nepastāv, jo pašvaldībām nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu centralizētu pakalpojumu, tāpēc mums jāatceras, ka katrs atsevišķi un kopā esam atbildīgi par vidi sev apkārt. Tas ir izpratnes un sirdsapziņas jautājums,'' piebilst Jānis Zviedris.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību sadzīves notekūdeņu radītajam piesārņojumam LIFE GoodWater IP projekta partneru uzsāktās informatīvās aktivitātes turpināsies līdz nākamā gada februārim. LIFE GoodWater IP ir pasākumu kopums, kuru no 2020. līdz 2027. gadam realizē 19 Latvijas organizācijas, lai uzlabotu Latvijas virszemes ūdeņu kvalitāti.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena