Stihiski ūdens uzplūdi vētrā un palos ir pierādījuši, ka meliorācijas sistēmu uzturēšanai jāatvēl lielāki resursi, norāda Zemkopības ministrijā.
Tā kā valsts meliorācijas sistēmu uzturēšanai un ekspluatācijai līdz šim piešķirtais finansējums nav bijis pietiekams, 2011. gada rudens plūdu un palielinātu nokrišņu dēļ aizsargdambjos izveidojušās avārijas situācijas, kas rada applūšanas draudus arī apdzīvotām vietām un infrastruktūrai, tostarp ceļiem.
ZM pēdējos gados, kā arī 2012.gadā lūgusi Ministru kabinetu rast līdzekļus no valsts budžeta, lai segtu valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” izdevumus, saistītus ar pavasara palu izraisīto valsts hidrotehnisko būvju avārijām un elektroenerģijas pārtēriņu pavasara un rudens plūdos.
Līdz šim līdzekļi ir piešķirti, taču saprātīgāk būtu šādus līdzekļus nevis ik gadu lūgt no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, bet gan laikus ieplānot un paredzēt pamatbudžetā, lai efektīvāk saplānotu un veiktu neatliekamos pasākumus valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijā un uzturēšanā.
Lai 2012.gadā un turpmāk nodrošinātu valsts deleģēto funkciju izpildi, tam bāzes izdevumi līdz 2012.gadam jāpalielina līdz 1 500 000 latiem.
Ministru kabineta 2011.gada 4. novembrā sēdē nolēma atbalstīt ZM pieprasījumu un palielināt izdevumus 2012.–2014. gadam ik gadu par 500 000 latu Meliorācijas likumā deleģēto funkciju izpildei. Lai gan papildu līdzekļi ir piešķirti, finansējums 2012. gadā un turpmākajos gados vēl jāpalielina par 572 884 latiem, lai sasniegtu iepriekšējo trīs gadu vidējo finansējuma līmeni, kas nodrošinātu minimālo funkciju veikšanu valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijā un uzturēšanā.