Ķersies klāt laimestiem

Grandiozā summa izkritusi valsts organizētā loterijā Viking Lotto. Liekot noprast, ka laimests atradis to, kurš patiesi pelnījis, uzņēmums Latvijas loto paziņojumā uzsver, ka veiksminieks pārstāv vienkāršo darba tautu: "Starp 40 un 50 gadu vecs vidēja auguma vīrs ar sastrādātām rokām." Un te veidojas paradokss: esot darba ņēmējam kokapstrādē, šim vīram jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā, bet kā veiksmes jaunizceptam bagātniekam – vairs ne. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadība atzīst, ka tas nav loģiski, un nākamgad solās revidēt azartspēļu nozares nodokļu lietas.

Komisija ierauga resursu avotu

Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) pieļauj, ka nodokļu nenosegtas zonas nozarē izveidojušās iepriekš veikto daudzo grozījumu gaitā: "Nodeva par organizēšanu ir, bet, vai tur arī par katru konkrēto laimestu tiek maksāts, tas ir tas jautājums pēc būtības."
 
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau nākamā gada sākumā rosinās Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju izpētīt situāciju un dot savu vērtējumu iespējamajām izmaiņām. Te jāatgādina, ka 2012. gadā, kad azartspēles tika atbrīvotas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, inspekcijas vadītāja Signe Birne pārstāvēja viedokli, ka vismaz lielie laimesti arī turpmāk tomēr būtu jāapliek ar nodokli. Tikai jāvienojas – sākot no kādas summas.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks (NA) uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā vairāk būtu jāorientējas tieši uz laimestiem, kas ir ārpus spēļu zāles, – bingo un loterijas tipa spēlēm. Tikai, raugoties no psiholoģiskā viedokļa, nodoklis būtu jāmaksā organizatoram, lai cilvēkam tiktu viss laimests. Tātad attiecībā uz konkrēto 815 tūkstošu rekordlaimestu – vai nu Latvijas loto būtu jāsamaksā pa virsu vēl 187 450 eiro, vai arī laimējamā summa jau sākotnēji jānorāda par 23% mazāka. Savukārt attiecībā uz spēļu zālēm – kāršu galdiem un automātiem, kur sarežģīti noteikt ieguldītās un izņemtās naudas attiecību, –  deputāti piedāvās paaugstināt fiksētās gada maksas. Iepriekš tas darīts nepietiekami.

Jau vēstījām, ka pērn lielajos laimestos virs 3000 eiro Latvijā izmaksāti vairāk nekā 14 miljoni eiro. "Šis ir būtisks resursu avots," par neiekasētajiem nodokļiem spriež Parādnieks.

Finanšu ministrija acīmredzot ir citās domās. Pasaules Bankai pasūtinātajā nodokļu pētījumā, kam jātop līdz gada beigām, azartspēļu nozare netiek apskatīta vispār. Ministrijas pārstāvji skaidro, ka analizēt prasīts vien "lielos nodokļus", kam ir nozīmīga ietekme uz budžeta ieņēmumiem. Tad nu Saeimas budžeta komisija darīs to pati. 

Kāpēc loto monopols

Fakts, ka valsts piedalās azartspēļu un derību biznesā, jau pašā saknē šķiet dīvains. Piemēram, spirtu valdība nededzina un cigaretes nerullē. Arī nekontrolēts azarts rada atkarības riskus. Taču tāda prakse esot raksturīga vairākumam Eiropas valstu. Latvijā gadījumus, kādos valstij jāiesaistās uzņēmējdarbībā, regulē Valsts pārvaldes iekārtas likums. Publiska persona var dibināt vai līdzdarboties kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem: tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā; vai arī – ja tiek pārvaldīti tādi īpašumi un radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts attīstībai vai drošībai. Latvijas loto pieder valstij pirmā apsvēruma dēļ, proti, lai nepieļautu sabiedrības pārmērīgu ieslīgšanu azartā un vienlaikus pildītu valsts kasi.

2012. gadā ideja par loteriju privatizāciju patiešām bijusi valdības dienaskārtībā, Ekonomikas ministrijas rosināta, taču tika noraidīta. Finanšu ministrija skaidro: "Latvijas stratēģiskās intereses pamatā izložu un azartspēļu jomā ir organizēt visaugstākās kvalitātes, sociāli atbildīgas un drošas valsts mēroga izlozes un virzīt patērētājus spēlei stingri kontrolētā, legālā un drošā vidē, kā arī darbības rezultātā gūto peļņu novirzīt valsts budžetā."

