Tās ir likmes, par kurām kredītiestādes var aizņemties finanšu līdzekļus no eirozonas nacionālajām centrālajām bankām vai noguldīt līdzekļus tajās. Līdz ar to galvenā refinansēšanas operāciju likme palielinājusies līdz 2%. Kopš 2016. gada līdz šim tā bija 0%. Savukārt noguldījumu iespējas likme pieaugusi līdz 1,5%, iepriekšējos astoņus gadus pavadot zem 0% atzīmes. Turklāt jau decembrī varētu sekot nākamais likmju paaugstinājums.
Inflācijai eirozonā esot piecas reizes lielākai nekā ilgtermiņa mērķim (ap 2%), finanšu tirgi sagaida, ka ECB turpinās palielināt likmi. Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka ECB šobrīd rīkojas atbilstoši savam mandātam – nodrošināt cenu stabilitāti. Inflācija eirozonā ir pārsniegusi 10% un atrodas ievērojami virs ECB inflācijas mērķa. Diemžēl nav vieglu un nesāpīgu veidu, kā apturēt inflāciju, un, jo noturīgāka inflācija kļūst, jo grūtāk to ir apturēt. Tieši inflācijas spirāles nepieļaušana, kad mājsaimniecības un uzņēmēji sagaida cenu kāpumu un to kompensē ar algu pieaugumu, ir ECB mērķis patlaban.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 14. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!