Savukārt Restorānu servisa skolas īpašnieks un bijušais zivju restorāna Le Dome šefpavārs Māris Astičs uzsver, ka galvenā problēma ir motivēti, strādāt un mācīties griboši darbinieki, jo viduvējību esot pārpārēm.
Traucē biznesa attīstībai
Par to, ka ēdināšanas nozarē ne visu darba meklētāju prasmes atbilst darba tirgus prasībām, liecina arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Proti, šā gada martā profesija pavārs atradās divos Top 10 – gan darba devēju pieprasītāko profesiju sarakstā, gan to profesiju sarakstā, kurās ir vislielākais bezdarbnieku skaits.
Restorānu tīkla Vairāk saules valdes loceklis Endijs Bērziņš teic, ka darbaspēka pieejamības trūkums nopietni traucē biznesa attīstībai. "Mēs katru gadu varam atvērt ne vairāk kā vienu jaunu restorānu, un ne jau tāpēc, ka trūktu finanšu vai nebūtu pieprasījuma, bet gan tāpēc, ka apzināmies – nevarēsim nokomplektēt štatu. Tāpēc mēs neapsveram domu atvērt savus restorānus reģionos," atzīst Bērziņš.
LVRA Restorānu nodaļas vadītājs Jānis Pumpiņš teic, ka kritiskākais darbinieku trūkuma laiks ir tieši vasaras sezona, kad pie viesnīcām un restorāniem tiek atvērtas vasaras terases ar papildu galdiņiem. Arī apmeklētāju tad ir krietni vairāk, ņemot vērā tūristu pieplūdumu. Pumpiņš teic, ka ēdināšanas nozarē brīvo darba vietu skaits svārstās no 200 nesezonā līdz 700 aktīvajā vasaras sezonā. Vislielākais brīvo vakanču skaits, pēc Pumpiņa teiktā, ir pavāra, konditora, viesmīļa, pavāra palīga, bārmeņa profesijās.
Dzeramnaudu faktors
Taujāti, vai viens no darbaspēka trūkuma iemesliem nav zemais atalgojums, jo ēdināšanas nozarē saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējais atalgojums krietni vien atpaliek no vidējā atalgojuma valstī, gan Pumpiņš, gan Astičs, gan Bērziņš atbild noliedzoši. Īstais zemā oficiāli uzskaitītā vidējā atalgojuma iemesls nozarē esot lielais ēnu ekonomikas īpatsvars. Ēdināšanas nozares eksperti uzsver, ka šīs nozares specifika ir – viesmīļiem parasti tiekot maksāta minimālā alga, jo klāt jārēķina dzeramnaudas. Astičs min, ka A klases restorānos tās esot vidēji ap 100 eiro dienā, Bērziņš min, ka tādās ēdināšanas vietās kā Vairāk saules dzeramnaudas esot vidēji 40–70 eiro dienā.
Savukārt pavāru atalgojums esot gana augsts. Par to liecina arī NVA reģistrētajās vakancēs norādītā darba samaksa, kas vidēji svārstās no 800 līdz 1200 eiro. Kāds restorāns, turklāt ārpus Rīgas, pie meklētā šefpavāra vakances norādījis atalgojumu 1800–2300 eiro. Ēdināšanas nozares profesionāļi bilst, ka īstais cēlonis darbaspēka trūkumam esot meklējams lielajā no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju skaitā, kā arī demogrāfiskajā lejupslīdē – vienkārši samazinās iedzīvotāju skaits Latvijā. Uzņēmumi darbaspēka pieejamības problēmu risina, sadarbojoties ar profesionālajām mācību iestādēm, kurās sagatavo pavārus. Bērziņš stāsta, ka regulāri ņem praksē profesionālo skolu audzēkņus un liela daļa pēc tam paliekot pastāvīgā darba.
