Ikdienā komunicējot ar uzņēmumu pārstāvjiem, regulāri nākas saskarties ar situāciju – uzņēmēji ne vienmēr spēj definēt atšķirību starp kredītu un līzingu un izvēlēties atbilstošāko risinājumu konkrētajai situācijai. Turklāt neizpratne valda ne vien starp pašnodarbinātajiem speciālistiem, piemēram, medicīnā, bet arī starp ražotājiem. Galu galā lielas biznesa izmaksas, kas atstāj tiešu ietekmi uz peļņas maržu, var sagraut pat visveiksmīgāko ieceri.
Būtiskākā atšķirība ir tā, ka kredīta gadījumā tā ņēmējs pārsvarā saņem naudu, nevis preci. Turklāt kredīta gadījumā uzņēmējs no pirmās dienas kļūst par iegādātā objekta īpašnieku un iekļauj to grāmatvedības bilancē, sākot amortizācijas atskaitījumus. No tāda viedokļa kredīts ir izdevīgs pamatlīdzekļu iegādei, kuru plānotais kalpošanas laiks ir vismaz 15–20 gadu un vērtība laika gaitā būtiski nemainās vai pat pieaug kā būvniecības gadījumā. Vēl viens variants – kreditēšanas objekts ir apgrozāmie līdzekļi uzņēmuma ikdienas darbības nodrošināšanai.
Jāņem vērā, ka kredīta gadījumā tiek piemērotas komercķīlas, kas jāiekļauj uzņēmuma gada publiskajā bilancē, un tas no grāmatvedības viedokļa dažkārt bojā biznesa finanšu ainu un var ietekmēt spēju veikt jaunus aizņēmumus turpmākajai uzņēmuma attīstības nodrošināšanai. Turklāt Lursoft vai Uzņēmumu reģistra datubāzē ievietotā informācija par komercķīlām, ja tie ir ražošanas līdzekļi, sniedz vērtīgu izziņas materiālu konkurentiem par uzņēmuma iecerētajiem attīstības vektoriem.
Savukārt līzinga gadījumā līdz pat tā noslēgumam objekts paliek tā devēja īpašumā. Šāds darījums ir piemērotāks objektiem, kuri nekavējoties sniedz peļņu, bet to vērtība krītas un paredzētais kalpošanas laiks ir trīs līdz septiņi gadi. Līzinga darījumi bieži tiek slēgti bez pirmās iemaksas un maksājumi jāsāk veikt tikai nākamajā mēnesī pēc objekta iegādes, kad tas jau nesis pirmos reālos ieņēmumus uzņēmumam.
Tā kā līzinga gadījumā vienīgā ķīla ir pats līzinga objekts, tas nav jāatspoguļo publiskajā uzņēmuma gada pārskatā, par to pārsvarā gadījumu nav jāveic amortizācijas atskaitījumi un tas no grāmatvedības viedokļa ir neitrāls, saglabājot nemainīgu uzņēmuma kredītreitingu. Turklāt līzinga maksājums (pamatsumma un procenti) parādās peļņas un zaudējumu aprēķinā, samazinot ar nodokļiem apliekamo ieņēmumu daļu.
Vēl viena zīmīga atšķirība starp kredītu un līzingu ir tāda, ka kredīta gadījumā darījumam tiek piemērotas tā dēvētās starpbanku aizdevumu tirgus likmes, kas ir mainīgas. Ņemot vērā prognozējamos procesus starptautiskajos tirgos, naudas aizņemšanās nākotnē atkal kļūs dārgāka un kredīta ikmēneša maksājumi atsāks pieaugt. Savukārt līzinga darījumos maksa tiek fiksēta līguma slēgšanas brīdī un ir stabila visu izmaksas laiku.