Ar katru gadu tādu pasākumu jomas spēlētāju, kas domā mazliet tālāk par savu degungalu, kļūst arvien vairāk un nozari lēnām pamet XX gadsimta deviņdesmito gadu filosofijas piekritēji. Mēs esam priecīgi, ka runājoties un darot mēs kopā varam sasniegt gana daudz.
Šī gada Pasākumu foruma rudens sesijā būs jauns apmeklētāju rekords. Latvijas pasākumu norišu vietas ir nolēmušas apvienot spēkus biedrībā, Latvijas lielākie koncertrīkotāji ir izveidojuši darba grupu sāpīgā pievienotās vērtības nodokļa jautājuma risināšanai, Latvijas pasākumu tehniķiem beidzot ir savs pasākums Latvijā – Audiovizuālā diena, bet Latvijas Pasākumu producentu asociācija skaidro pasākumu teorētiķiem pasākumu specifiku bērnu aizsardzības jautājumos. Pasākumu nozarē ir arī jau paveikti darbi, te jāpiemin memorands par godīgu komercpraksi biļešu izplatīšanas jomā un jaunā zaļā iniciatīva Pirmais zaļais solis, ko parakstīsim Pasākumu forumā, – tā noteikti izglābs kāda zvēra vai putna dzīvību.
Novecojušais dalījums – kultūra pret izklaidi – nav izturējis laika pārbaudi – veiksmīgākie kultūras projekti strādā, izmantojot klasiskas izklaides industrijas metodes, izklaides pasākumi investē kultūras saturā dažbrīd daudz vairāk nekā valsts subsidētās kultūras organizācijas, kuras galu galā piedalās pasākumu tirgū, pārdodot par naudu gala patērētājam savus produktus.
Bieži tā sauktie kultūras pasākumu rīkotāji atduras pret nespēju profesionāli sarīkot un tehniski izplānot pasākumu. Latvijas pasākumu apmeklētājam ir laba gaume, viņš ir redzējis pasaules līmeņa izrādes un to, ka Latvijā iespējams sarīkot arī pasākumus, kuros pret skatītāju izturas ar cieņu.
Koncertu tirgus vēl joprojām ir vājš, salīdzinot ar situāciju citviet Eiropā, Latvijā starptautisko turneju koncertu biļetes tiek tirgotas gausi un smagi. Ja nebūtu koncerttūristu no ārvalstīm, domāju, šīgada Lucavsalas bilance būtu citāda. Taču mums ir arī savi rekordi – kvantitatīvu un kvalitatīvu (skatuve vien bija ko vērta!) lēcienu piedzīvojis Summer Sound, un Eds Šīrans Latvijā sasniedzis apmeklējuma rekordu.
Kāds ir labs pasākums Latvijā
Kopumā pasākumu jomā vērojama sabalansēta attīstība. Nav lielu un mazu pasākumu – ir jēgpilni un tādi, kuru t. s. arhitekti un veidotāji dzīvo vakardienā. Lēnām pieaug sapratne par to, ka jebkurš pasākums var būt komunikācijas instruments un sniegt tā iniciatoriem ko vairāk par vīna glāzes izdzeršanu. Ikviens sevi cienošs pasākumu rīkotājs Latvijā spēj atbildēt uz jautājumiem: "Ko mēs ar to gribam pateikt?; Kam?; Kāpēc?"
"Karalis ir detaļās" – šis sauklis šobrīd rotā visu korporatīvo pasākumu rīkotāju darbistabas. Dabisks, ar sajūtu, ar personificētu, unikālu pieredzi – tāds ir stilīgs uzņēmuma pasākums.
Nozares tendences
Pasākumā galvenais ir pasākuma apmeklētājs, un pasākums mūsu digitālajā laikmetā ir unikāla klātbūtnes komunikācijas forma. Lai ko teiktu virtuālo pasākumu mīļotāji, es uzskatu, ka cilvēcīga klātbūtne un kopā būšanas izjūta vēl kādu laiku būs neaizstājama.
Sabiedrības pieprasījuma rezultātā pasākumu industrija ir viena no zaļās domāšanas karognesējiem, tā, piemēram, šogad jau vairākos Latvijas pasākumos parādījās depozītglāzes un dzeramā ūdens ņemšanai tika izmantoti ūdens pieslēgumi, nevis iegādāti dzeramā ūdens plastmasas pudeļu kalni. Domāju, ka atkritumu šķirošana, depozītglāzes vai, piemēram, iniciatīva: «sabiedriskā transporta biļetes cena iekļauta koncerta biļetē» būs aktualitātes arī turpmāk.
Tehniskie risinājumi un inovācijas
Dažkārt es samulstu, ieraudzīdams pasākumos projekcijas ekrānus – tie ir izmantošanas ziņā daudz sarežģītāki, rezultāta ziņā – vājāki, bet izmaksu ziņā – līdzvērtīgi LED ekrāniem, kas šobrīd ir pieejami daudz un dažādās variācijās. Pasākums bez tiešraides nav pasākums – mūsdienās mirkli obligāti nepieciešams tvert ar kamerām, lai to vēlāk varētu tiražēt un izplatīt. Manuprāt, tas ir ļoti pareizi, jo enerģija un resursi, kas ieguldīti laba pasākuma tapšanā, noteikti ir tā vērti, lai pasākuma laikā radīto pievienoto vērtību izmantotu vēl un vēl. Šeit gan svarīgs apstāklis ir – kādā kvalitātē un vai vispār pasākuma rīkotājam ir elementāras pamatzināšanas jautājumos, kas saistīti ar filmēšanas gaismu un skaņas ieraksta nepieciešamību un citu video ieraksta specifiku.
Pasākumu ikdienā arvien vairāk ienāk digitālie risinājumi, un nenoliedzami reģistrācijas sistēmas, digitāla datu apstrāde un dažādi virtuālie palīgrīki ļauj pasākumus rīkot efektīvāk.