Ohridu Maķedonijas dienvidrietumos dēvē par Balkānu Jeruzalemi, jo ap Ohridas ezeru esot 365 baznīcas. Ja katru dienu gada garumā meklēsiet jaunu baznīcu, daudzas no tām atradīsiet slēgtas vai daļēji sabrukušas. Taču ar tām, kuras ir saglabājušās, pilnīgi pietiek, jo katrā ir kaut kas īpašs – 1000 gadu vecas freskas, elpu aizraujošs skats uz ezeru vai kāds nostāsts. Ne velti ezers un tam pieplakusī pilsētiņa 1979. gadā iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Ciemos pie cara Samuila
Šīs vietas pasakaino auru vairo paša ezera maģiskā klātesamība. Ohridas ezers ir viens no vecākajiem un dziļākajiem Eiropā – tas radies pirms miljoniem gadu vulkāna izvirdumā. Ezers lepojas ar neparastiem iemītniekiem – daudzas Ohridā sastopamās zivju sugas nedzīvo nekur citur pasaulē. Viena no tām ir Ohridas forele – ja redzat šo nosaukumu restorānu ēdienkartē, aiz tā, visticamāk, slēpjas forele no tuvējās upītes vai zivjaudzētavas.
Ohridas tūrisma sezona sākas jūnijā un beidzas septembra sākumā. Ja vēlaties baudīt mieru, kas reizēm robežojas ar vientulību, varat apciemot pilsētu arī mēnesi pirms vai pēc tās. Priekšrocības – nekur neredzēsiet tūristu pūļus un restorānos jutīsieties kā karaļi, jo būsiet uzmanības centrā. Mīnuss – pilsēta brīžiem var likties pārāk tukša.
Tūrisma sezonā restorānos, bāros un klubos ezera krastā mutuļo dzīvība. Ohrida ir lieliska vieta, kurā izbaudīt Balkānu virtuvi un omulīgās kafejnīcas, kā arī izdejoties līdz rītam kādā no stilīgajiem ezera krastā izvietotajiem klubiem. Tomēr ar ballītēm jācenšas nepārspīlēt, jo pilsēta piedāvā daudzus apskates vērtus objektus, kuru apmeklēšanai nepieciešama enerģija.
Tāds ir Samuila cietoksnis – lai to apskatītu, jāuzkāpj nelielā kalnā. No cietokšņa paveras burvīgs skats uz tirkīzzilo ezeru un ciematiņiem, kas tam pieglaudušies. Viduslaikos šajā cietoksnī atradās pirmās Bulgārijas impērijas galvaspilsēta, kurā valdīja cars Samuils. Pirmie nocietinājumi šajā vietā atradās jau IV gadsimtā pirms mūsu ēras. Tūristu priekam atjaunotais cietoksnis ļauj ieskrieties iztēlei un aizdomāties par to, kas šeit notika pirms gadu simteņiem.
Freskas ar izskrāpētām acīm
Pa ceļam uz cietoksni jāapskata grieķu amfiteātris, kas būvēts aptuveni pirms 2000 gadiem. Amfiteātris tik labi saglabājies, jo vairākus gadsimtus bijis aprakts, to no jauna uzgāja tikai 80. gados. Pastaigājiet pa krēslu rindām, ieskatieties un ieraudzīsiet senus gravējumus sēdekļos un atzveltnēs.
Sekojot norādēm aiz cara Samuila cietokšņa, nonāksiet pie Svētā Pantelemona klostera. Pie baznīcas tiek veikti arheoloģiskie izrakumi, taču iespaidīgākais ir skats uz ezeru. Šeit atrodas arī Ohridas galvenā svētā Ohridas Klimenta kaps. Šī vieta bijusi pirmā slāvu alfabēta skola, kas vēlāk, osmaņu okupācijas periodā, uz laiku tika pārveidota par mošeju.
Atgriežoties vecpilsētā – viens no lielākajiem laukumiem lepojas ar Svētās Sofijas baznīcu. Tā celta IX–X gadsimtā Bulgārijas impērijas laikā, un tajā skatāmas 1000 gadu vecas bizantiešu freskas. Fragments no Sofijas katedrāles, kas ir viens no nozīmīgākajiem Maķedonijas kultūras pieminekļiem, attēlots uz 1000 denāru banknotes. Pievērsiet uzmanību – daudzām freskās attēlotajām sejām izskrāpētas acis. Vietējie stāsta, ka to paveikuši osmaņu iebrucēji, kuriem bijis kauns, ka kāds noskatās viņu veiktajos postažas darbos.
Turpinot ceļu gar ezeru, kalnā mirdz vēl viena pērle, kas rotā Ohridas pastkartes. Gandrīz pastarīte Ohridas baznīcu vidū – Svētā Jāņa Kaneo baznīca, celta tikai pirms 600–700 gadiem. Šeit jāuzkāpj, lai ar acīm iemūžinātu krāšņo skatu savas sirds fotoaparātā.
Kad mums vēl bija robežas
Ohridas ezers nav dabas pērle tikai pārnestā nozīmē. Pazīstamākais suvenīrs no šīs vietas ir Ohridas pērle, ko tirgo ikviens sīklietiņu pārdevējs. Vārds "pērles" šajā gadījumā gan ir maldinošs, jo tās tiek izgatavotas, ar īpašu Ohridas zivju zvīņu emulsiju apstrādājot gliemežvākus. Tādējādi Ohridas pērle ir mākslīga – tas nepadara to mazāk skaistu, bet lētāku gan. Eksperti norāda – īstās pērles var dabūt tikai dažās vietās, visur citur tirgo lētus pakaļdarinājumus. Ja neesat dārglietu speciālisti vai nevēlaties šķirties no lielākas naudas summas, pietiekami skaistas ir arī šo lēto pērļu rotaslietas un suvenīri.
Ja jūsu rīcībā ir īrēta automašīna, motorollers vai kāds cits braucamrīks, vienu dienu iesaku veltīt Ohridas ezera apbraukšanai. Neaizmirstiet paņemt līdzi pasi, jo viena ezera krasta trešdaļa atrodas Albānijas teritorijā. Robežā var būt nedaudz jāpagaida un jāpakavējas nostalģijā par laiku, kad mums "vēl bija robežas".
Albānijas pusē ceļa malās redzēsiet daudz zivju pārdevēju, kuri dažādos amizantos veidos jums mēģinās pārdot savu lomu. Jau pagatavotā veidā šos ezera gardumus par smiekla naudu var nogaršot ezermalas restorānos. Vispirms ieteicams noskaidrot, vai varēsiet norēķināties Maķedonijas denāros. Ņemiet vērā, ka Albānijā cenas ir vēl zemākas nekā Maķedonijā. Arī tūrisms šeit nav attīstīts, tāpēc varat redzēt īsto ezera ikdienu – vietējos iedzīvotājus, zvejniekus un ezera krastā guļošas govis.
Svētā Nauma sirdspuksti
Pat ja nevēlaties apbraukt apkārt visam ezeram (ar automašīnu tas ir dažu stundu brauciens), ļoti iesaku izbraukt no Ohridas pilsētas, lai nepalaistu garām dažus vērtīgus apskates objektus. Pirms dažiem gadiem līcī ar uzticību neviesošo nosaukumu Kaulu līcis izveidots Muzejs uz ūdens, kas ir ap 3000 gadu veca pāļu ciemata kopija. Citiem vārdiem sakot – pilnīga Maķedonijas Āraišu ezerpils.
Noteikti jāapmeklē viens no svarīgākajiem objektiem Ohridas svētvietu plejādē – Svētā Nauma klosteris. Tas celts X gadsimtā un slavens ar to, ka tajā apglabāts Svētais Naums, kura sirdspukstus baznīcā vēl arvien tūristi mēģina saklausīt, un daži arī saklausa. Klosterī vēl arvien dzīvo ne tikai mūki, bet arī karaliski pāvi, kas šeit jūtas kā saimnieki un brīvi pārvietojas pa visu klostera teritoriju. Šeit atrodas arī lielisks restorāns ar neaizmirstamu skatu uz ezeru. Nepalaidiet garām blakus esošos kristālskaidrā ūdens avotus, kas ir vēl viens šai vietai dāvātais dabas brīnums.
