Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +2 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 31. decembris
Silvestrs, Silvis, Kalvis

Noteikumi skaidri, tagad jādiskvalificē pārkāpēji

Degošākais jautājums maksātnespējas jomā, kas uzņēmējus satrauc visvairāk, ir tieši ļaunprātība, nesodāmība un patvaļa neatkarīgi no tā, vai uzņēmējs ir kreditors vai parādnieks.

Ļaunprātīgu maksātnespējas procesu rezultātā Latvijas ekonomika ir zaudējusi 665 miljonus eiro, secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā un auditorkompānijas Deloitte pētījumā, kas ir apmēram viena desmitā daļa no kopējās prasījumu summas, kas bijusi maksātnespējas procesos jeb 6,6 miljardi eiro astoņos gados.

Turklāt vārdam "maksātnespēja" Latvijā ir tik toksiska nozīme, ka vairāku uzņēmumu, kas bijuši iesaistīti šādos procesos, pārstāvji nevēlējās par to publiski runāt, kaut parasti labprāt skaidro savu rīcību. Vainīgā meklējumos uzņēmēju pirksts nešaubīgi ir pavērsts uz valsts iestāžu pusi, kas savas mazspējas dēļ nespēj nodrošināt taisnīgumu uzņēmējdarbības spēles lauciņā. Tas sasaucas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aprīļa aptauju, kurā valdības darbs desmit ballu sistēmā novērtēts ar 4,4 ballēm - knapa sekmība. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ieguvis 3,5 balles.

Likumi pamatā kārtībā 

Runājot par normatīvo bāzi maksātnespējas jautājumos, var, protams diskutēt par vairākām konceptuālām lietām. Piemēram, vai administratoriem jāspecializējas tikai šajā darbības jomā, vai arī administratora darbs ir blakus nodarbe (kā tas ir šobrīd) un par to, vai nepieciešamas specializētas tiesas. Katram variantam ir priekšrocības un trūkumi. Eksperti vērtē, ka pamatā ar maksātnespējas regulējumu Latvijā viss ir gandrīz kārtībā.

"Latvijā pēdējos gados ir ieviests un praksē īstenots viens no progresīvākajiem maksātnespējas regulējumiem reģionā. Šajā ziņā Latvija ir valsts, kuras pieredzi ņem vērā citi, reformējot savu likumdošanu. Teicams ir ātrums, ar kādu maksātnespējai pakļautie aktīvi var tikt atgriezti ekonomikā," norāda Swedbank Juridiskās pārvaldes vadītāja Agnese Garda. Vienlaikus uzņēmēji norāda uz faktu, ka ir tādi komersanti, kas novilcina maksātnespējas uzsākšanu līdz brīdim, kad faktiski vairs nav aktīvu, no kā segt kreditoru prasījumus. BTA Baltic Insurance Company Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece teic, ka apdrošināšanas kompānija praksē visbiežāk saskaras ar situāciju, kad nenodrošinātiem kreditoriem naudas līdzekļu nepietiek. Uz novēloto aspektu ir norādījis arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers.

Trūkst uzraudzības 

Administratora darbībā nākas rēķināties ar dažādām pretējām interesēm, un spiediens var būt liels. Skaidrs, ka ne jau visas problēmas ir administratoru domāšanā, lielu daļu ļaunprātīgas rīcības ierosina paši uzņēmēji. Sliktākajā gadījumā administratori šīs darbības atbalsta vai piesedz, labākajā - ar tām cīnās. Uzņēmēju ir ļoti daudz, un tos ir grūtāk uzraudzīt nekā, piemēram, administratorus, kuru ir ap 300.