Jūrmalas faktors
Citādi ir ar viesmīļiem – darbaspēka trūkums radījis situāciju, kad, Astiča vārdiem runājot, darbā ņem gandrīz katru, kas mazliet zina angļu un krievu valodu. Tam piekrīt arī Bērziņš un stāsta: "Pirms 12 gadiem, kad sākām savu biznesu un izsludinājām konkursu uz viesmīļa vakancēm, saņēmām 157 CV, pašlaik saņemam ap desmit, no kuru iesniedzējiem liela daļa nemaz neatnāk uz darba interviju. Visu laiku bijām diezgan snobiski un par viesmīļiem darbā ņēmām tikai cilvēkus ar profesionālo pieredzi vai tādus, kas izgājuši profesionālus kursus. Pirms pieciem gadiem sākām ņemt darbā arī cilvēkus bez pieredzes, jo vienkārši nebija citu variantu. Profesionāļus "izķēra" A klases restorāni. Līdz ar to mums viesmīļi pašiem jāapmāca, turklāt, kamēr ir mācekļa statuss, mums tik un tā jāmaksā pilna alga un visi nodokļi." Bērziņš ar lepnumu teic, ka vairākas meitenes viesmīles pēc darba Vairāk saules labprāt pieņemtas darbā A klases restorānos.
Astičs stāsta, lai gan Restorānu servisa skola piedāvā arī īpašu programmu viesmīļiem, kur 50% no mācību laika ir prakse vadošajos restorānos un jāmācās seši mēneši, interese tomēr esot ļoti zema. "Jaunieši negrib tērēt laiku un naudu, lai profesionāli apgūtu viesmīļa profesiju, jo zina, ka viņus tāpat paņems darbā. Lielā mērā nozari ir "sačakarējusi" Jūrmala, jo vasaras sezonas karstumā izgrābj Rīgu tukšu, turklāt piedāvājot uzpūstas algas. Tajā pašā laikā jauniešiem jāapzinās, ka bez profesionālas pieredzes par viesmīli A klases restorānā tikt nevar. Jā, tur ņem vasarā darbā studentus, taču kā trauku mazgātājus, un zālē pie klientiem neviens viņus nelaiž," stāsta Astičs.
Arī Bērziņš teic, ka restorānā, kur vidēji rēķins vienam cilvēkam ir 50–60 eiro, viesmīlim jābūt profesionālim, kurš, piemēram, par vīniem var pateikt kaut ko vairāk nekā tikai to, ka pieejams balts un sarkans vīns. E. Bērziņš atstāsta gadījumu, kad banketa apkalpošanai pieteikušies vairāki jauni cilvēki kā viesmīļi un izrādījies, ka vairāk nekā puse no viņiem nemāk atvērt vīna pudeli, pareizi saliet glāzēs vīnu vai, teiksim, nest paplāti, pilnu ar glāzēm. Faktiski viņi derējuši tikai kā netīro trauku novācēji, taču pretendējuši būt viesmīļi. Taujāts, vai viesmīļiem obligāti jāzina arī krievu valoda, Bērziņš un Astičs atbild apstiprinoši. "Krievu jaunieši bieži izkonkurē latviešus, jo viņiem ir gan krievu valoda, gan ļoti laba latviešu un angļu valoda, savukārt latviešu jaunieši nereti var piedāvāt tikai sliktu angļu valodu un vairāk nevienas citas svešvalodas zināšanas," stāsta Bērziņš. Valodas barjera ir arī galvenais iemesls, kāpēc tieši viesmīļa darbam nevar piesaistīt strādājošos no ārvalstīm. Bērziņš gan stāsta, ka 2008. gadā uzņēmums darbā pieņēmis divus ukraiņu pavārus, ar kuriem bijusi ļoti veiksmīga sadarbība.
"Par pavāriem gan mēs ņemam darbā tikai profesionālus cilvēkus ar izglītību. Sadarbojamies arī ar profesionālajām skolām, ņemot jauniešus praksē. Par izglītības kvalitāti nevaru teikt neko sliktu. Taču mainījušies jaunieši, īpaši rīdzinieki, un ne uz labāko pusi. Lauku jaunieši ir daudz motivētāki, strādāt un mācīties gribošāki. Rīdzinieki nav tik motivēti un centīgi," savos vērojumos dalās Bērziņš. Savukārt Astičs stāsta, ka visiem pavāriem, kas beiguši Restorāna servisa skolu, ir garantēts darbs A klases restorānos. Pumpiņš bilst, ka asociācija sadarbojas ar visām nozares profesionālajām izglītības iestādēm, sadarbībā ar tām veido jaunas izglītības programmas, kā arī veic kvalifikācijas eksāmenu ekspertīzi.
Margarēta
Margarēta
pavaars aizceljojushais