Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +20 °C
Daļēji saulains
Pirmdiena, 8. augusts
Vladislava, Vladislavs, Mudīte

Gada bite – vietējā zumētāja

Par Gada biti 2022 Latvijas Biškopības biedrība, cildinot Latvijas vietējo biti, pasludinājusi Rietumu medusbites vietējo pasugu Apis mellifera mellifera.

To dēvē arī par Rietumeiropas tumšo biti. Medusbite pabijusi kosmosā, piedzīvojusi medus medības, sadzīvojusi ar ārzemniecēm. Neraugoties uz tās nepieradināto dabu, vietējo medusbiti biškopji vēl aizvien tur godā un dēvē par labāko izvēli Latvijas dravām.

Dinozauri, kosmoss un medus medības

Vēsture stāsta, ka bites esot vienas no senākajiem pasaules iemītniekiem. To izcelsme iestiepjas vēl tajos laikos, kad uz Zemes mita dinozauri. Medusbites sastopamas ne vien visos kontinentos (izņemot, Antarktīdu), bet ir pabijušas pat kosmosā, kur pierādījušas savu adaptācijas spēju lidošanai bezsvara stāvoklī un pat kāres veidošanai šādos apstākļos. Par simt miljoniem gadu senu biti stāsta arī 2006. gadā atrasts dzintars, kurā redzama līdz šim senākā zināmā bite Melittosphex burmensis. No tās laika gaitā attīstījusies arī medusbite, šogad pasludinātā par Gada biti.

Atkāpjoties ledājam – tad, kad tundrai raksturīgo klimatu un augu valsti pakāpeniski nomainīja maigāks klimats un bitēm piemērotāka augu valsts, – vietējās medusbites pakāpeniski sāka apdzīvot Baltijas jūras austrumu piekrastes zemes un darīja to visnotaļ netraucēti aptuveni 7000 gadu garumā. Tās dzīvoja platlapju koku dobumos laikā, kad šādi koki veidoja plašus un saulainu noru pilnus mežus.

Pirmie medu un bišu jauno paaudzi vaska šūnās par iecienītu našķi atzina brūnais lācis, tinis, kurš nu vairs nav sastopams mūsu teritorijā, un caunas. Tad medum klāt ķērās arī cilvēks. Vispirms viņš devās medus medībās, izlaupot bišu ligzdu un aiznest visu tajā atrodamo medu. Vēlāk tapa ierīkotas mežu dravas. Dravnieki izcirta dobumus jeb dores dižās priedēs, sākot jau rūpēties par bitēm: neaiznesot visu to devumu, bet ņemot tikai tik daudz, lai bites neiznīktu.

Ienāk ārzemnieces

Attīstoties biškopībai un notiekot industrializācijas procesiem deviņpadsmitā gadsimta beigās, vietējai bitei radās jauni izaicinājumi, jo biškopji sāka aizrauties ar svešzemju bišu pasugu izpēti.

"Nedienas sākās ar brīdi, kad biškopji iepazina svešu zemju bišu pasugas, piemēram, no Itālijas vai no Aizkaukāza reģiona, un iemācījās tās atvest uz mūsu zemi, lai sāktu tās salīdzināt ar vietējām medus nesējām. Viena no raksturīgām Apis mellifera mellifera īpašībām ir tā, ka saimes apskates laikā bites pamet kāri jeb "notek" uz kāres apakšmalu, cenšoties aizbēgt uz kāres pretējo pusi. Šādā saimē grūti atrast māti, tas prasa daudz laika, līdz ar to biškopim tas sagādā neērtības. Turpretī bites ārzemnieces bija miermīlīgākas, apskates laikā jutās mazāk traucētas un labi vāca medu, tā pamazām vietējās bites izspiežot no Latvijas dravām," skaidro Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs biškopības speciālists un pētnieks Juris Šteiselis.

Taču Latvijas situācija nebūt neesot unikāla. Arī citviet Eiropā ievesto bišu populācijas nomainījušas vietējo Rietumeiropas tumšo biti un Apis mellifera mellifera atrodama vairs tikai selekcionāru un entuziastu dravās, kur šī bišu pasuga tiek uzturēta un saglabāta.

Lai arī Latvijas biškopji vietējās bites saglabāšanā iesaistījušies jau kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, lielākais šķērslis tam vienmēr ir bijis kontrolētu bišu māšu pārošanās vietu pieejamība. "Latvijai nav salas Baltijas jūrā, kalnu ieleju vai tik lielu mežu masīvu, kas spētu nodrošināt izraudzīto māšu un tranu netraucētu tikšanos dabiskos apstākļos," norāda Šteiselis, taču kā viens no problēmas risinājumiem ir bišu māšu instrumentālā apsēklošana, kas kopš 2018. gada gūst aizvien lielāku popularitāti vietējo biškopju vidū.

Lai bites top par kaimiņiem

Kā padarīt savu apkaimi bitēm pievilcīgu? Bites novērtēs gan daudzveidīgi un visas sezonas garumā ziedošu dārzu un puķudobes, gan arī nezāles, piemēram, plaši izplatītās pienenes. Bites, izlidojušas pēc ziemošanas, īpaši novērtēs agri ziedēt sākušās pienenes, jo no tām var bagātīgi iegūt agro nektāru un putekšņus, kas palīdz atgūt spēkus un remdēt izsalkumu. Bitei spēkus var palīdzēt atgūt arī cukurūdens. Pat ja nav iespējams audzēt vietējos augus savā pagalmā, var izlikt arī puķupodus kaut vai uz palodzes vai balkona, lai arī tur audzētos augos nektārs var nebūt tik bagātīgs kā savvaļā augošiem augiem.

Tā kā viena veida bites nevar apputeksnēt konkrētas augu sugas ziedus, jārūpējas, lai dārzs ir daudzveidīgs un līdz ar to pievilcīgs dažādiem apputeksnētājiem. Piemēram, medusbitei nebūs pa spēkam apputeksnēt tomātus, kuriem vajadzīga spēcīga sakustināšana. Taču bitēm ir svarīgi ne tikai ziedi, bet arī ziedoši koki, kas var kļūt ne vien par būtisku bišu maltīšu un darba lauku, bet priecēs arī citas dzīvās būtnes dārzā.

Nevajadzētu kļūt arī par pārcentīgu dārznieku, nomulčējot savu puķu dobi pilnībā. Savvaļas bišu dzīves labklājībai ieteicams atstāt pa kailam zemes gabaliņam, lai bites var piekļūt augsnei, kur tās mēdz ligzdot. Bites novērtēs arī vairākas mazas kukaiņu mājiņas dārza teritorijā, taču tās jāierīko no kokmateriāla, kas nav ķīmiski apstrādāts. Taču īpaši piesardzīgam ir jābūt ar kaitēkļu apkarošanu savā dārzā, izvairoties no pesticīdu lietojuma, jo tas ilgstoši negatīvi ietekmē apputeksnētājus. Par bišu dzīves kvalitāti varam balsot arī, izvēloties medu no bioloģiskās saimniecības, tādējādi atbalstot ilgtspējīgu biškopības praksi.

Sava drava

"Latvijas biškopji saprot un apzinās, ka vietējā bite ir vislabākā izvēle Latvijas dravām: gadu tūkstošiem dzīvojot mūsu mainīgā klimata apstākļos un pielāgojoties mūsu augu valsts sniegtajai barības bāzei, mūsu bites šeit jūtas labāk nekā citur pasaulē," stāsta biškopības speciālists. "Šobrīd Latvijā vispopulārākās ir Buckfast bites. Aptaujas gan rāda, ka arī Krainas pasuga un Somijas itālietes ir populāras, bet man gan šķiet, ka uzvar Buckfast, jo to selekcija ir plaši attīstīta dažādās zemēs, arī Latvijā mums ir savs nopietns Buckfast selekcionārs Ainars Millers."

Savulaik arheologi atklājuši medu, kas bijis paslēpts Senās Ēģiptes kapenēs. Un, tavu brīnumu, tas nebija sabojājies, jo medus ir teju vienīgais produkts pasaulē, kas nebojājas, laikam ejot. Tas iespējams, pateicoties zemajam ūdens saturam, kas liedz augt un vairoties baktērijām. Tiem, kas vēlas saimniekot paši, noderīga būs pašmāju biškopja Jura Šteiseļa grāmata Biškopība iesācējiem (2009) un izglītojošs būs ilustrācijām pilnais Hilarijas Kērnijas izdevums Bites. Ceļvedis bišu neparastājā dzīvē (2020).

Ja cilvēks vēlas uzsākt biškopja gaitas, pirmkārt, ir ieteicams mācīties, izejot kaut vai īsus kursus biškopībā. Šteiselis norāda, ka pēdējā laikā aizvien biežāk nākas saskarties ar cilvēkiem, kuri uzsāk biškopību bez priekšzināšanām, tā radot apdraudējumu gan pašam, gan kaimiņam.

Otrkārt, apdzīvotās vietās noteikti jāpadomā par kaimiņiem: ne tikai likuma ievērošanas robežās, bet arī cieņpilnā attieksmē pret pārējiem. Kā stāsta Šteiselis, balstoties savā pieredzē, nereti bites kļūst par strīdus ābolu: tās kļūst nevēlamas brīžos, kad kaimiņi sanīstas pavisam citu iemeslu dēļ.

Treškārt, svarīgi ir apsvērt arī savas finansiālās iespējas. Jārēķinās, ka strops izmaksā ap 150 eiro atkarībā no komplektācijas, bišu saime tikpat, bet medussviede – ap 250 eiro. Ar vienu saimi gan var izrādīties par maz, iesācējam būtu nepieciešamas divas līdz trīs, lai nepieciešamības gadījumā kritušo saimi var atjaunot saviem spēkiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena