Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

SVF pārstāvji šogad Latvijai prognozē 3,5% IKP pieaugumu

2012.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3,5%, trešdien preses konferencē par pēcprogrammas uzraudzības misijas rezultātiem žurnālistiem paziņoja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvis Marks Grifits.

Viņš sacīja, ka Latvijas ekonomika atgūstas no pārdzīvotās krīzes, līdz ar to misija uzlabojusi šā gada Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājus. Grifits piebilda, ka īstermiņa indikatori liecina, ka šā gada izaugsme var būt pat augstāka, ja vien to neietekmēs ārēji apstākļi.

Grifits norādīja, ka 2011.gadā izaugsmes temps Latvijā palielinājās līdz 5,5%, bet 2012.gada pirmajā ceturksnī sasniedza 6,8%, ko veicināja lielāks iekšzemes pieprasījums. Inflācija valstī vēl aizvien ir zema, un 2012.gadā tā varētu samazināties līdz 2,6%, pieņemot, ka pasaulē nenotiks straujas energoresursu un pārtikas cenu izmaiņas.

Pēcprogrammas uzraudzības misija uzskata, ka šā gada budžeta deficītam Latvijā jāsamazinās līdz 2% no IKP. Tāpat nodokļu ieņēmumi 2012.gada pirmajā ceturksnī ievērojami pārsnieguši plānā paredzēto, bet, ņemot vērā lielo iekšzemes pieprasījumu, lielākā daļa no šiem ieņēmumiem būtu jāuzkrāj. Vienlaikus Latvija varētu izskatīt iespēju piešķirt līdzekļus nozarēm, kuras krīzes laikā skāra vislielākais samazinājums - primārajai veselības aprūpei, ceļu uzturēšanai un sociālajam drošības tīklam. Tāpat, pēc Grifita teiktā, algām valsts pārvaldē, salīdzinot ar privāto sektoru, ir jākļūst konkurētspējīgām, lai novērstu augsti kvalificētu darbinieku aizplūšanu un stiprinātu nodokļu administrēšanu. "Ja tiktu palielināti izdevumu, tam būtu jānotiek ierobežoti un ļoti mērķtiecīgi," sacīja Grifits.

Tāpat viņš uzsvēra, ka būtiskas izmaiņas nodokļu politikā ir jāveic, sagatavojot ikgadējo valsts budžetu, nevis gada vidū vai ar budžeta grozījumiem. Tā kā bezdarbs ir vēl aizvien augsts, nodokļu samazinājumam pārsvarā jāskar darbaspēka izmaksas. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana var šķist pievilcīga, jo krīzes laikā veikti būtiski palielinājumi un PVN Latvijā ir augstāks kā kaimiņvalstīs, taču pastāv risks, ka varētu tikt palielināts patēriņš un samazināts tekošais konts, pauda Grifits.

Starptautisko aizdevēju pēcprogrammas misija pauž bažas par priekšlikumiem 2013.gadā ietaupīt līdzekļus, decentralizējot garantēto minimālo ienākumu pabalsta finansējumu. "Mēs esam noraizējušies, ka nabadzīgākās pašvaldības nebūs spējīgas izmaksāt šo pabalstu," sacīja Grifits, paužot cerību, ka Pasaules Bankas un Labklājības ministrijas pētījuma ieteikumi, kā cīnīties ar nabadzību un piešķirt mērķtiecīgāku sociālo palīdzību, tiks atspoguļoti 2013.gada budžetā.

Attiecībā uz valsts akciju sabiedrību Latvijas Hipotēku un zemes banka Grifits norādīja, ka bankas komercdaļa ir jāpārdod, ja vien netiek gūti skaidri pierādījumi tam, ka cenu piedāvājumi ir zem tirgus vērtības. Kad pārdošana būs pabeigta, tad attīstības daļai vajadzētu apvienoties ar citām attīstības iestādēm, veidojot vienotu attīstības finanšu iestādi, bet bankas licence būtu jāanulē.

Tāpat Grifits uzsvēra, ka valdībai ir cieši jāuzmana nacionālās lidsabiedrības airBaltic uzņēmējdarbības plāna ieviešana, pārliecinoties, ka tas palīdz ātri atgūt lidsabiedrības ienesīgumu un tad aviokompānijas jāpārdod spēcīgam stratēģiskam investoram. Tas nodrošinātu izvairīšanos no turpmākiem zaudējumiem nodokļu maksātājiem.

Grifits sacīja, ka, neskatoties uz veiksmīgo inflācijas uzturēšanu zemā līmenī un valsts atgriešanos investīciju līmenī, Latvijai būs grūti sasniegt Māstrihtas inflācijas un procentu likmes kritērijus, ņemot vērā ārējās vides ietekmi, kā arī neskaidrības, kas saistītas ar līmeni Māstrihtas kritēriju sasniegšanai. "Eiro ieviešana būtu labvēlīga Latvijas ekonomikai," sacīja misijas pārstāvis, norādot, ka līdz ar eiro ieviešanu tiktu novērsts valūtas maiņas kursa svārstības risks, būtu jāuzlabojas finanšu tirgus stabilitātei un būtu jāsamazinās procentu likmēm.

"Latvijai jāturpina stingrā politika, lai palielinātu iespēju ilgtspējīgā veidā sasniegt Māstrihtas kritērijus eiro ieviešanai," sacīja Grifits.

Jau ziņots, ka no šā gada 7. līdz 16.maijam Latvijā notiek starptautisko aizdevēju pēcprogrammas uzraudzības misija. Tās laikā Eiropas Komisijas (EK) un SVF pārstāvji tiekas ar Latvijas ministriju un institūciju pārstāvjiem, lai novērtētu saistību izpildi, ko paredz parakstītā nodomu vēstule ar SVF un saprašanās memorands ar EK.

Šī ir pirmā misija pēc starptautiskās aizdevuma programmas pabeigšanas 2011.gada 22.decembrī. Tās mērķis ir nodrošināt Latvijas spēju atmaksāt starptautisko palīdzību, uzraugot riskus, kas turpmāk varētu apdraudēt valsts makroekonomisko stabilitāti un ilgtspējīgu izaugsmi.

Par aizdevuma programmas slēgšanu Latvijai SVF valde lēma 2011.gada 21.decembrī, bet Latvijas starptautiskā aizdevuma programmas ar Eiropas Savienību termiņš formāli noslēdzās šā gada 20.janvārī.

Programmā Latvija kopumā ir izmantojusi 4,4 miljardus eiro jeb trīs miljardus latu no SVF, EK un Pasaules Bankas aizdevumiem laika posmā no 2008.gada 23.decembra, kad SVF valde apstiprināja pirmo aizdevuma daļu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses