Likumā noteiktajā termiņā, proti, ne vēlāk kā 1.aprīlī auditētos gada pārskatus nav publicējusi Baltic International Bank, BlueOrange Bank, LPB Bank, Meridian Trade Bank, PNB banka (iepriekš Norvik banka), Privatbank, Signet Bank, kā arī Rietumu banka, kas auditēto pārskatu gan nopublicēja ceturtdien, 4. aprīlī.
"Par šo situāciju mēs lemsim, jo normāli tas nav," intervijā aģentūrai LETA atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Viņš uzsvēra, ka likumā ir noteikts konkrēts datums, līdz kuram bankām ir jāpublicē gada pārskats ar zvērināta revidenta ziņojumu, tāpēc nekādu interpretāciju nevar būt.
Vienlaikus Putniņš skaidroja, ka kavēšanās iemesls ir saistīts ar banku un auditoru ieilgušajām sarunām par iespēju veikt 2018.gada auditu un vēlu noslēgtiem sadarbības līgumiem. "Šajā situācijā ir divas puses - auditors un banka. Mēs visus apstākļus pārbaudīsim un reaģēsim, kā arī nepieciešamības gadījumā iesim dziļākās diskusijās," teica FKTK priekšsēdētājs.
Viņš norādīja, ka pēdējā laikā arvien ir pieaugusi naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) prasību sadaļa, kas jāvērtē audita ietvaros, tāpēc arī audita kompānijas, kā ikviens privāts bizness, skatās, kādus riskus ir vērts uzņemties un kādus ne. "Arī no auditoriem šodien tiek prasīts arvien vairāk. Ļoti iespējams, ka arī viņi tāpēc ir kļuvuši izvēlīgāki," sacīja Putniņš.
Tāpat FKTK vadītājs minēja, ka komisija par situāciju audita biznesa vidē ir vērsusi Finanšu ministrijas, kā atbildīgās institūcijas, uzmanību.
"Mēs esam situācijā, kad bankām ir pieejams vai nu tā saucamais starptautiskais auditoru "lielais četrinieks", kas pēdējos 20-25 gadus ierasti veic mūsu banku auditus, vai arī daudz mazākas vietējās kompānijas. Lai auditētu banku tomēr ir jābūt specifiskām zināšanām, jo ir atšķirība vai veic auditu nelielā komercuzņēmumā vai bankā, kas ir daudz sarežģītāka no audita perspektīvas. Tādēļ, ja visas četras starptautiskās audita kompānijas, kuras strādā Latvijā, sašaurina savu darbību, tad bankai ir ļoti grūti atrast kādu pieredzējušu vietējo auditoru, kurš šīs lielās starptautiskās audita kompānijas var aizvietot. Atšķirībā no lielākām valstīm, mūsu tirgū vietējo audita kompāniju piedāvājums bankām, maigi izsakoties, ir ļoti šaurs," atzina Putniņš.
Viņš arī norādīja, ka pēdējos gados banku audita procesu visā pasaulē padara sarežģītāku AML jomas izvērtējuma nozīmes pieaugums, kas arī jāsniedz auditoram. "Auditoram var rasties reputācijas risks, ja kaut ko gadās palaist garām. Turklāt pie auditoriem pamatā strādā finanšu audita veicēji, bet AML jau ir blakus zinātne. Tādēļ, ja kāds auditors izvērtē, ka viņam šis risks ir par lielu, tad banku audita veikšana nav spiesta lieta, jo tas ir biznesa lēmums. Rezultātā, ņemot vērā dažu auditoru reakciju, situācija ir problemātiska," pauda Putniņš.
Pēc viņa teiktā, šajā gadījumā risinājums ir tikai viens - lai nebūtu jāpaļaujas tikai uz starptautiskajām audita kompānijām, ir jānodrošina, ka banku auditus spēj veikt arī noteikts skaits vietējo auditoru.
"Tas nav vienkārši, jo tam ir savlaicīgi un pakāpeniski jāgatavojas - ir jābūt pieredzei, kvalificētam personālam, jāapgūst jaunākā prakse un jābūt starptautiskā apritē. Tāpat ir jāsaprot, ka vietējie uzņēmumi nevar 20 gadus to nedarīt, tad sākt mācīties un tad vienreiz sagatavot kādas bankas auditu. Tas tomēr ir bizness un tādēļ arī no valsts puses šo tirgu ir kaut kā tālredzīgi jāorganizē. Pagaidām mums skaidras atbildes no Finanšu ministrijas nav, kā tas turpmāk iecerēts. No vienas puses neviens neko nevar pārmest, no otras puses - arī valstij uz sevi ir jāpaskatās un jāuzņemas atbildība, ka tirgus ir nokaitēts līdz šādai situācijai, ka aizvien pietrūkst vietējo auditoru, kas varētu veikt banku auditus un izdarīt to likumā noteiktajā termiņā," sacīja Putniņš.
