Pirmkārt, statistika liecina, ka uz šo brīdi 35% no visiem nodarbinātajiem nodokļus maksā no minimālās algas - proti, no 200 latiem. Tajā pašā laikā ikviens Latvijas iedzīvotājs saņem pilnu valsts finansētu veselības aprūpes "grozu", kaut gan šo pakalpojumu kopums tiek veidots balstoties uz vidējiem rādītājiem par budžetā ienākošo nodokļu apjomu. Tāpat problēma slēpjas apstāklī, ka daudzi no Latvijas emigrējušie iedzīvotāji uz laiku atgriežas mājās, lai saņemtu salīdzinoši daudz lētākos veselības aprūpes pakalpojumus, taču Latvijā nodokļus nemaksā vispār. Līdz ar to pašreizējais tiesiskais regulējums faktiski ir nodokļu nemaksātājus atbalstošs, kas pieļauj situāciju, ka vieni saņem pakalpojumus uz citu nomaksāto nodokļu rēķina.
Otrkārt, nodokļu nomaksas stimulējošie mehānismi ir daudz efektīvāki, nekā represīvie, jo tādējādi valsts skaidri definē un parāda, kādi ir ieguvumi tiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kuri godīgi izpilda savas saistības pret valsti. Savukārt, pielietojot represīvās metodes, uzliekamā soda proporcija parasti ir neadekvāta labumam un ieguvumam, ko iegūst no nodokļu nemaksāšanas. Piemēram, ja uzņēmējam, maksājot algas aploksnēs, gada laikā ietaupījums ir 50 000 latu, bet sodu var piemērot tikai 3000 latu apmērā, tad acīmredzami, ka viņš nekādā veidā nav motivēts maksāt nodokļus pilnā apmērā. Kā labāko piemēru represīvo mehānismu neveiksmēm jāmin ASV tā saucamais "sausais likums", no kura vienkārši ar laiku atteicās.
Treškārt, veselības aprūpes piesaistes nodokļu nomaksai sistēmā, cilvēkiem, kas saņem naudu aploksnē, jārēķinās ar konsekvencēm, īpaši gadījumos, kad rodas nopietnas veselības problēmas un nepieciešamība pēc sarežģītām ārstnieciskajām procedūrām (operācijas u.c.).Tā kā pilnās izmaksas šādām medicīniskām manipulācijām ir ļoti augstas un ministres ierosinājumu ietvaros tās būtu jāsedz no privātajiem ienākumiem, nodokļu nemaksātāji būs spiesti saviem darba devējiem atgādināt un uzstāt par nepieciešamību legalizēt visu atalgojumu.
Jānorāda, ka ministres piedāvātā sistēma nav uzskatāma par utopisku ideju, jo tāda jau darbojas vairākās citās valstīs un par tās ieviešanu norit diskusijas arī Lietuvā. Tās tehniskā un administratīvā īstenošana, kā noprotams, ir salīdzinoši vienkārša. Jau šobrīd veselības aprūpes iestādēm ir pieejams iedzīvotāju reģistrs un principā to būtu tikai jāsavieto ar Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmām tā, lai reģistrā parādītos ziņas par personu nodokļu nomaksu. Līdz ar to uzskatu, ka šādas sistēmas ieviešana ir tikai politiskā griba un izšķiršanās.
Protams, daudziem šāds jauninājums neliktos godīgs, bet uzskatu, ka šā brīža situācija ir daudz negodīgāka. Tagad nodokļu nemaksātāji saņem no valsts visus labumus, ko praktiski nodrošina godīgie nodokļu maksātāji. Līdz ar to nodokļu nemaksātājiem nav stimula prasīt darba devējam legalizēt atalgojumu un maksāt nodokļus par faktiskajiem ienākumiem. Tāpat jāuzsver, ka šādiem veselības aprūpes finansēšanas principiem nav jābūt mūžīgiem - tos var piemērot uz konkrētu laika periodu vai līdz brīdim, kad ēnu ekonomikas īpatsvars kļuvis ievērojami mazāks.