"Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis jau pēc 55 gadiem neļauj pilnvērtīgi strādāt līdzās jaunajiem. Pieļauju, ka, ceļot pensijas vecumu, pieaugs darbaspējīga vecuma cilvēku skaits ar invaliditāti un vēl lielākas kļūs bezdarbnieku rindas, jo ir zināms, ka pirmspensijas gados cilvēkiem grūti atrast darbu. Līdz ar to krietni pieaugs pabalstu izmaksas no pašvaldības budžeta," saka O.Veidiņa.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2010. gadā Latvijā vidējais mūža ilgums vīriešiem bija 68 gadi, bet sievietēm – 78 gadi. Savukārt, EUROSTAT dati liecina, ka 2008.gadā vīrieši Latvijā bez būtiskas slimības vai slimības izraisītas invaliditātes nodzīvoja vidēji 51,5 gadus (ES vidēji 60,9 gadus), sievietes – 54,1 gadus (ES vidēji 62 gadus), bet 2009.gadā tie jau bija 52,6 gadi vīriešiem un 55,8 sievietēm. Taču Rīgā cilvēku veselības stāvokļa radītāji liecina par lielākām problēmām, nekā citur Latvijā.
"Mums šis jautājums jārisina nevis matemātiski, bet gan praktiski un humāni, jo mūsu dzīves kvalitāte un ekonomiskā situācija nav salīdzināma ar tādām Eiropas valstīm kā Vācija, Dānija vai Zviedrija, kur pensionēšanas vecums jau ir 65 gadi gan sievietēm, gan vīriešiem. Tur arī ir zemāks bezdarba līmenis, labāk funkcionē veselības aprūpes sistēma un sociālās garantijas ir pavisam citā līmenī," saka Sociālās komitejas priekšsēdētāja.
Pēc Labklājības ministrijas ieceres, pensionēšanas vecuma celšanu Latvijā varētu uzsākt jau no 2014. gada, lai pakāpeniski sasniegtu 65 gadus vīriešiem un sievietēm.