Sabiedriskajā sektorā bija 6100 brīvu darbvietu, privātajā – 10 900. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 21,8%, bet sabiedriskajā - par 11,6%.
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 1,9% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,1%, bet privātajā sektorā – 1,8%.
Vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu pieauga par 8 400 jeb 0,9%, privātajā sektorā – par 7 400 jeb 1,2%, sabiedriskajā – par 1000 jeb 0,4%.
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 2,9% no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī speciālistu pamatgrupā - 2,1%. Gada laikā straujāk audzis pieprasījums pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, vienkāršo profesiju darbiniekiem, kā arī iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem.
2017. gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldes, aizsardzības un obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē – 4,6%, apstrādes rūpniecībā un būvniecībā – katrā 2,3%, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 2,2%, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – 2,1%. Tādās nozarēs kā transports un uzglabāšana, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbības brīvo darbvietu īpatsvars arī bija salīdzinoši augsts – 2,0%.
Pērn augstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 2,3% no visām darbvietām reģionā jeb 11 500, savukārt zemākais – Kurzemes reģionā (1,0% jeb 800).
Saskaņā ar CSP metodoloģiju brīva darbvieta ir tā, kurai pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu darbinieku, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.
Engars
Migrantpropagandisti
Jampāzijs