Būtu vēlama vienota izpratne par to, ko īsti nozīmē kvalitatīvs pakalpojums. Šim nolūkam VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) izstrādāja Valsts īpašumu apsaimniekošanas vadlīnijas, kas paredzētas kā ieteikumi publiskajā sektorā strādājošajām apsaimniekošanas organizācijām, taču var būt noderīgas jebkuram pārvaldniekam. Vadlīnijas nosaka minimālās prasības apsaimniekošanai, kas ļauj nodrošināt ēku uzturēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā arī līdzsvarot lietotāju vajadzības un apsaimniekotāja iespējas sniegt nepieciešamos pakalpojumus.
VNĪ ir lielākais apsaimniekotājs publiskajā sektorā, tāpēc ikdienā ļoti labi redz milzīgās atšķirības izpratnē par ēku uzturēšanai nepieciešamajiem darbiem. No organizācijām, kas domā par arvien integrētākām ēku vadības sistēmām, līdz iestādēm, kur formālu kvalitātes standartu nav vispār un ar apsaimniekošanu tiek saprasti ikdienas uzkopšanas darbi.
No vienotiem apsaimniekošanas principiem lielākie ieguvēji būtu telpu lietotāji, jo būtu skaidri saprotams, kā veidojas telpu lietošanas izmaksas un kā ilgtermiņā tiks uzturēts to tehniskais stāvoklis. Reizēm nākas pamatīgi skaidrot, kāpēc apsaimniekošanas maksa ir tik ļoti atšķirīga un ka "lētāk" parasti nozīmē savlaicīgi neieplānotus papildu izdevumus par tarifā neiekļautiem darbiem.
Nesen kādā pasākumā dzirdēju jautājumu: "Mūsu ēkas nolietojums ir gandrīz 90%, ko mums tagad darīt?" Pirmā doma – jājauc nost. Otrā – kādā ziemas miegā gadiem ilgi ir gulējis apsaimniekotājs un nama īpašnieks? Tāpat ir skaidrs, ka šādā nolaistā ēkā diezin vai kāds ir daudz rūpējies par telpu lietotāju ikdienas ērtībām, veselību un drošību. Tieši pretēji – situācija atklāj to, cik maz ir domāts par ēkas uzturēšanu gan ikdienā, gan arī ilgtermiņā. Var oponēt, ka "mēs jau domājam, bet neviens nedod naudu remontam". Taisnība, tā mēdz notikt. Taču, manuprāt, šī ir risināma problēma.
Piemēram, Dānijā valsts īpašumu apsaimniekotāji secinājuši, ka integrēta apsaimniekošana ļauj gadā ietaupīt līdz pat 30% līdzekļu. Arī VNĪ kā vienu no vēlamajiem nākotnes attīstības scenārijiem vēlētos redzēt virzību uz integrētas apsaimniekošanas modeļu ieviešanu. Tā ir visaptveroša tehnoloģiju platforma, kas ļauj centralizēt visu sistēmu un procesu pārvaldību, to vidū arī no ārpuses saņemtos pakalpojumus. Šāda platforma ļauj labāk kontrolēt izmaksas un palielina darba efektivitāti. Ēku apsaimniekošana kļūtu caurskatāmāka un racionālāka.