"Visi iesaistītie patlaban testē sistēmu, novēro reakciju un meklē iespējas. To dara arī Krievija. Līdz ar to, lai arī sankcijas pret Krieviju ir stājušās spēkā, krasas naftas cenu svārstības tuvākajā laikā varētu izpalikt," situāciju naftas nozarē skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Nāksies nedaudz nogaidīt, līdz parādīsies konkrētāka sankciju ietekme, tomēr atsevišķas tendences jau ir novērojamas, piemēram, vecu tankkuģu cenu palielinājums, apdrošināšanas izaicinājumu saasinājums un vēl citas tendences.
Šā gada decembra sākumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pēc sarežģītām sarunām vienojās noteikt cenu griestus Krievijas naftai – 60 ASV dolāru ( ~ 56,3 eiro) par barelu. Cenu griesti attiecas uz jēlnaftu, ko pārvadā ar kuģiem, un uz naftas eļļām. Cenu griesti ir papildinājums ES noteiktajam aizliegumam Krievijas ar kuģiem pārvadātajai jēlnaftai un naftas produktiem, kā arī citu G7 partnervalstu (G7 veido ASV, Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, un Vācija) noteiktajiem aizliegumiem. Pagaidu izņēmums ir paredzēts jēlnaftas importam pa cauruļvadiem uz tām ES dalībvalstīm, kuras ģeogrāfiskās situācijas dēļ ir īpaši atkarīgas no Krievijas piegādēm un kurām nav reālu, alternatīvu iespēju.
Tāpat ES ir aizliegusi ES kuģiem pārvadāt Krievijas jēlnaftu (no šā gada 5. decembra) un naftas produktus (no 2023. gada 5. februāra) uz trešajām valstīm. Aizliegums ietver arī tehnisko palīdzību, starpniecības pakalpojumus un finanšu jautājumus. Šis aizliegums gan neattiecas uz gadījumiem, kad jēlnafta vai naftas produkti tiek iegādāti par cenu zem naftas cenas griestiem vai tieši griestu līmenī.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 16. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!