The WallStreet Journal raksta – jau 1821. gadā kāds britu ekonomists norādīja, ka tehnoloģiju attīstība varētu būt pret strādājošo šķiras interesēm. Arī pāgājušā gadsimta 20. gados satraukums atgriezās, jo rūpniecība un Henrija Forda izstrādātie ražošanas principi, kā arī straujie tehnoloģiskie atklājumi radīja priekšstatu, ka pāris desmitu gadu laikā visus mehāniskos darbus veiks mašīnas. Šobrīd, XXI gs. sākumā, šķiet, ka saruna par cilvēka vietu modernizētajā pasaulē atkal ir aktualizējusies. Tomēr, kā stāsta eksperti, ne viss ir tik drūmi, kā varētu šķist.
Garlaicīgs darbs – mašīnām
Ekspertu domas par to, vai mašīnas atņems darbu cilvēkiem, dalās, tomēr lielākā daļa ir vienisprātis, ka arvien vairāk mehānisko darbu vai zema līmeņa klientu servisu tomēr paņems automatizācija. Piemēram, kā jau novērojams gan ārzemēs, gan arī Latvijā, ātro uzkodu restorānā McDonalds ir ieviesta automatizētā ēdiena pasūtīšana. Vairs nav vajadzīgs darbinieks, lai klients varētu izvēlēties produktus un par tiem norēķināties. Šobrīd apkalpošanas pusē vajadzīgs tikai darbinieks, kas saliek burgerus maisiņā, bet nav grūti iztēloties, ka arī to varētu veikt robots. Tāpat arī Rimi un Maxima veikali nu mēdz aizstāt vairākas kases ar pašapkalpošanās automātiem, kur sešas vai astoņas kases uzrauga viens darbinieks. Roboti var arī skrūvēt kopā televizorus un uzkopt pilsētas.
Prestižā Pew Reaserch centra veiktajā pētījumā minēts – 48% nozares ekspertu uzskata, ka
tuvāko 10 gadu laikā mašīnas aizstās lielu skaitu vidēji kvalificēto un mazkvalificēto darbinieku, tādējādi radot vēl lielāku nevienlīdzības plaisu starp dažādu sabiedrības slāņu ienākumiem.
Jāmin gan, ka otra puse ekspertu uzskata, ka vietā radīsies ne mazāk citu darbu. Proti, cilvēkiem, iespējams, būs jāmaina kvalifikācija.
Arī Microsoft mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās eksperts Antons Mislēvičs Dienai norāda, ka "zināma darbu atņemšana būs". Viņaprāt, ir dažādas darba vietas, kurās varētu strādāt mašīnas. Galvenokārt gan eksperts to saista ar vienkāršiem uzdevumiem. Viņš pieņem, ka ar laiku varētu izšķirties, ka, piemēram, telefonu centrālēs ar zemāka līmeņa un lētākiem pakalpojumiem darbosies roboti, savukārt dārgākajos strādās cilvēki. Mislēvičs arī atgādina – lai gan mašīnas varētu veikt dažādus darbus, vajadzēs cilvēkus, kas tās varēs apmācīt un uzraudzīt, jo "mašīnas nav tik labas kreatīvā darbā", tādējādi cilvēki paši varēs nodoties interesantākiem uzdevumiem.
Šovasar sarunu festivālā Lampa sociālantropologs Roberts Ķīlis norādīja, ka mākslīgā intelekta attīstība lielāko ietekmi atstās uz zemāko un vidusšķiru, taču pārējiem par to nevajadzētu pārlieku raizēties. "Darbs ir sociālekonomika, to nevar aizvietot dators. Tam nepieciešama plašāka diskusija, taču vienmēr būs profesijas, kuras varēs aizvietot dators," teica Ķīlis. Viņš arī norādīja – attīstoties lielai nevienlīdzībai, saprotams, ka zināmas darba vietas aizstās tehnoloģijas. Turklāt tam ir salīdzinoši nelieli sākotnējie ieguldījumi, un ilgtermiņā šāda politika spētu atmaksāties, ņemot vērā, ka tehnoloģiju uzturēšanai nebūs nepieciešamas lielas finansiālās izmaksas, ekspertu vasarā citēja aģentūra LETA.
Biznesam var palīdzēt
Biznesā gudrās mašīnas varētu palīdzēt. Mislēvičs skaidro, ka šobrīd ir aktuāli un plaši tiek pielietoti divi virzieni. Viens ir attēlu atpazīšana un vizuālā uztvere, kas vislabāk varētu būt redzama pašbraucošajās automašīnās, ar kuru radīšanu šobrīd aktīvi nodarbojas gan Google, gan Tesla, gan vairākas citas lielās autokompānijas. Tāpat atpazīšanas tehnoloģijas tiek izmantotas automašīnās, kuras piefiksē ceļa zīmes un brīdina vadītāju, piemēram, par ātruma ierobežojumu.
Otra nozare ir skaņas atpazīšana – nesen Google esot izmēģinājusi mašīnu, kas pieraksta cilvēku runu, un kļūdas procents bijis tāds pats kā profesionāliem stenogrāfiem. Savukārt jau agrāk radītas programmas, kas spēj tekstu lasīt ar intonācijām un mainīgām izteiksmēm. Visi lielie nozares spēlētāji, kā skaidro Microsoft eksperts, mākslīgā intelekta sakarā arī cenšas samazināt barjeras, kas jāpārvar, lai sāktu darboties šajā jomā. "Lielie ražotāji mākslīgā intelekta mašīnmācīšanās modeļa izstrādi cenšas padarīt vienkāršāku. Pat cilvēkiem, kas nav programmētāji, ir pieejamas grafiskās vides, kur var modelēt mašīnas pamācības procesu, ievelkot klucīšus un to savelkot kopā," saka Mislēvičs.
"Mākslīgais intelekts patlaban ir strauji augošs virziens, kas nākotnē ļaus uzņēmumiem pilnībā mainīt veidu, kādā sadarboties ar darbiniekiem un klientiem," vasarā šai jomai veltītā pasākumā komentēja Accenture Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs. "Vienlaikus jāuzsver, ka lielāko ieguvumu gūs tie uzņēmumi, kas nevis aizstās darbiniekus ar tehnoloģijām, bet gan atradīs veidu, kā darbinieki var maksimāli izmantot mākslīgo intelektu savā labā." Runājot par galvenajām mākslīgā intelekta priekšrocībām, Accenture SAP vadītājs Dmitrijs Pozdņakovs uzsvēra, ka galvenais ieguvums ir mērogs un produktivitāte. "Ja darbinieks var strādāt astoņas stundas ar īsām pauzēm, tad mākslīgais intelekts strādā 24 stundas diennaktī bez jebkādām izmaiņām produktivitātē," sacīja eksperts.
"Perfekta" filma
Tomēr ne viss, kas saistās ar mākslīgo intelektu, ir jāpavada ar bažām un drūmām nākotnes vīzijām – gudras programmas jau tagad tiek izmantotas izklaides industrijā. Piemēram, videospēles jau gadiem cenšas izmantot maksimāli izsmalcinātus algoritmus, kas spēj radīt lielāku izaicinājumu cilvēka intelektam. Savukārt Microsoft eksperts atgādina neseno mākslīgā intelekta triumfu – tas spēja uzvarēt pasaules čempionu galda spēlē Go, kura līdz šim bija uzskatāma par neizskaitļojamu.
Kinoindustrija šogad nopietni pieķērusies praktiskajam mākslīgā intelekta pielietojumam. Kanādas neatkarīgie filmu veidotāji kopā ar datorzinātniekiem šogad uzticēja mākslīgajam intelektam radīt "perfektu" šausmu filmas scenāriju. Filmas komanda rudenī startēja kopfinansēšanas vietnē Kickstarter, lai savāktu 30 000 Kanādas dolāru filmas Impossible Things uzņemšanai. Paredzams, ka 2017. gada rudenī pirmā robota sarakstītā filma būs arī skatāma. Savukārt IBM kopā ar filmu industrijas milzi 20th Century Fox ļāva mākslīgajam intelektam izveidot reklāmas rullīti jau gatavai filmai Morgan. Programma atlasīja filmas fragmentus, jāpiebilst gan, ka cilvēki pabeidza montāžas darbu, tomēr pretēji ierastajam vairāku nedēļu darbam tas viss, kā ziņo portāls Futurum, prasīja tikai 24 stundas. IBM multimediju eksperts Džons Smits, gandarīts par projektu, sacīja: "Cilvēka pieredzes un mašīnas inteliģences apvienojums rada spēcīgu kombināciju. [..] mēs esam aizrauti ar to, kā mākslīgais intelekts var uzlabot indivīdu radošumu."
Apturi robotu!
Taču pēdējo gadu laikā gan fiziķis Stīvens Hokings, gan Microsoft dibinātājs Bils Geitss, gan pat sapņotājs un privātās kosmosa izpētes galvenais dzinējspēks Īlons Masks ir izteikušies, ka īsts mākslīgais intelekts varētu būt cilvēcei bīstams. Hokings salīdzinājis to ar kodolenerģijas atklāšanu – to var izmantot kā enerģijas avotu, bet šīs pašas zināšanas var izmantot arī kodolieročiem.
Huffington Post raksta, ka apmēram 50 pasaules valstis šobrīd domā par autonomiem kaujas lauka robotiem. Ķīna, ASV, Krievija un vairākas citas lielvalstis ir uzsākušas pētījumus, kas nozīmē, ka
tuvākajās desmitgadēs kara laukos varētu parādīties nogalināšanas mašīnas, kuras nekontrolēs cilvēks.
Nav brīnums, ka minēto aspektu gaismā pasaulē parādījušās dažādas kustības, kas aicina uz atbildīgāku mākslīgā intelekta izstrādi. Jāpiebilst gan, ka dažādi nozares eksperti Dienai iepriekš ir minējuši – lai gan pastāv risks, šobrīd vēl nav pamata bažām, jo principā iekārtas veic tikai to, kas tām ir paredzēts darbības parametros.