Galvenais iemesls ir Ukrainas vietējās valūtas grivnas devalvācija 2014. gadā, kas būtiski sadārdzināja Latvijā ražotās preces, tādējādi mazinot to konkurētspēju. Problēmas vēl jo vairāk pastiprina tas, ka Ukrainas iedzīvotāju pirktspēja ir samērā zema, īpaši ārpus galvaspilsētas Kijevas. Ukrainas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējā alga valstī šā gada jūnijā bija 5337 grivnas (192,87 eiro).
Šogad stabilāk
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Ukrainā vadītājs Āris Kotāns stāsta, ka "visvairāk cietušas tradicionālās eksporta preces, piemēram, mehānismu un elektronisko iekārtu eksporta apjomi kritušies par trešdaļu. Vērojams arī neliels kritums pārtikas un tekstila nozarē. Savukārt ķīmiskajām precēm, galvenokārt medikamentiem, vērojams neliels eksporta pieaugums".
Kotāns arī norāda, ka lielākais šķērslis Latvijas eksportētājiem ir vietējās valūtas grivnas vērtības kritums pret dolāru par trim reizēm. "Ukrainā importa preces veikalu plauktos maksā trīsreiz dārgāk, bet Ukrainas pilsoņu algas grivnas ekvivalentā nav kāpušas trīs reizes," problēmu ieskicē pārstāvniecības vadītājs. Taujāts, kuras nišas ir visperspektīvākās Latvijas eksportētājiem, Kotāns min preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.
Tomēr ir ražotāji, kuri šogad jau atguvuši stabilas pozīcijas Ukrainas tirgū. Šādu uzņēmumu vidū ir pārtikas ražotājs Orkla Foods Latvija. Uzņēmuma mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne stāsta – lai arī 2015. gadā Spilvas produkcijas eksports uz Ukrainu saruka par 9%, tomēr šogad tiek prognozēts eksporta pieaugums par 117%. Uzņēmums to skaidro gan ar jaunu produktu eksportu, gan Ukrainas nevēlēšanos veikalu plauktos redzēt virkni Krievijas ražojumu. Tas paver lielākas iespējas Latvijas precēm. "Situācija Ukrainas tirgū ir mainīga un ne tik stabila kā Eiropas Savienības valstu tirgos. Situāciju Ukrainā ietekmējuši ārpolitiskie un iekšpolitiskie procesi, kas atspoguļojas valūtas kursā un cilvēku pirktspējā. Tomēr šogad tirgus situācija Ukrainā kļuvusi stabilāka un lieli pārsteigumi nav konstatēti," uzsver Erciņa-Užāne. Orkla Foods Latvija uz Ukrainu eksportē Spilvas dresingus jeb salātu mērces, un šogad pieprasītākās Ukrainā ir Asia Chilli un Asia Thai mērce.
Līdzīga situācija ir arī uzņēmumam Olainfarm. Iepriekšējie divi gadi šajā tirgū esot bijuši smagi, taču šogad klājoties pat ļoti labi, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Salvis Lapiņš. Viņš to skaidro ar Ukrainai pieejamo Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu. Jāatgādina, ka 2015. gadā Ukraina saņēma 7,62 miljardus dolāru (6,87 miljardi eiro) lielu aizdevumu un šā gada septembrī panākta vienošanās par vēl viena miljarda dolāru aizdevumu. Ukrainai parādījusies valūta, par kuru iepirkt importa preces, jo, kā uzsver Lapiņš, norēķini par piegādātajiem medikamentiem notiek nevis grivnās, bet eiro. Ņemot vērā iedzīvotāju zemo pirktspēju, Olainfarm uz Ukrainu eksportē tikai recepšu medikamentus, kas uztverami kā pirmās nepieciešamības preces atšķirībā, piemēram, no uztura bagātinātājiem. Lapiņš stāsta, ka medikamentu eksports uz Ukrainu gadā ir 15 miljonu eiro apmērā un veido 20% no kopējā uzņēmuma eksporta apjoma.
Ietekmē arī karadarbība
Apakšveļas ražotāja SIA New Rosme valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers stāsta, ka periodā kopš grivnas devalvācijas eksporta apjomi sarukuši divas reizes, jo būtiski samazinājusies cilvēku pirktspēja. Štelmahers norāda, ka Ukrainā tādu iedzīvotāju, kas var atļauties pirkt ārzemēs ražoto veļu, ir samērā nedaudz – un arī pārsvarā tikai Kijevā. Tomēr uzņēmumam eksporta kritumu Ukrainas tirgū esot vieglāk kompensēt ar citiem tirgiem, sarežģītāk ir atrast alternatīvas eksporta kritumam uz Krieviju, ko, pēc Štelmahera teiktā, izdošoties kompensēt tikai nākamajā gadā.
Visgrūtāk klājas tiem uzņēmumiem, kuriem Ukraina ir vienīgais eksporta tirgus. Tas īpaši attiecināms uz zivju pārstrādes uzņēmumiem. Viens no tādiem ir SIA Hanters, kas atrodas Liepājā. Uzņēmuma pārstāvji stāsta, ka līdz šim pārsvarā visa uzņēmuma produkcija – atdzesētas un svaigi saldētas zivis – tikusi eksportēta uz Ukrainu. Taču nu jau pusgadu par piegādāto produkciju nav izdevies saņemt samaksu. Jaunu pasūtījumu arī vairs neesot. Līdz ar to pašlaik uzņēmumu glābj tikai tas, ka viens no diviem zvejas kuģiem strādā Dānijā.
Ir arī gana daudz tādu uzņēmumu, kas kādreiz eksportējuši uz Ukrainu, taču to pārstājuši darīt gan nestabilās politiskās situācijas, gan valūtas devalvācijas dēļ. Piemēram, Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca pirms militāro konfliktu sākuma sadarbojās ar pasūtītājiem no Donbasa reģiona. Taču līdz ar karadarbības sākumu pasūtījumu vairs nav bijis. Līdzīga situācija ir daudziem metālapstrādes uzņēmumiem, atzīst Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Sekacis, kurš bilst, ka, viņaprāt, pašlaik tikpat kā neviens asociācijas biedrs uz Ukrainu vairs produkciju neeksportē. Tas skaidrojams galvenokārt ar to, ka nozīmīgākie šīs nozares pasūtītāji bijuši uzņēmumi no Dienvidaustrumukrainas, kur pēdējos gados notikusi karadarbība.
Savukārt uzņēmuma Tieto Latvia, kas sniedz IT pakalpojumus, valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers stāsta, ka Ukrainas tirgū strādā jau desmit gadu un arī pēdējā laikā, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, uzņēmumam šajā tirgū klājas labi. To lielā mērā nosaka tas, ka uzņēmuma pakalpojumi ir specifisks nišas produkts, kuru pārsvarā izmanto finanšu sektors – lielās bankas un kredītkaršu apkalpošanas centri, kurus grivnas devalvācija skārusi mazāk nekā vidusmēra iedzīvotājus. Gengers gan atzīst, ka lielos izaugsmes plānus šajā tirgū tomēr nācies koriģēt uz leju.