Viena no pieturām pirms Ohridas pilsētiņas ir Struga ezera krastā. Šī pārsvarā albāņu apdzīvotā pilsēta nobāl skaistās māsas Ohridas priekšā, taču ir interesanta ar to, ka ir pavisam atšķirīga. Šeit var apskatīt citādu ezera krastu un pastaigāt pa piekrastes promenādi, kuru apdzīvo riekstu un citu našķu pārdevēji, vai pamielot acis ar ūdenī izbārstītajām krāsainajām zvejas laiviņām.
Maķedoniešu dzīves moto
Par pludmali pie Ohridas ezera tiek dēvēts šaurs, sīku akmeņu noklāts krasts. Ohridas pilsētā ir dažas "pludmales", iespējams arī sauļoties uz pontoniem ezerā, taču labāk peldēšanos un sauļošanos izbaudīt ciematiņos ārpus pilsētas – šeit atpūtnieku vidū būs vairāk vietējo iedzīvotāju. Varu apsolīt, ka balto pludmales smilšu trūkumu atsvērs ezera dzidrais ūdens un fantastiskais skats uz ezeru ieskaujošajiem kalniem.
Ohridā nav grūti atrast un rezervēt lētas viesnīcas. Parasti to īpašnieki ir vietējie iedzīvotāji – izmantojiet iespēju iepazīt maķedoniešu draudzīgumu un raugieties uz to ar humora izjūtu. Cilvēki šeit ir ļoti komunikabli un interesējas par ārzemniekiem, tāpēc viņu ziņkāre nav jāuzskata par uzbāzību.
Tāpat var gadīties piedzīvot interesantus mirkļus, pērkot ieejas biļetes baznīcās un citos apskates objektos. Daudzviet ir noteikta atšķirīga maksa vietējiem un tūristiem. Turklāt jums var pajautāt, no kuras valsts jūs esat, un attiecīgi noteikt ieejas maksu. Spriežot pēc manas pieredzes, no latviešiem netiek prasīts vairāk par 50 denāriem (apmēram 70 santīmu). Citās vietās ieejas maksu neprasa, lai arī biļešu kasē sēž cilvēks, visticamāk, lai kaut ko iekasētu. Vēl citur mēdz prasīt lielāku maksu, bet pēc tam tiek dāvināti suvenīri vai pastkartītes. Šādu dienvidnieciski vienaldzīgu vai arī pārlieku draudzīgu pieeju šajā un arī citās jomās nevajadzētu maldīgi uzskatīt par krāpšanu. Tā drīzāk atbilst Maķedonijā tik populārajam teicienam (parasti attiecībā uz naudu, darbu un citām lietām, par ko cilvēki mēdz satraukties): "Poleka, poleka", ko varētu tulkot kā: "Tikai mieru, ne par ko nav jāsatraucas".
Ohridas ezers ir maģiska vieta, tomēr nebrauciet šurp, ja sagaidāt bezrūpīgu atpūtu kūrortā, tam labāk derēs kāds galamērķis pie Vidusjūras. Balkāni vēl pagaidām ir vieta, ko atklāt, par ko brīnīties un kur ļauties piedzīvojumiem. Ohridā var sākt iemīlēties Balkānu reģiona nepiespiestajā atmosfērā, kultūru jūklī un garšu un smaržu eiforijā.
***
Noderīga informācija
Maķedonijas valūta ir denāri (1 lats = 90 denāru)
Visu veidu banku kartes izmanto ļoti plaši
Valsts oficiālais nosaukums ir Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija (angļu valodā – FYROM)
Vairākums gados jaunu iedzīvotāju runā angliski
Oficiālā rakstība ir kirilicā
Uz Ohridu var lidot no Belgradas, Amsterdamas un Briseles. Otra iespēja ir lidot uz Skopji un ar autobusu vai īrētu auto doties uz 180 km attālo Ohridu
Neaizmirstiet nogaršot Maķedonijas vīnu!