Uz jautājumu, kad FKTK varētu paziņot kādu lēmumu saistībā ar likuma normas neievērošanu, Putniņš atbildēja, ka komisija ilgi šīs lietas neskatīs.
Tāpat viņš atzīmēja, ka likums par šādu pārkāpumu paredz gan soda naudu, gan brīdinājumu, gan vienkārši skaļu nopēlumu, gan profilaktiskas pārrunas. "Spektrs ir plašs," piebilda Putniņš.
Finanšu ministrijā aģentūrai LETA norādīja, ka Eiropas Savienības tiesību akti nosaka pienākumu dalībvalstīm noteikt kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par sabiedriskas nozīmes struktūru un to iecelto zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību uzraudzību. Atbilstoši gan Finanšu ministrijas nolikumam, gan Revīzijas pakalpojumu likumam Finanšu ministrija izstrādā un īsteno politiku komercsabiedrību revīzijas jomā.
Vienlaikus ministrijā norādīja, ka Finanšu ministrijas tiesību aktos noteiktā zvērinātu revidentu uzraudzība tiek veikta ierobežotā apmērā - tikai attiecībā uz jau sniegta revīzijas pakalpojuma kvalitātes uzraudzību. Revīzijas klientam, tostarp arī bankai ir tiesības brīvi izvēlēties zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību, ar kuru slēgt revīzijas pakalpojumu līgumu.
"Finanšu ministrija atbalsta atvērtu un konkurētspējīgu revīzijas pakalpojuma tirgu - brīvu konkurenci attiecībā uz revidentu izvēli banku gada pārskatu revīzijām," pauda ministrijā.
Tāpat Finanšu ministrijā norādīja, ka Revīzijas pakalpojumu likums noteic pienākumu FKTK kā kompetentajai iestādei uzraudzīt sabiedriskas nozīmes struktūru, tostarp banku revidentu iecelšanas gada pārskatu revīzijai procesu un revidentu obligātās rotācijas termiņa revīzijas pakalpojuma sniegšanai ievērošanu un pārkāpuma gadījumā piemērot attiecīgas sankcijas.
Ministrijā arī piebilda, ka tiesiskais regulējums nosaka, ka FKTK ir tiesības pieprasīt, lai kredītiestāde maina gada pārskata pārbaudei izraudzīto zvērinātu revidentu, ja, veicot kredītiestāžu uzraudzību, FKTK konstatē, ka zvērināta revidenta kvalifikācija vai profesionālā pieredze nav pietiekama kvalitatīvas pārbaudes veikšanai, vai ir konstatēts, ka revidents neievēro Latvijā atzītos starptautiskos revīzijas standartus vai ētikas normas.
"2018.gads iezīmēja jaunus izaicinājumus finanšu sektora revīzijām, tādēļ jāmeklē risinājumi zvērinātu revidentu profesionālās kompetences pilnveidošanai kredītiestāžu un citu sabiedriskas nozīmes struktūru, kā arī publisku kapitālsabiedrību gada pārskatu revīzijās. Ir nepieciešams veikt apmācības par banku revīzijām tiem zvērinātiem revidentiem, kas līdz šim nav veikuši sabiedriskas nozīmes struktūru klientu gada pārskatu revīzijas, ceļot to kompetenci un iesaistot tos banku finanšu pārskatu revīzijās," klāstīja ministrijā.
Tāpat ministrijā norādīja, ka zvērinātam revidentam, veicot banku revīzijas, ir jāizvērtē darbības turpināšanas risks. Revidentam rūpīgi jāseko tam, vai iegūtie revīzijas pierādījumi neliecina par tādu notikumu vai apstākļu esamību, kas varētu radīt šaubas par banku spēju turpināt darbību. Darbības turpināšanas risks ir iekļauts arī naudas atmazgāšanas riskā, kuru pilnībā revidents nepārbauda. Revidenta mērķis ir identificēt gadījumus, kad nav nodrošināta atbilstība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam, kas var būtiski ietekmēt finanšu pārskatu, ka rada lielu nenoteiktību revīzijā. Ja ir šis iespējamais risks, revidents var arī neuzņemties bankas revīziju, it īpaši, ja ir publiska informācija, ka pastāv darbības turpināšanas risks un revidents jau sākotnēji var nojaust, ka visticamāk tiks sniegts atteikums sniegt atzinumu vai negatīvs atzinums.
"Vēršam uzmanību uz to, ka, piemēram, saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir noteikta par uzraudzības un kontroles institūciju, kas veic šā likuma subjektu - zvērinātu revidentu darbības uzraudzību attiecībā uz šā likuma prasību ievērošanu," piebilda ministrijā.
Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestāde pati nodrošina, lai gada pārskats un konsolidētais gada pārskats, ja tā sagatavo konsolidēto gada pārskatu, kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu tiktu publiskots ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī.
Miķelis