Izpētot veidus, kā veikta politikas analīze un politikas veidošanas process šai koncepcijai un salīdzinot rezultātus ar citu valstu pieredzi, M. Krieviņš secinājis, ka speciāla lobisma likuma izstrāde būtu bezjēdzīga. Eksperts pārmet KNAB, ka nav notikušas konsultācijas ar industrijas pārstāvjiem.
"Latvijai šādu likumu nevajag, kas bija skaidrs jau 2008. gadā, kad tika apstiprināta pirmā koncepcija par lobēšanu. Toreiz darba grupa vienojās nevirzīt šādu risinājumu uz valdību kā atbalstāmu. Savukārt, runājot par procesu, kādā veidā tapa šī koncepcija, tas diemžēl neatbilst tam, ko mēs saucam par labu politikas veidošanas praksi, jo konsultācijas ar industriju nav notikušas.
Kā arī KNAB pēc būtības nav veicis ietekmes analīzi tiem risinājumiem, ko viņi piedāvāja valdībai. Valdība kā risinājumu ir izvēlējusies likumu par lobēšanu, bet man ir bažas, ka šis lēmums tika pieņemts tāpēc, ka valdībai netika piedāvāts izvērtējums, kādi ir iespējamie riski un kāda ir ārvalstu pieredze," norāda Krieviņš.
Viņš stāsta, ka pa šo laiku Polijā ir parādījies likums, kurš tiek ļoti kritizēts, Ungārijā 2006. gadā pieņēma likumu un jau 2011. gadā to atcēla, Lietuva ar savu likumu netiek galā. "Katrā ziņā es uzskatu, ka šis ietekmes mērījums ir bijis nekāds, lai pieņemtu tik radikālu lēmumu," tā Pārresoru koordinācijas centra vadītājs.