Taču ir vēl kāds apsvērums, kura dēļ loteriju monopols netiek izbeigts. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne skaidro, ka šī nozare ir izslēgta no Eiropas Savienības Pakalpojumu direktīvas, kas nosaka preču un pakalpojumu brīvu kustību. Tāpēc katra valsts var noteikt savus ierobežojumus attiecībā uz azartspēļu un izložu organizēšanu. Gadījumā, ja pakalpojuma sniegšanas iespējas tiktu nodotas privātajam sektoram, tas automātiski atvērtu tirgus jebkuram citam operatoram, arī ārvalstu komersantiem. Pastāvētu tirgus pārsātinātības risks, un, protams, peļņa tiktu dalīta pēc uzņēmuma īpašnieka ieskatiem, nevis tiktu ieskaitīta valsts budžetā. To uzsver arī Finanšu ministrija – Latvijas loto valsts budžetā nomaksātie līdzekļi esot proporcionāli lielāki nekā no privātajiem operatoriem saņemtie.

Bezmaksas nejaušība

Šogad deviņos mēnešos nozares ieņēmumi no izlozēm ir 21,3 miljoni eiro, bet izložu nodokli valsts iekasējusi 2,18 miljonu eiro apmērā. Latvijas loto sokas lieliski – rīts vai vakars, ēters ir pilns ar reklāmām, kā no pārpilnības raga birst nauda un mašīnas. Nākamajam gadam jau sagatavoti ambiciozi plāni spēlēm internetā. Dažādie reklāmas instrumenti uzņēmumam nodrošina tirgū būtiskas priekšrocības klientu piesaistē. Uz to norāda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Vērzemnieks: "Latvijas likumdošana aizliedz reklamēt azartspēles, savukārt loterijas reklamēt drīkst. Šāda situācija nostāda uzņēmumus nevienlīdzīgā situācijā ar valsts monopolu. Mūsuprāt, reklāmu ierobežošana būtu jāpiemēro visā nozarē vienādi." Valdību līdzšinējās rūpes par Latvijas loto gan vedina domāt, ka tāds brīdis diezin vai pienāks.

Attiecībā uz laimestu iespējamo aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli starp Latvijas loto un privātajiem komersantiem valda viedokļu saskaņa – vienprātīgs nē. Valsts uzņēmums bažījas par nodokļa piemērošanu dubultā un arī to, ka pierobežas iedzīvotāji sāks spēlēt ārzemēs. Savukārt Spēļu biznesa asociācija uzskata, ka ienākumi no azartspēlēm vispār neatbilst iedzīvotāju ienākuma nodokļa mērķim: "Iedzīvotāju ienākuma nodokli piemēro ienākumiem, kas ir plānoti. Laimestu nevar uzskatīt par plānotu ienākumu. Tas ir nejaušības radīts blakus faktors izklaidei."

Un tieši tāpēc vīram ar sastrādātajām rokām par smago darbu kokapstrādē nodoklis jāmaksā, bet par 800 tūkstošiem no zila gaisa – ne. Bet ir arī pretējs viedoklis.

Tikai skaitļi

Azartspēļu nozares finansiālās darbības rādītāji par šā gada deviņiem mēnešiem rāda, ka nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums bijis 194,31 miljons eiro. Ieņēmumi no izlozēm šajā periodā bijuši 21,30 miljoni eiro, bet ieņēmumi no azartspēlēm – 160,04 miljoni eiro, tai skaitā no azartspēļu automātiem – 133,53 miljoni eiro, no spēļu galdiem (ruletes, kārtīm) – 11,50 miljonu eiro, no bingo zālēm 0,25 miljoni eiro, no totalizatoriem – 1,58 miljoni eiro, no interaktīvajām azartspēlēm – 13,17 miljonu eiro, rāda Izložu un azartspēļu inspekcijas dati. Turklāt dati, kas saistās ar terminu «cita darbība» definētu azartspēļu nozares daļu, rāda skaitli 12,97 miljoni eiro.