Jāatzīmē, ka šajā laikraksta piemērā atkal figurē Cento un Iki operatora Palink un tiesvedība ar Landekss , kurā Palink ir pasludināts par maksātnespējīgu par spīti tā atkārtotiem norādījumiem uz maksātspēju un mātesuzņēmumiem, kuri gadā apgroza daudzkārt lielākas summas par Latvijas budžetu.
"Nezinu nevienu citu valsti, kurā pirms maksātnespējas pasludināšanas nav paredzēta parādnieka aktīvu un bilances vērtēšanas procedūra, ne administratora iecelšana, ne parādnieka mantas apķīlāšana," akcentē LSMPAA valdes priekšsēdētāja Agnese Strode.
Viņa norāda, ka citās valstīs normatīvajos aktos tiesai ir piešķirtas plašākas iespējas lemt par maksātnespējas procesa uzsākšanas lietderību, jo tiesa vērtē parādnieka vai kreditora maksātnespējas pieteikumā minēto maksātnespējas pazīmi kopsakarā ar citu tai pieejamo informāciju par parādnieka finansiālo stāvokli, nevis pasludina maksātnespējas procesu, konstatējot tikai pieteikumā minēto maksātnespējas pazīmi.
Latvijā ir atvieglota paša parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas un maksātnespējas procesa pasludināšanas kārtība, jo parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumā ir tikai jānorāda maksātnespējas procesa pazīme, bet pieteikumam nav jāpievieno pierādījumi, kas apstiprina pazīmes esamību.
"Palink, kas ir liels uzņēmums ar ārvalstu kapitālu, maksātnespējas lieta tagad parāda to, par ko 2009. un 2010. gadā runāja sakarā ar jaunā Maksātnespējas likuma normām - atteikšanos no bilances testa - un par ko brīdināja asociācijas biedri, taču ne minētā likumprojekta izstrādes darba grupa, ne Tieslietu ministrija, ne arī Saeimas vairākums šos brīdinājumus nesadzirdēja vai nevēlējās tajos iedziļināties," uzsver Strode. Līdz ar to jaunajā likuma paredzēts, ka tiesa nevērtē parādnieka reālo finansiālo stāvokli, bet gan tikai to, vai maksātnespējas pieteikums atbilst prasībām.
"Par to, ka tiesas rīcībā, lemjot jautājumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, nebūs pietiekamu pierādījumu objektīva lēmuma pieņemšanai, jo maksātnespējas procesa administrators ir atbrīvots no pienākuma sagatavot un iesniegt tiesai pārskatu par parādnieka stāvokli, Saeimas Juridisko komisiju brīdināja arī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa," stāsta Strode.
Viņasprāt, tieši Palink lietas dēļ likumā būs jāparedz norma, kas administratoriem liks sniegt tiesai slēdzienu par to, vai, izvērtējot operatīvo parādnieka finansiālo stāvokli, tam ir maksātnespējas problēmas vai tomēr nav.
Izstrādājot un pieņemot spēkā esošo likumu, tajā apzināti netika ietverta kārtība, atbilstoši kurai administratoram bija jāiegūst un jāiesniedz tiesā dati par parādnieka finanšu stāvokli, norāda zvērināts advokāts un maksātnespējas procesa administrators Jānis Jurkāns. "Ar jauno likumu tika likvidēta iespēja tiesai objektīvi izvērtēt to - ir vai nav parādnieks maksātnespējīgs, pirms tā izlemj kreditora iesniegto pieteikumu par parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu," secina Jurkāns.
Kā viens no iespējamiem risinājumiem, lai nepieļautu iespēju, ka dažu tūkstošu dēļ ir iespējams pasludināt par maksātnespējīgu uzņēmumu ar simtiem miljonu apgrozījumu, tika piedāvāta daļēja bilances testa atjaunošana uzņēmumiem, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Savukārt, lai novērstu interešu konfliktu, bilances testu veiktu nevis administrators, bet, piemēram, zvērināts revidents, par kura pakalpojumiem maksātu kreditors.Nevar pieļaut administratoram pašam izvērtēt maksātnespēju, jo tā viņš var nonākt interešu konfliktā, uzsver Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota.
Steidzamības kārtā jāpārskata likuma 57. pants, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas padomnieks Austris Kalniņš. Tieši šis pants nosaka, ka viena no juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm ir tā, ka parādnieks "nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 3000 latu un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pastā komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu".