Ķer īpašā murdā
Putnu migrācijas pētījumi Papē aizsākās jau 1966. gadā Dr. Jāņa Baumaņa (1940–2006) vadībā. Pape ir vienīgā vieta Latvijā, kur migrējošo putnu ķeršanai kāpās pie jūras izmanto īpašu putnu murdu. Sezonā, kad tiek gredzenoti sikspārņi, murds tiek paplašināts un paaugstināts, jo sikspārņi lido augstāk. "Putnu lidošanas virzienu nosaka bailes no jūras, tie, ja iespējams, cenšas lidot gar ūdens malu. Pa iekšzemi putni izklīst plašā zonā, bet gar piejūras zonu ir koncentrējušies blīvākās grupās," stāsta ornitologs, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošais pētnieks Dr. Oskars Keišs, kura vadībā no jūlija vidus līdz novembrim Papē notiek putnu pētījumi. Ir nedēļas nogale, un viņam palīgos devušies ari skolēni un studenti.
Lai iespējami daudz putnu nokļūtu murdā un tiktu apgredzenoti, tiek izmantoti speciāli plaukšķināmie un mesta gaisā bumba, ko putni notur par lielu uzbrūkošu objektu un tiecas paslēpties krūmos. "Plaukšķis skan tā, it kā vanags sasitu spārnus. It sevišķi no tā baidās sīļi, arī zīlītes un daudzi citi putni metas bēgt," skaidro O. Keišs.
"Putnus ķeram arī tīklos, taču priekšrocība murdam ir šāda – putni tajā nesapinas. No tīkla tos nepieciešams piņķerēt ārā. Tīkls ir smalkāks, un tajā putni iepinas tādās kā kabatās, tas nav tik nostiepts kā murds. Pa speciālu atveri no murda putnus vienkārši izņemam," ornitologs stāsta un nodemonstrē, kā tas notiek. Putnus saudzīgi izņem un ievieto šim nolūkam īpaši aprīkotā grozā, ar kuru aiznes uz pētījumu centru. Tur tie tiek apgredzenoti un piereģistrēti. Uz gredzena ir iegravēta unikāla ciparu un burtu kombinācija, kas neatkārtojas, kā arī informācija par valsti, kurā gredzenošana veikta. Putniem tiek noņemtas arī ērces, ja gadījies, ka tādas piesūkušās, un sūtītas uz Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, lai noskaidrotu, kādus vīrusus tās pārnēsā. Tīklā tiek noķerti arī lielāki putni, piemēram, ausainās pūces. Rekordliels skaits pūču tika reģistrēts septiņdesmitajos gados – vienā naktī 214 ausaino pūču! Putnus Papē skaita arī naktī – šim nolūkam uzstādīts liels prožektors.
Putnus arī nosver. Piemēram, sarkanrīklīte sver 15 gramu (kad uzkrājusi taukus migrācijai, tad ap 18 g), lielā zīlīte sver ap 20 gramiem, savukārt Eiropas mazākais putniņš zeltgalvītis tukšā dūša sver nieka piecus gramus, taču uzēst, gatavojoties ceļot, var pat teju trešdaļu sava svara, sasniedzot septiņu gramu svaru.
Vieni paliek, citi aizlido
Papē vērojami dažādi putni – gan migrējošie, gan nometnieki –, kas nekur tālu prom no savas dzīvesvietas nedodas, bet turas no izšķilšanās vietas 10–15 km rādiusā un no ligzdas izklīst vien tāpēc, lai atrastu sev jaunu dzīvesvietu. Tā dara, piemēram, mednis, kā arī žagata, cekulzīlīte, purva zīlīte, meža pūce u. c. Nometnieku sugu Latvijā ir ap 10–14.
Nākamā kategorija pēc migrēšanas paradumiem ir tā sauktie fakultatīvie jeb neobligātie migranti ( dažu sugu zīlītes, vārnas u. c.) – šos putnus Latvijā redzam visu gadu, bet ziemā šeit ir arī tie putni, kas ieradušies no ziemeļiem. Pārsvarā jaunie putni dodas prom, bet vecie paliek, taču tā notiek ne vienmēr.
Ir arī sugas, tā sauktie obligātie migranti, piemēram, lauku cīrulis, ķīvīte, kas aizlido, kad viņiem šeit kļūst par aukstu. Tie ir putni, kas Latvijā pirmie atgriežas pavasarī. Šīs sugas nelido prom tālu, bet paliek centrālajā un Rietumeiropā. Gadās, ka putni atgriežas Latvijā, sākoties pavasarim, bet, kad šeit laiks tomēr pasliktinās, palido mazliet atpakaļ.
Daļa putnu sugu ir obligātie tālie migranti, kas vienmēr ziemot dodas prom, parasti uz Āfriku. Tie sāk aizceļot jau jūlijā, jūtot, ka dienas kļūst īsākas, piemēram, bezdelīgas, ķauķi, stārķi u. c. Interesanti, ka putni izvēlas nevis īsāko ceļu, bet maršrutus, kur iespējami mazāk nākas šķērsot jūras.
Klimata pārmaiņas ietekmē putnus
Putnu pētīšana nav tikai šauras jomas zinātnieku vai putnu vērošanas entuziastu nodarbe. Šādā veidā iegūtie dati sniedz informāciju arī par klimata pārmaiņām un citām norisēm dabā. Piemēram, saimniekošanas izmaiņas laukos ietekmē sugas, kuras dzīvo lauku ainavā. "Ir divi pretēji procesi, kas noved pie viena rezultāta. Viens no tiem ir lauku aizaugšana – cīruļi, ķīvītes krūmos nedzīvo, tiem vajag atklātu lauku. Bet tur, kur saimnieko pārāk intensīvi, šie putni arī nevar dzīvot. Intensīva saimniekošana, minerālmēslu lietošana ietekmē arī griezes populāciju. Ir novērots, ka plašie, intensīvi apsaimniekotie monokultūru lauki bioloģiskās daudzveidības ziņā ir kā tuksnesis. Kukaiņi, putni mīt vien grāvjos un lauku malās," stāsta ornitologs. Mēs gribam lētu pārtiku, taču neaizdomājamies, par kādu cenu tā tiek iegūta. O. Keišs stāsta, ka klimata pārmaiņu liecinieki ir sugas, kas agrāk Latvijā nav novērotas, bet pēdējos 10–15 gados ir parādījušās, piemēram, tāds ir bišu dzenis, sārtgalvītis. Savukārt silto bezsniega ziemu dēļ tikpat kā vairs nav sastopama baltirbe. Spalvu maiņas cikla rezultātā ziemas sezonā tā savu brūngano krāsu nomaina pret baltu, neatkarīgi no tā, ir vai nav sniegs, un uz pelēkā bezsniega fona kļūst par viegli pamanāmu medījumu plēsējiem.
Ziņo, ja atrodi!
- Ikviens apgredzenots putns un sikspārnis zinātniekiem dod svarīgu informāciju, tādēļ ziņo, ja atrodi kādu apgredzenotu dzīvnieku!
- Raksti Latvijas Gredzenošanas centram: ring@latnet vai zvani: 67945393.
- Ziņojumā norādi visu informāciju, kas atrodama uz gredzena, precīzu putna vai sikspārņa atrašanas vietu, datumu, kā tas atrasts (beigts vai medībās), kā arī, ja vēlies, savu vārdu un adresi.