Atkritumu šķirošanu aktualizēs, lai veicinātu izpratni par plastmasu kā videi bīstamu atkritumu, kā arī tās piesārņojumu un kaitīgo ietekmi uz vidi, kas rada augsnes piesārņojumu un siltuma akumulāciju gan augsnē, gan ūdenstilpēs. Iedzīvotāji tiks aicināti talkā šķirot, atdalot plastmasu no citiem atkritumiem, tāpēc talku vietām tiks piešķirti zilas un baltas krāsas maisi. Zilie būs paredzēti plastmasai, baltie – citiem atkritumiem. Organizatori cer, ka atkritumu šķirošana Lielās talkas ietvaros varēs palīdzēt arī saprast to, cik dabā ir plastmasas atkritumu un kā rast adekvātāko risinājumu, sadarbojoties ar pašvaldībām un citām institūcijām.
"Domājot par Latvijas nākamajiem 100 (LV200), es vēlos talkas tradīciju pacelt jaunā kvalitātē, galvenokārt akcentējot sabiedrības izglītošanu, kā arī informēšanu par pasaules norisēm vides jomā, jo Latvija nevar dzīvot atrauti no visas pasaules. Mūsu nācijas dzīvesziņa ir cieši saistīta ar dabu, tā ir mūsu laime un tai arī jābūt mūsu prioritātei, ko ir jāsaglabā un par kuru ir jācīnās, jo tā skar būtiskākās dzīves sastāvdaļas – veselību, dabas daudzveidību un spēju izdzīvot, pasaules apstākļiem strauji mainoties. Es redzu Latviju kā vienu no valstīm, kas var parādīt pasaulei, pa kuru ceļu ir jāiet vismaz tajā izpratnē, ka pret dabu ir jāizturas ar milzīgu cieņu. Daba savā dievišķajā skaistumā ir perfekta un harmoniska, un mums ir ne tikai jāmācās PAR dabu, bet galvenokārt mums jāmācās NO dabas," uzsver Lielās Talkas vadītāja Vita Jaunzeme.
Ir skaidrs, ka tikai atkritumu vākšana nav vienīgais atrisinājums ekoloģiskajai krīzei, ir vajadzīgs visu līmeņu plašs skatījums par jauniem ekonomikas modeļiem, izglītību, ilgtspējības risinājumiem, uzskata Lielās talkas organizatori, cerot ar šo notikumu vērst arvien plašākas sabiedrības uzmanību uz vides veselības jautājumiem ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
"Vesels cilvēks var būt tikai uz veselas planētas Zeme. Ja domājam par veselību, mums visupirms jādomā par tīru vidi un ilgtspējīgu risinājumu meklēšanu ikvienā tautsaimniecības nozarē. Mums nav atlicis daudz laika uz šīs planētas nedomāt par vidi un klimata pārmaiņām. Domājam un darām, lai Zeme un mēs būtu veseli," aicina Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece.
Iedzīvotāji aicināti aktīvi iesaistīties interaktīvajā piesārņoto vietu reģistrēšanas kartē www.talkas.lv sadaļā "Kartes” - reģistrācija mājaslapā sāksies 27.martā.
Šogad organizatori īpaši aicina skolu un augstskolu jauniešus dalīties ar idejām par to, kā samazināt piesārņojumu, kāds iepakojums būtu tas, kas aizstātu plastmasas iepakojumu. Tāpat ikviens aicināts doties atkritumu "medībās", izmantojot aplikāciju Vides SOS, lai informētu par piesārņotajām vietām. Par bīstamākajiem un specifiskākiem novērojumiem monitoringa nolūkos aicina informāciju paralēli sūtīt uz e-pastu [email protected].
Lielajā Talkā 10 gadu garumā kopumā ir piedalījušies aptuveni 500 000 dalībnieku. Šo tradīciju latvieši ir īstenojuši arī citās pasaules valstīs. Atkritumu daudzums ir vairāk nekā par pusi samazinājies, salīdzinot ar 2008. gadu; 2018. gada talkā tas jau bija samazinājies uz pusi, salīdzinot ar 2017. gadu. Daudzviet pašvaldību teritorijās vairs nav atrodami atkritumi, tāpēc talkas vietās tiek organizētas apkārtnes labiekārtošanas un koku stādīšanas talkas. Šie fakti ir apliecinājums tam, ka Lielā Talka ir konsekventi virzījusies izvēlētā mērķa – tīras un zaļas valsts virzienā. Talka kā lielākais izglītojošais un vides sakopšanas ikgadējais notikums ir nesusi auglīgus rezultātus, un arī uz priekšu tai būs nozīmīga loma vides sakopšanā, bet, būtiskākais, - cilvēku attieksmes un paradumu maiņā.