Cena var gan pieaugt, gan samazināties, taču to noteiks nevis tirgus atvēršana, bet ārējie apstākļi, piemēram, naftas cenas. Citādi ir ar gala rēķinu par patērēto dabasgāzi, to var ietekmēt sadales un pārvades tarifi, kuri pašlaik vēl nav zināmi. Ar laiku ārējo piegādātāju konkurences rezultātā varētu pieaugt arī dabasgāzes cenu atšķirības vietējo tirgotāju piedāvājumos, taču to ietekmi izjutīs galvenokārt tās mājsaimniecības, kuras dabasgāzi izmanto apkurei. Savukārt tās mājsaimniecības, kurām ir tikai gāzes plītis, ir pārāk nelieli patērētāji, lai izjustu dabasgāzes cenu svārstības un gūtu labumu no dažādiem piedāvājumiem, teic eksperti.
Jāpiebilst, ka lielie patērētāji – Latvenergo un siltumapgādes uzņēmumi – pēc 3. aprīļa varēs dabasgāzi iepirkt tieši no vairumtirgotājiem, neizmantojot vietējo tirgotāju piedāvājumus. Līdz ar to tiek prognozēts, ka lielajiem patērētājiem šādā veidā būs iespēja minēto resursu iegādāties par zemāku cenu nekā Mājsaimniecības var izvēlēties, vai kļūt par tirgus dalībniekiem un mainīt gāzes tirgotāju, ar tiem slēdzot līgumu, kas stāsies spēkā ar 3. aprīli, vai turpināt saņemt dabasgāzi no publiskā tirgotāja (līdz 2019. gadam a/s Latvijas gāze) par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātām cenām. Ja mājsaimniecības izvēlas mainīt gāzes tirgotāju un slēdz jaunu līgumu, tad dabasgāze pēc jaunā līguma nosacījumiem tiks piegādāta, sākot ar 1. maiju. Līdzīga situācija ir uzņēmējiem, vienīgais – ja uzņēmumi izvēlas nemainīt tirgotāju, tad pēc 1. jūlija tie dabasgāzi saņems pēdējās garantētās piegādes ietvaros par SPRK apstiprinātu cenu plus 20%.
Pašlaik dabasgāzes tirdzniecībai pieteikušies četri uzņēmumi – a/s Latvijas gāze, Enefit, AJ Power Gas (darbosies tikai juridisko personu sektorā) un uzņēmums Latvenergo. Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš gan uzsver, ka dabasgāzes tirgū vislielākā konkurence ir tieši starp ārējiem piegādātājiem – vairumtirgotājiem, nevis mazumtirgotājiem. Pēc tirgus atvēršanas Latvijai dabasgāzi būs iespējams piegādāt no Krievijas un Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa ar vairumtirgotāju starpniecību, no kuriem to tālāk iegādāsies mazumtirgotāji, lai pārdotu patērētājiem.
Ozoliņš norāda, ka pagaidām vēl ir pāragri spriest, cik mazumtirgotāju varētu būt ieinteresēti darboties Latvijas tirgū, tāpat nav prognozējams, cik varētu būt ārējo piegādātāju. Taču eksperts uzsver, ka tirgus atvēršana dabasgāzes cenas mājsaimniecību sektorā pagaidām neietekmēs, jo tās nosaka ārējie apstākļi. Savukārt lielie gāzes patērētāji, kas to iepirks tieši no vairumtirgotājiem, paši varēs kļūt par gāzes tirgotājiem.
Runājot par konkurenci, ļoti būtisks faktors ir tas, cik Latvijai būs ārējo piegādātāju. Ja dominēs tikai Gazprom, no kura dabasgāzi pirks visi mazumtirgotāji, tad būtiskas atšķirības cenu piedāvājumos nebūs, faktiski tās veidos tikai pakalpojuma sniegšanas izmaksas. Ja līdztekus Gazprom parādīsies arī citi ārējie piegādātāji, piemēram, Statoil, Shell vai Vitol, kas savā starpā konkurēs ar cenām, arī konkurence starp mazumtirgotāju piedāvājumiem būs lielāka. Turklāt arī Latvijas gāze, tāpat kā citi mazumtirgotāji, dabasgāzi varēs iepirkt ne tikai no Gazprom un varēs veidot dažādus piedāvājumus. Ekonomikas ministrija uzsver, ka dabasgāzes tirgus liberalizācija ir būtisks priekšnoteikums, kas ļaus līdz 2020. gadam izveidot vienotu Baltijas valstu un Somijas gāzes tirgu. Līdz 2020. gadam paredzēts izveidot gāzes savienojumu starp Igauniju un Somiju, bet līdz 2021. gadam – starp Lietuvu un Poliju. Tas dos iespēju mūsu tirgū darboties vairākiem ārējiem piegādātājiem.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 21.februāra laikrakstā Diena!