Pieaugums metālu un to izstrādājumu eksportā un arvien straujais kāpums koka un tā izstrādājumu eksportā nespēja kompensēt kritumu vairumā citu preču grupu. Vislielākais kritums eiro izteiksmē bija mašīnu un iekārtu, graudaugu, minerālproduktu un dzērienu eksportā. Visās minētajās grupās, izņemot graudaugus, ir raksturīgs diezgan augsts reeksporta īpatsvars. Tas nozīmē, ka kritumu eksportā vismaz daļēji kompensē kritums importā, līdz ar to ietekme uz kopējo ekonomikas izaugsmi nav tik liela kā gadījumā, kad sarūk vietējās izcelsmes eksporta plūsmas. Importa pieaugums decembrī bija vien 0,3%, un to, līdzīgi kā eksportā, uz leju visvairāk pavilka tieši mašīnas un iekārtas, arī minerālprodukti (te arī naftas cenas kritumam bija loma). Savukārt dzērienu importa pieaugums ir būtiski palēninājies gada otrajā pusē.
Kritums graudaugu eksportā ir saistīts ar mazākām ražām sausās vasaras dēļ, un tas, iespējams, turpināsies arī šī gada sākumā. Pakalpojumu pusē pēc veiksmīga snieguma otrajā un trešajā ceturksnī strauji samazinājās transporta pakalpojumu eksports. Tas saistīts ar vājāku autotransporta pakalpojumu eksportu un, iespējams, jau arī ar remontdarbu noslēgšanos Ustjlugas ostā. Proti, kravas, kas remontdarbu laikā tika sūtītas caur Latviju (ostas, dzelzceļš) un deva transporta sektoram īslaicīgu uzrāvienu, tagad varbūt jau atkal iet caur Krievijas ostu. Šī tendence varētu turpināties arī šogad.
Eksportam šis gads solās būt izaicinājumu pilns. Darbaspēka trūkums un augstā jaudu noslodze arvien vairāk ierobežos izaugsmes iespējas. Izaugsmes palēnināšanās tirdzniecības partnervalstu ekonomikās, kā arī politiskās un ekonomiskās nenoteiktības pieaugums pasaulē iegrožos izaugsmi. Lai gan lēnāk, bet ārējais pieprasījums tomēr turpinās augt. Aptaujas rāda, ka eksporta pasūtījumu pieauguma tempi vairs nekāpj, bet ir nostabilizējušies diezgan augstā līmenī. Tie ir signāli tam, ka eksports turpinās augt, tomēr pieaugums būs mērens un atsevišķos mēnešos varam atkal ieraudzīt mīnusus.
P