Kur palikusi reiz populārā ''nākotnes nauda'' – kriptovalūta?

Pieejama tikai digitāli

Kriptovalūtas koncepts ir tikpat vienkāršs kā naudas princips – kalpot par vidutāju cilvēku maiņā ar resursiem. Tomēr atšķirība ir tāda, ka nauda ir centralizēta – naudu drukā vai izkaļ, tās vērtību nosaka un uztur, turklāt likumu ietvaros arī uzrauga naudas apriti –, savukārt kriptovalūta ir pieejama tikai digitāli, ir decentralizēta, anonimizēta, un neviens to, izņemot pašus valūtas turētājus, nepārrauga. Būtībā kriptovalūta nav nekas vairāk kā digitāli cipariņi, kam pašiem par sevi nav nekādas vērtības.

Līdzīgi kā akcijām, arī kriptovalūtas vērtību nosaka tas, cik daudz kāds konkrētajā brīdī ir gatavs maksāt par šo digitālo cipariņu.

2020. gada maijā ir fiksēti vairāk nekā 5400 kriptovalūtu veidu, par kuriem informācija ir pieejama publiski. Vismaz ar 3600 no tām ir iespējams tirgoties, respektīvi, īstu naudu ar pāris darbībām pārvērst kriptovalūtā. Kriptovalūtas tehnoloģija ir balstīta uz brīvpieejas kodu, tāpēc jaunu tās veidu var radīt ikviens, kam ir vēlme, zināšanas, resursi un laiks. Tāpēc gandrīz ik dienas pasaulē arī tiek radīta kāda jauna kriptovalūta, savukārt retāk kādas kriptovalūtas izveidotājs paziņo, ka pārstās to attīstīt, tādējādi projektu nolemjot iznīkšanai.

Tieši projekta attīstības potenciāls visbiežāk arī nosaka konkrētas kriptovalūtas vērtību. Ar vairumu no kriptovalūtu veidiem nav fiziski iespējams ko nopirkt vai tos izmantot citādi kā tikai mainīties, spekulējot uz to cenu un potenciālu.

Tieši šie kritēriji – potenciāls un cilvēku interese –, kā arī tas, kurš un ar kādu mērķi konkrēto kriptovalūtu izveidojis, ietekmē cilvēku izvēli ieguldīt savu naudu, pērkot digitālos cipariņus.

Ja tādējādi savu uzticēšanos izrāda daudzi cilvēki, valūtas vērtība aug, pārējos tirgus dalībniekos rodas bailes palaist garām iespēju nopelnīt (angliski – fears of missing out jeb saīsināti FOMO), un arī viņi iesaistās pirkšanā. Akciju tirgus no kriptovalūtu tirgus atšķiras ar to, ka potenciāls nopelnīt ir zemāks un līdz ar to investīcijas tiek veiktas pārdomātāk un mazāks ir FOMO efekts. Statistika gan liecina, ka abos tirgos naudu zaudē lielākā daļa ieguldītāju.