Es nezinu, kā ir ģimenēs, kurās ierosme dzīvot zaļāk nāk no bērniem, jo viņi šo informāciju apgūst skolā, dažādās kampaņās un aktivitātēs bērniem un jauniešiem, droši vien tad vecākiem ir vienkāršāk un atliek sekot atvases iniciatīvām. Prieks, ka arvien vairāk vides organizāciju veido projektus skolēniem, arī mācību iestāžu Latvijā, kas iegūst ekoskolas statusu, kļūst vairāk.
Taču medijos ir arī ļoti daudz biedējošas informācijas par dabas katastrofām, sociālajos tīklos – skumji un pat šausminoši attēli. Labi, ka par to tiek runāts un rādīts, bet kā skaidrot bērniem, nebiedējot viņus, neradot vainas un bezcerības sajūtu?
"Es atceros, ka pirms vairākiem gadiem kā zaļi domājošs cilvēks nolēmu saviem bērniem parādīt vienu no klimata aktīvistu īsfilmām par izaicinājumiem, ar ko šobrīd sastopas planēta. Mani vecākie bērni, kas tobrīd gāja piektajā un sestajā klasē, sižetu par planētas piesārņojumu uztvēra ar mērenu satraukumu un pārdomām, bet mana jaunākā meita, kura mums negaidīti pievienojās, burtiski sāka trīcēt no šausmām. Viņa savos septiņos gados tik emocionāli uztvēra šo filmu, ka burtiski nespēja atgūties kādu pusstundu un pārdzīvoja par to, ka planēta iet bojā un ka mēs neko nevaram ar to iesākt. Viņa satraucās par to, ka mēs visi ejam bojā. Es, protams, viņu mierināju, un viņa atguvās, bet man tas palika atmiņā. Es sāku pamazām aizvien vairāk iedziļināties dažādās ar ekoloģijas jautājumiem izveidotās programmās un starptautiskajos dokumentos. Secinājums – es neuzskatu, ka biedēšanas stratēģija ir labs audzināšanas paņēmiens. Jā, tā ir iedarbīga stratēģija, bet vienā daļā cilvēku tā rada pārāk lielas bailes un bezpalīdzības sajūtu. Labāka stratēģija ir labvēlības kultivēšana pret sevi un apkārtējiem, pret pasauli kopumā, tāda kopības, sirsnības un vienotības izjūta. Tad rūpes par vidi attīstīsies harmoniskāk," iesaka apzinātības prakšu vadītājs, centra Miervidi izveidotājs Sandis Dūšelis.
Mūsmājās jaunais mācību gads sākas ar revīziju gan bērnu skapjos, gan skolas piederumos. Kas vēl derēs, ko vajadzētu iegādāties no jauna?
Kādēļ gribas iegādāties kādu jaunu lietu – vai to vajag, un cik ilgi tā kalpos? Kāda būtu šī pirkuma viszaļākā versija? Kādām jaunām aktivitātēm pievērsties? Kādus mērķus gribas īstenot? Visās šajās tēmās labi iekļaujas arī vides saudzēšanas jautājumi.
Manuprāt, pirms pamācīt, svarīgi ir uzdot jautājumus, kāpēc kaut kas mums ir svarīgs, aktuāls. Apzināties savas izvēles, to cēloņus un sekas.
Apzināts cilvēks vērīgāk pievērš uzmanību tam, kas ir labi viņam pašam un arī apkārtējiem. Apzinātā cilvēkā aktīvāka ir kopības izjūta ar visu apkārtējo. Cilvēki, kuri praktizē apzinātību savā ikdienā, kļūst jūtīgāki, viņiem paliek grūtāk nosist odu vai nolauzt zariņu, nemaz nerunājot par apkārtnes piesārņošanu. Viņos sirdsapziņa kļūs aktīvāka.