Arī Latvijas ūdens krājumus patlaban līdz galam nenovērtējam, lai gan pasaulē jau drīz miljardiem cilvēku trūks dzeramā ūdens, un nav daudz valstu, kur ainavā ir tāds ūdeņu daudzums ar estētisko un rekreatīvo vērtību. Latvijas pazemes ūdeņi ir tīri, lai gan to kvalitāte vēl ir uzlabojama, hidroresursi ir arī enerģijas avots, taču domas atšķiras par to, vai nepieciešamas jaunas HES. Trešo vietu dala kūdra, pēc kā ir liels pieprasījums, māli, kurus plaši izmanto būvniecībā, siltumizolācijā, sadzīves priekšmetos, kā arī kaļķakmens un dolomīts. Ceturto vietu ieņem smilts, grants un ģipsis, ar ko Latvija ir bagātākā Eiropā, turklāt tas pie mums ir augstvērtīgs. Top 5 noslēdz jūra ar visu, kas tajā, atjaunojamie energoresursi un nafta, par kuru gan vieni teic – pēc gadiem 10–20 tai jau būsim tikuši klāt, savukārt citi – naftas ieguve ir dārga, nav arī zināms, cik daudz tās būs.
Kā vērtīgi dabas resursi minētas arī dūņas un minerālūdeņi, saule, vējš, biomasa, ūdeņraža gāze kā enerģijas avots, sapropelis, arī zivis kā atjaunojams resurss, pat cukura, bioetalona ražošanā un biotehnoloģijās izmantojamās cukurbietes, kuru audzēšana Latvijā atgriezīšoties. Tāpat daudzi uzteic bioloģisko daudzveidību un dabas potenciālu kopumā. Kāds no zinātniekiem norāda – dabas resursi nodrošina, ka vispār esam dzīvi, un tie jāvērtē ne tikai no ekonomiskā viedokļa, bet kā plašāka vērtība.
***
Atbild zinātnieki
1. Meži
2. Ūdeņi – gan kā saldūdens krājumi, gan enerģijas ražošanas resurss
3. Kūdra/māls/kaļķakmens/dolomīts
4. Smilts/grants/ģipsis
5. Nafta/jūra/atjaunojamie energoresursi