"Risinājums meklējams pareizā administratoru darbības uzraudzības un atbildības modelī. Administratoriem būtu jāuzņemas pilna atbildība par objektīvu maksātnespējas procesa virzību atbilstoši tā mērķiem un principiem, t. i., maksimāli izpildīt uzņēmuma saistības, ievērojot kreditoru vienlīdzību un noteikto prioritāti. Viss liecina par to, ka uzraudzība pār administratoru darbību un atbildības prasīšana šobrīd vēl nav pietiekama," uzskata Garda. Visi administratori ir zināmi, redzami kā uz delnas, un īstenībā nav problēmu izvētīt šos cilvēkus un atsijāt tos, kas nemāk strādāt. Deloitte Legal vadošais jurists Helmuts Jauja ir pārliecināts, ka administratora ļaunprātību var pierādīt, un viņš to darījis, strādājot Maksātnespējas administrācijā. Ja ir motivācija un ir atbilstoša kompetence, var pierādīt arī sarežģītas shēmas. Turklāt sods ir adekvāts - sertifikāta izbeigšana, un tas būtu jāpiemēro.

Ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumā milzīga problēma ir maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvu nobēdzināšana citā uzņēmumā, kā dēļ kreditori var palikt pie sasistas siles. Šobrīd ir grūti saukt pie atbildības šos nobēdzinātājus. Jauja atsauc atmiņā gadījumus, kad ir izdevies šos jautājumus veiksmīgi atrisināt, tomēr nevis saucot šos cilvēkus pie atbildības, bet gan radot viņiem nopietnas juridiskas problēmas, kā rezultātā viņiem tomēr nācies samaksāt savus parādus. "Tas bija milzīgs darbs un piepūle, un, lai to panāktu, mēs darījām tiesību aizsardzības iestāžu darbu: vācām dokumentus, pētījām pavadzīmes un veicām vēl citus izpētes darbus," atceras Jauja.

Uzņēmēji ir vienisprātis, ka būtu nepieciešams ieviest informācijas sistēmu, kurā būtu iespējams sekot līdzi aktuālajām darbībām maksātnespējas procesā, redzēt rezultātu un atgūtās summas. "Tas veicinātu iespēju savlaicīgi reaģēt uz iespējamo administratora pārkāpumu vai nepamatotu rīcību," atzīmē Rijniece. Šī sistēma ļautu spriest par katra procesa un administratora efektivitāti, ļautu mērīt rezultātus, uz to varētu balstīt pārdomātus politiskus un administratīvus lēmumus.

Vērtējot administratora darbu no parādnieka puses, Zemgales uzņēmuma Latvijas piens (viens no uzņēmuma īpašniekiem kooperatīvs Trikāta KS tika atzīts par maksātnespējīgu) valdes priekšsēdētāja Anita Skudra min, ka būtu svarīgi, lai administratoram papildus juridiskajai izglītībai būtu zināšanas arī par ekonomiku, uzņēmējdarbību. "Ir jāpatur prātā, ko uzņēmuma darbība nozīmē valsts ekonomikai, un jāvērtē administratora darbība ne tikai no tā, vai ir apmierināts kreditors, bet arī - vai tiek balstīta valsts ekonomikas attīstība," uzskata Skudra.

Jāizskauž neuzticēšanās

Viens no Deloitte ieteikumiem ir veicināt uzņēmumu glābšanas kultūru Latvijā. Lai par to sāktu diskutēt, ir jāatbild uz jautājumu - kāds ir uzņēmēju motīvs, piemēram, nobēdzinot savus aktīvus? Saprotams, ka tā ir dabiska vēlme paturēt savu sūri grūti gadu gaitā nopelnīto un turpināt biznesu. Iespējams, uzņēmējs ir nonācis situācijā - visu vai neko, un, lai saglabātu savu mantu, ir jāiet pelēks vai pat melns ceļš, bet, ejot gaišo ceļu, viss tiek zaudēts.

"Varbūt problēma ir tajā, ka uzņēmējam netiek dota iespēja saglabāt vismaz daļu savas mantas?" retoriski jautā Jauja. Turklāt problēma arī tā, ka Latvijā nav vispārzināmas, caurspīdīgas, saprotamas prakses, kā iziet no finanšu grūtībām ar cieņu. Diskutējot par uzņēmumu glābšanas kultūru, nākas atgriezties pie tādiem jautājumiem kā savstarpējās uzticības trūkums, tiesu sistēmas mazspēja, šaubas par administratora profesionalitāti. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses