Viņš pauda, ka aviokompānijas rīcībā pašlaik esot 184 miljoni eiro, un airBaltic strādā ar vidēji 3,5 miljonu eiro zaudējumiem nedēļā.
Gauss izteica cerību, ka situācija pavasarī uzlabosies, un vasarā airBaltic varētu atsākt lidojumus līdzīgā apjomā, kā tas tika darīts 2019.gadā. Gadījumā, ja tas nenotiks, Gauss ieskicēja divus iespējamos variantus lidsabiedrības glābšanai. Pirmais no tiem ir vēl plašāka darbinieku atlaišana, ko pašlaik nevar īstenot, jo darbiniekiem ir jābūt sagatavotiem darbam gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija uzlabotos. Otrs iespējamais scenārijs ir papildu finansējuma lūgšana valstij, kas atkārtoti kā opcija būtu jāvērtē pavasarī, jau prognozējot potenciālos ieņēmumus vasaras periodam un tā brīža Covid-19 izplatību Eiropas valstīs.
airBaltic izpilddirektors Saeimas komisijā atgādināja, ka 250 miljonus eiro vērtais Latvijas valsts ieguldījums airBaltic pamatkapitāla palielināšanai saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) lēmumu Latvijas valstij jāatgūst piecu līdz septiņu gadu laikā. To plānots panākt, atjaunojot lidsabiedrības darbību pilnā apjomā.
Sēdē pozitīvu viedokli par valsts ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā 250 miljonu eiro apjomā pauda Saeimas deputāti Krišjānis Feldmans (JKP) un Juris Pūce (AP). Tāpat Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts kontroles pārstāvji dalījās ar savu pārstāvēto institūciju darbu airBaltic pamatkapitāla palielināšanas vērtēšanā.
Jau vēstīts, ka EK pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu airBaltic pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. 4.augustā finansējums tika ieguldīts un airBaltic pamatkapitāls sasniedza 506 472 824 eiro.
airBaltic koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad deviņos mēnešos bija 120,345 miljoni eiro, kas ir par 69,4% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt airBaltic auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību airBaltic kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam Aircraft Leasing 1 - 3,86%.