"Šis kārtējais paziņojums no SM puses mani nepārsteidz, bet tam vēl ir jākļūst par juridisku dokumentu, ko kāda tiesa pieņemtu. Mani advokāti un es mēs gan strādājam pie īstas prasības, nevis paziņojuma pret Latvijas valsti," paziņojis Fliks.
Viņš gatavojas apstrīdēt uzņēmuma Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) kapitāla daļu pārņemšanu no Latvijas Krājbankas meitasuzņēmuma SIA Atlantijas biroji puses, tāpat kā BAS piederējušo airBaltic akciju pārdošanu valstij pērnā gada nogalē. "Man jācīnās Latvijas tiesu sistēmā līdz galam un tad, izmantojot investīciju aizsardzības līgumu, arī ārpus Latvijas. Tas, protams, ir galīgi muļķīgi, jo dārgi un ilgstoši, un, kamēr tas notiek, es šaubos, ka kāds investors ienāks airBaltic. Būtu daudz vienkāršāk vienoties par manu aiziešanu no airBaltic," uzskata Fliks.
Laikraksts pieļauj, ka tieši jauna privātā airBaltic investora meklēšana varētu būt iemesls valsts attiecību saasinājumam ar Fliku. Šī lieta Latvijas valdībai ir ļoti steidzama, jo Eiropas Komisija jau izskata jautājumu par valsts pērnā gada nogalē airBaltic ieguldītajiem 57,6 miljoniem latu, kam pastāv risks tikt kvalificētiem kā nelegālam valsts atbalstam lidsabiedrībai. Vērā ņemams esot arī fakts, ka šodien tiesā tiek skatītas vairākas sūdzības pret Krājbankas administratoru KPMG Baltics. Arī Fliks ir publiski norādījis uz vairākiem iespējamiem pārkāpumiem no Krājbankas administratora puses.
Bertolts Fliks darbu lidsabiedrībā pēc toreizējo akcionāru - Latvijas valsts un BAS - vienošanās pameta pērn rudenī, kad kļuva skaidrs, ka lidsabiedrības zaudējumi ir sasnieguši rekordapjomus. Pašreizējais vadītājs Martins Gauss informēja, ka 2011. gadā lidsabiedrība strādāja ar 77 miljonu latu zaudējumiem.