Situācija veikalos
Toreiz, nedēļā, kad šīs izmaiņas stājās spēkā, iedzīvotāji uz veikaliem gāja ar nelielu satraukumu, prātojot: "Kāda tad nu būs jaunā kārtība?", "Kur tagad liksim ābolus, tomātus un visu pārējo nopirkto preču klāstu?" un "Vai tiešām būs jāpērk auduma maiss katram dārzenim un auglim?". Tomēr izrādījās, ka veikalos nekas nav mainījies. Sākotnēji dažās mazākās tirgotavās plānie maisiņi bija pazuduši. Taču tas bija tikai uz pāris dienām, līdz arī šie veikalnieki saprata, ka likums piemērojams tikai tajos gadījumos, kad par lielām pirkuma summām pārdevēji bez maksas piešķīra lielos iepirkumu maisiņus. Tā, piemēram, ja pirkums pārsniedza 15 eiro, tika iedots bezmaksas maisiņš. Ļoti vieglās kategorijas plastmasas maisiņi, kuros katrā var salikt pa vienam tomātam un banānam vai iesvērt cepumus, vēl arvien bija brīvi pieejami bez maksas tobrīd, un tie ir pieejami arī pusotru gadu pēc likuma izmaiņām. Pēc likuma izmaiņām gan nedaudz pieauga lielo iepirkumu maisiņu cena (no 10–12 līdz 14–15 centiem), kā arī parādījās iespēja nopirkt lielos papīra iepirkumu maisiņus.
Sākumā tika pildīta arī tā likuma daļa, kas uzliek komersantiem par pienākumu rīkot informatīvas kampaņas, aicinot pircējus izvēlēties videi draudzīgu iepakojumu un domāt par plastmasas patēriņa samazinājumu ikdienā. Veikalos augļu un dārzeņu nodaļās kādu brīdi varēja redzēt tādus uzrakstus kā "Vai tavam maisiņam būs otra iespēja?", "Izvēlies videi draudzīgu iepakojumu!" un tamlīdzīgi. Šogad šādi uzraksti laiku pa laikam ir redzami tikai lielajos veikalos, piemēram, Rimi hipermārketos.
Likums gan paredz, ka komersantiem būtu jāpiedāvā pircējiem iespēja izvēlēties videi draudzīgāku iepakojumu, ar to pakāpeniski aizstājot plastmasas iepirkumu maisiņus. Tomēr tā nav noticis, un veikalnieki nav turpinājuši palielināt papīra maisiņu pielietojumu un nav arī papīra maisiņu cenu padarījuši zemāku, salīdzinot ar plastmasas iepirkumu maisiņiem.
Raugoties uz likuma mērķu izpildi pēc ilgāka perioda, kļūst skaidrs, ka likuma mērķi nav izdevies īstenot. Maisiņu apjoms no patērētāja skatupunkta ir samazinājies tikai atsevišķās tirgotavās, bet kopumā, un it īpaši patlaban Covid-19 globālās pandēmijas ietekmē, plastmasas izmantošanas apmēri veikalos palielinājušies. Pašlaik drošības apsvērumu dēļ, t. i., Covid-19 risku mazināšanai, plastmasas iepakojumā iesaiņo gandrīz visas smalkmaizītes un cepumus. Tāpat milzīgo plastmasas maisu apjomu labi var novērot atkritumu izgāztuvēs, kur teju katrs atkritumu sainis rotājas ar lielo tirdzniecības tīklu Maxima un Rimi logotipu.
Cik zaļa ir zaļā Latvija?
Mūsu valsts iedzīvotājiem Latviju patīk dēvēt par zaļu valsti, un atsevišķos pētījumos arī uzrādām labus rezultātus. Tā, piemēram, 2019. gada Lielbritānijas kompānijas Nimblefins veidotajā pārskatā par situāciju dažādās Eiropas valstīs Latvija ierindojās otrajā vietā, atpaliekot vien no Zviedrijas. Tomēr tas ir noticis, pateicoties lielajam mežu apjomam, kas klāj valsts teritoriju (Latvijā 56%, turpretim vidēji Eiropas teritorijā meži aizņem 42%), tīra dzeramā ūdens pieejamībai (Latvijā ir relatīvi tīri ezeri, upes u. c.), kā arī atjaunojamās enerģijas procentam (Latvijā lielu daļu enerģijas saražo hidroelektrostacijas jeb HES).
Skatoties uz datiem, kurus galvenokārt var ietekmēt Latvijas vietējā politika, un tie ir, piemēram, gaisa kvalitātes rādītāji (īpaši putekļu sīko daļiņu apjoms gaisā, kas rodas no kurināšanas, preču pārkraušanas putekļiem un tamlīdzīgi), kā arī atkritumu šķirošanas un pārstrādes apjomi, salīdzinošās tabulās Latvijai ļauj atrasties vairs tikai Eiropas valstu saraksta vidū un vai pat lejasdaļā. Arī kopvērtējumā iegūtā otrā vieta ir ļoti nestabila, jo turpat netālu reitingā redzama ir Portugāle, Somija, Lietuva un Horvātija, kā arī citas valstis, kas daudz dara vides aizsardzības jomā. Šīs valstis ierindojas aiz Latvijas tikai tāpēc, ka tajās ir mazāk mežu vai tīra ūdens, taču pietiek tikai kādai no tām nedaudz samazināt, piemēram, oglekļa dioksīda izmešu skaitu, un Latvija otrajā vietā vairs nebūs, bet noslīdēs sarakstā lejup.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 9. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!