Nav vienprātības par to, ko vajadzētu likt zemākās cenas kritērija vietā

Likumprojektā gan nav iekļauta norma, kas par vienu no pretendentu piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem ļautu izvirzīt uzņēmuma samaksāto nodokļu apjomu uz vienu darbinieku. Ideju, ka samaksātajiem nodokļiem būtu jābūt vienam no vērtēšanas kritērijiem publiskajos iepirkumos, aizstāv vairāki uzņēmēji, īpaši būvniecības jomā. Piemēram, būvkompānijas LEC padomes loceklis Pēteris Dzirkals pērn intervijā Dienai norādīja, ka šāda norma būtiski palīdzētu samazināt ēnu ekonomiku nozarē, kā arī palīdzētu godīgajiem uzņēmējiem, kuru cenas bieži nav konkurētspējīgas salīdzinājumā ar tiem darboņiem, kuri pamanās nodokļus, īpaši darbaspēka nodokļus, dažādi optimizēt.Rīga un reģioniPārsteidzoši zemi cenu piedāvājumi publiskajos iepirkumos, kurus pat var dēvēt par dempingu, nav retums, atzīst visi Dienas aptaujātie uzņēmēji un norāda, ka par nozarē vidējo zemāka cena iespējama, tikai par kaut ko nesamaksājot. Visbiežāk šis "kaut kas" ir tieši darbaspēka nodokļi.Tomēr nebūt ne visi uzņēmēji uzskata, ka šo situāciju vislabāk novērst, kā vērtēšanas kritēriju publiskajos iepirkumos iekļaujot samaksāto nodokļu apjomu par vienu darbinieku.Galvenie argumenti pret šādas normas iekļaušanu saistīti ar netiešu mazo un vidējo uzņēmumu diskrimināciju, jo bieži mazā uzņēmumā algas un līdz ar to arī samaksātie nodokļi ir zemākā līmenī nekā lielajos uzņēmumos. Tāpat atšķirīgs apgrozījums, algas un nodokļi ir uzņēmumiem, kas pārsvarā darbojas Rīgā, un tiem, kuri strādā reģionos.Samaksātos nodokļus kā vērtēšanas kritēriju neizvirza arī Latvijas Darba devēju konfederācija. Tās ģenerāldirektore Līga Meņģelsone stāsta, ka sākotnēji bijusi iecere publiskajos iepirkumos atsijāt tos kandidātus, kuru maksātās algas darbiniekiem ir zem vidējās algas nozarē. Taču pašlaik šis priekšlikums nav aktuāls, jo paši nozaru pārstāvji nespēja vienoties par vidējo algu katrā nozarē. Turklāt jāatgādina, ka šāda norma kādreiz jau pastāvēja, taču Satversmes tiesa to atzina par Satversmei neatbilstošu.Lai nepaņem visuAsi pret t.s. nodokļu kritēriju iestājas Latvijas Biznesa savienības, kas apvieno mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), padomes priekšsēdētāja Elīna Egle. "Šāds vērtēšanas kritērijs būtu MVU izstumšana no publiskajiem iepirkumiem un ir pretrunā ar tendencēm Eiropas Savienībā, kur jaunā publisko iepirkumu direktīva vērsta tieši uz aizvien plašāku MVU iesaisti publiskā sektora iepirkumos. Mēs uzskatām, ka jau pašlaik likumprojektā iekļautie kvantitatīvie rādītāji, lai varētu piedalīties publiskajos iepirkumos, piemēram, uzņēmuma apgrozījums, ir diskriminējoši attiecībā uz MVU. Mūsu skatījumā galvenajam vērtēšanas kritērijam jābūt tikai un vienīgi kvalitātei, to vidū arī atsauksmēm, jo jebkuri kvantitatīvie finanšu rādītāji vienmēr MVU atstās sliktākā situācijā. Turklāt jaunam uzņēmumam ir svarīgi iegūt savu darbu portfolio. Ja uzsvars publiskajos iepirkumos būs uz kvantitatīvajiem rādītājiem, šādiem jauniem uzņēmumiem iegūt un izveidot savu portfolio būs teju neiespējami," uzsver Egle. Tomēr viņa norāda, ka noteikti jāvirzās uz saimnieciskā izdevīguma principu, kam būtu jāaizstāj zemākās cenas princips, "taču tas jādara, balstoties uz kvalitatīviem, nevis kvantitatīviem vērtēšanas kritērijiem".Arī uzņēmuma JGM būve, kas atrodas Cēsīs un nodarbina 20 strādājošos, īpašnieks Jānis Gruntmanis izteikumos par nodokļu apjomu kā vērtēšanas kritēriju ir visai skarbs: "Šo ideju bīda lielie Rīgā strādājošie uzņēmumi.""Darbojos Vidzemē, un mana uzņēmuma peļņa ir daudz zemāka nekā lielajiem Rīgas uzņēmumiem. Līdz ar to manā uzņēmumā algas un attiecīgi arī nodokļi ir zemāki nekā Rīgas uzņēmumiem. Ja samaksāto nodokļu apjoms būs vērtēšanas kritērijs, arī reģionos visus lielos pašvaldību pasūtījumus paņems lielie Rīgas uzņēmumi. Visgodīgāk būtu, ja publiskajos iepirkumos atsijātu piedāvājumu ar pašu augstāko cenu un pašu zemāko cenu un tad izvērtētu piedāvājumus, kam ir vidējas cenas," ir pārliecināts Gruntmanis. Tajā pašā laikā viņš nenoliedz, ka zemākā cena ir slikts vērtēšanas kritērijs, jo bieži uzvarētāju piedāvātās cenas esot tādas, ka nav skaidrs, kā tādas vispār iespējamas bez blēdīšanās.Tam, ka samaksāto nodokļu apjoms varētu diskriminēt MVU, piekrīt arī Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste, kura uzsver, ka šādu normu varētu apsvērt tikai tad, ja to skatītu kopsakarībā ar strādājošo skaitu un apgrozījumu. Savukārt liela būvniecības uzņēmuma Velve valdes priekšsēdētājs Ainārs Leitēns min, ka šāda norma būtu koks ar diviem galiem, jo tā patiešām būtu izdevīgāka lieliem uzņēmumiem. "Ieviešot t.s. nodokļu kritēriju publiskajos iepirkumos, priekšrocības būs būvuzņēmējiem, kuriem ir plašāks inženiertehniskā personāla sastāvs. Jaunu kritēriju ieviešanai publiskajos iepirkumos no valsts puses jābūt kompleksam un pārdomātam risinājumam, kas būtu skaidrs, saprotams un pieņemams nodokļu maksātājiem un uzņēmējiem," teic Leitēns.Jāprasa garantijasSavs priekšlikums par nodokļiem kā vērtēšanas kritēriju ir apsardzes uzņēmuma G4S valdes priekšsēdētājam Edgaram Zālītim: "Visefektīvāk būtu, ja publiskajos iepirkumos, vismaz apsardzes nozarē, ņemot vērā pasūtījuma apmēru un iesaistīto darbinieku skaitu, izrēķinātu, kādai jābūt minimālajai summai, kas jāsamaksā darbaspēka nodokļos. Tad par šo summu prasītu, lai uzņēmums, kas piedalās publiskajā konkursā, iesniedz bankas garantijas, jo pašlaik nereti ir tā, ka uzņēmums ar zemāko cenu uzvar konkursā un pēc tam nesamaksā nodokļus pat no minimālās algas. Tāpēc šāda garantijas pieprasīšana būtu visai efektīvs veids." Zālītis arī atzīst, ka G4S kā lielam uzņēmumam pat būtu izdevīgi, ja iepirkumos ņemtu vērā nomaksāto nodokļu apjomu, taču viņš to neatbalsta, jo uzskata, ka tas nesamērīgi ierobežotu konkurenci un faktiski radītu situāciju, ka vislielākais nozares uzņēmums nonāk vislabākajā situācijā.To, ka samaksātais nodokļu apjoms uz vienu darbinieku no juridiskā viedokļa tieši minēto diskriminācijas apsvērumu dēļ nebūtu ieviešams, pauž arī jurists un iepirkumu speciālists Māris Logins no zvērinātu advokātu biroja Eversheds Bitāns. "Publiskā iepirkuma regulējuma primārais uzdevums nav cīnīties ar nodokļu nemaksātājiem," norāda Logins un arī uzsver, ka dempingotājus un nepamatoti zemas cenas piedāvātājus var atsijāt, ievērojot saimnieciskā izdevīguma principu, taču priekšnoteikums tam ir kvalitatīvi sagatavota iepirkuma tehniskā specifikācija.