Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Tirgotāji: Valdība uzliek papildu slogu godīgajiem

Izmaksas atšķiras
Dienas aptaujātie tirgotāji ir visai sašutuši par jaunajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas paredz stingrākas prasības kases aparātiem. Prasības jāievieš līdz 2017. gada 1. janvārim. Uzņēmēji uzsver, ka ieviešanas termiņš – viens gads – ir pārlieku īss, turklāt prasa papildu investīcijas, kas būs jāsedz no peļņas, jo cenas tirgotāji paaugstināt negrasās. Turklāt uzņēmēji pārmet, ka valsts institūcijas tā vietā, lai cīnītos ar negodīgiem tirgotājiem, kas neizsit čekus un nemaksā nodokļus, papildu slogu uzliek godīgajiem nodokļu maksātājiem. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) norāda, ka iejaukšanās elektronisko kases aparātu darbībā ir plaši izplatīta, piemēram, 2014. gadā 71% gadījumu no visām veiktajām pārbaudēm tika konstatēta iejaukšanās kases aparātu darbībā. Tādēļ arī tapuši jaunie MK noteikumi ar stingrākām tehniskajām prasībām kases aparātiem.

Jaunie noteikumi paredz, ka tā dēvētie hibrīda kases aparāti būs jāsāk lietot tiem uzņēmējiem, kuru apgrozījums noteiktā tirdzniecības vietā pēdējo 12 mēnešu laikā būs pārsniedzis 200 000 eiro, bet kases sistēma attieksies uz tirdzniecības vietām, kuru apgrozījums pārsniegs 1 500 000 eiro. Pēc VID datiem, 3314 nodokļu maksātājiem, kas kopumā lieto 9818 kases aparātu un 4026 kases sistēmas, būs jāsāk lietot hibrīda kases aparāti vai jāpielāgo kases sistēmas, bet 683 nodokļu maksātājiem, kas lieto 2455 kases aprātus un 3256 kases sistēmas, būs jāsāk lietot jaunās kases sistēmas vai jāpielāgo esošās. Tomēr absolūti lielākajai daļai nodokļu maksātāju – 28 610, kuri kopumā lieto 40 976 kases aparātus un 2818 kases sistēmu un kuru apgrozījums pēdējos 12 mēnešos nepārsniedz 200 000 eiro, – būs esošie kases aparāti un sistēmas jāpielāgo jaunajām prasībām.    

Jāteic, ka VID un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK) radikāli atšķiras aprēķini par prasību ieviešanas izmaksām. VID min, ka kopējās izmaksas būs no septiņiem miljoniem līdz 14 miljoniem eiro, bet LTRK padomes locekle Daina Pečate uzver, ka izmaksas būs 50 miljoni eiro. Taujāta, kāpēc LTRK skaitļi ir būtiski lielāki, Pečate skaidro, ka VID savus aprēķinus veicis, pirms bija zināmas visas tehniskās specifikācijas prasības: "VID aprēķini varētu attiekties uz tiem tirgotājiem, kuriem jau ir moderni kases aparāti un tagad tie tikai jāpielāgo jaunajām prasībām. Taču tādi ir ne tuvu visiem tirgotājiem. Daudzās tirdzniecības vietās, īpaši laukos, vēl strādā ar stipri veciem kases aprātiem, kurus nevar pielāgot, tos var tikai nomainīt pret jauniem, kas jau ir daudz dārgāk," uzsver Pečate. Savukārt VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā skaidro, ka VID savus aprēķinus balstīja uz kases aparātu ražotāju aptauju, un pieļauj, ka ražotāji valstij un uzņēmējiem nosauc atšķirīgas cenas. Tomēr Pelēkā apšauba, ka atšķirība aprēķinos varētu būt tik liela. 

Grūtāk mazajiem

Pečate pat pieļauj, ka daudziem mazākiem uzņēmējiem varētu nākties slēgt savas tirdzniecības vietas, jo tie nespēs izpildīt jaunās prasības, kā arī uzsver, ka nepiekrīt VID apgalvojumam, ka ieguldījumi atmaksāšoties nepilnu divu gadu laikā. Viņa arī norāda, ka kases aparātu un sistēmu pielāgošana vai jaunu iegāde nav vienīgie izdevumi. Vēl papildus klāt jārēķina arī programmatūras izmaksas un darbinieku apmācības.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidenta padomnieks Austris Kalniņš  uzsver, ka papildu izmaksas veidos līgumu slēgšana ar jaunos kases aparātus un sistēmas apkalpojošajiem dienestiem. Viena šāda abonementa izmaksas gadā esot 1300 eiro, kas ir niecīga summa Rīgas centra veikaliem, taču pietiekami nozīmīga mazākām tirdzniecības vietām reģionos. Arī Pečate uzsver, ka nelielo lauku veikalu situācija attiecībā uz jebkādiem papildu ieguldījumiem ir pilnīgi cita nekā, piemēram, lielveikalu ķēdēm. 

Godīgajiem lieks slogs

Krūzītis norāda, ka visi ieguldījumi, lai nodrošinātu jauno prasību izpildi, tiks veikti no uzņēmēju peļņas un preču cenas netiks palielinātas, jo to nepieļauj konkurence. "Jaunie noteikumi paredz, ka tie uzņēmēji, kas ir tā sauktajā baltajā sarakstā (pieejams Finanšu ministrijas mājaslapā – red.), jaunās prasības var ieviest trīs gados, pārējiem tas jāizdara gada laikā. No pārtikas tirgotājiem šajā sarakstā ir tikai veikalu tīkls Rimi, kuri savus kases aparātus varēs pielāgot trīs gadus pretēji, piemēram, veikalu tīklam Maxima," stāsta Krūzītis. Maxima pārstāvis Ivars Svilāns arī uzsver, ka jauno prasību dēļ viņu veikalu tīklā precēm cenas paaugstinātas netiks. Pašreizējās aplēses liecina, ka veikalu tīkla ieguldījumi jauno prasību izpildē būs vairāk nekā viens miljons eiro.

Visu Rūtas Kesneres rakstu Prasību dēļ cenas nepieaugs lasiet otrdienas, 9. februāra laikrakstā Diena

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Novērtēti starptautiskajā arēnā

Mākslīgā intelekta attīstība un Gen Z paaudzes ienākšanu darba tirgū ir būtiskākie faktori, kas šobrīd maina finanšu pakalpojumu sektoru. Kā mainījušies klientu paradumi, kādas ir viņu gaidas un ka...

Nebanku kredītētājs var būt izdevīgāks par banku

Latvijas iedzīvotāju finanšu izglītībai un kompetencei vēl ir kurp augt, bet bankas un nebanku kreditētāji ir pietiekami viltīgi, lai ar laba mārketinga palīdzību pamanītos piedāvāt klientiem tādus...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses