"Ja par reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugumu var teikt, ka tas pagaidām ir neliels un nav satraucošs, tad vakanču jomā šo krīzes ietekmi mēs jau tagad redzam visai spēcīgu. Reģistrēto vakanču skaits šajā Covid-19 laikā ir ievērojami samazinājies," sacīja Simsone.
Viņa norādīja, ka darba devēji daudz mazākā skaitā reģistrē brīvas darba vietas, nekā tas bija pirms Covid-19 krīzes.
"Ja pirms krīzes mums bija apmēram 30 000 aktuālo brīvo darba vietu, tad jau pavasarī šis skaits strauji samazinājās - vasaras mēnešos vidēji mums bija 18 000 aktuālo brīvo darba vietu. Šobrīd šis skaits ir samazinājies vēl vairāk, 2020.gada beigās mums bija 14 500 vakanču," stāstīja Simsone.
Viņa to skaidroja ar Covid-19 krīzes sekām. "Šobrīd netiek jeb daudz, daudz mazāk tiek reģistrētas jaunas vakances nekā laikā pirms krīzes. Covid-19 ietekme ir jūtama. Ja uzņēmumi vēl neatbrīvo darbiniekus, izmantojot atbalsta pasākumus, tad noteikti neplāno izaugsmi un neveido jaunas darba vietas," atzina NVA vadītāja.
Viņa arī minēja, ka nozares, kurās ir vislielākais vakanču skaits, jau daudzus gadus ir nemainīgas. "Tā ir būvniecība, ražošana, transports un loģistika, mazumtirdzniecība. Šīs nozares joprojām ir ar vislielāko brīvo darba vietu skaitu. Tirdzniecības nozarē ir ne tik daudz jaunveidotas darba vietas, bet gan darbaspēka kustības dēļ izveidojušās vakances. Vienlaikus mēs varam novērot ievērojamu skaitu mūsu klientu, kuru pēdējā nodarbošanās ir bijusi saistīta ar tirdzniecības nozari," stāstīja Simsone.
NVA dati liecina, ka 2020.gada beigās aģentūrā bija reģistrētas 14 470 brīvas darbavietas, tostarp visvairāk brīvo darbavietu bija Rīgas reģionā - 11 696, seko Latgales reģions - 1105, Vidzemes reģions - 637, Zemgales reģions - 533, bet vismazāk brīvu darbavietu bija Kurzemes reģionā - 499.